Kā tik šī basketbolistu paaudze nav gan cildināta, gan apsaukāta. Gan par zelta, gan – tusētāju paaudzi. Viņi ir apbrīnoti un apskausti, lamāti un apvainoti. Skaidrs, ka pēc deviņdesmito gadu beigu panākumiem jauniešu čempionātos, mēs visi gaidījām daudz vairāk. Gan, ka tiks kaltas medaļas, gan – iekarota pasaules basketbola elite. Kas ir sanācis? Kaut kas pa vidu. Kāpēc nav vairāk? Tāpēc, ka nav pelnījuši. Tāpat, kā mēs visi kopā. Treknajos gados uzdzīvojot, nevis gudri rīkojoties, šodien kožam pirkstos. Par kļūdām ir jāmaksā. Teiksiet, ka grīstē visu salaida ļaunie politiķi? Muļķības. Visi esam vainīgi. Gan tie, kas kandidēja, gan – kas balsoja. Gan tie, kas neierobežoja trulo kreditēšanu, gan – kas ņēma patēriņa kredītus uzdzīvei.
Bet pirmdien sākas Eiropas Čempionāts. Es mīlu šo spēli. Un man šie ir svētki. Es ticu Latvijai un Latvijas izlasei. Arī šai. Manas paaudzes basketbola izlasei. Bez ticības nekas liels nav iespējams. Un es ticu, ka viņi darīs visu, lai uzvarētu. Gan krievus, gan francūžus, gan vāciešus. Un tad? Tad jau redzēs. Bet nekas nemainīs to, ka man šie ir svētki. Un svētkus ir jāmāk svinēt. Nevis uzdzīvot, bet svinēt. Tas nav viens un tas pats. Mēs parasti uzdzīvojam. Bet šoreiz svinēsim. Lai izdodas.
*2009.gada vīriešu basketbola izlases devīze
**Latvijas vīriešu basketbola izlase pēc neatkarības atgūšanas ir piedalījusies kopumā septiņos EČ, izņemot 1995. un 1999.gadu