Gluži otrādi, Saeima, kas nebauda tautas uzticību, nespēj pieņemt nepopulārus, bet vajadzīgus lēmumus. Tagad Valsts prezidenta rokās ir izšķiršanās, kā rīkoties – turpināt izlikties, ka Latvijā nekas nav mainījies vai arī pierādīt, ka viņš ir sadzirdējis cilvēkus un atlaist Saeimu. Prezidents ir izvēlējies vidusceļu. Trešdien viņš sasauc Saeimas ārkārtas sēdi, kurā rosinās Saeimu strādāt pie Satversmes grozījumiem, kas nosaka Saeimas atlaišanas kārtību. Viņš mudināšot darbu pabeigt līdz Ziemassvētkiem. Prezidents arī ieteikšot Saeimas Juridiskajai komisijai iesaistīt darbā Konstitucionālās komisijas ekspertus.
No preses konferencē teiktā pagaidām nav skaidrs, vai Prezidents iesniegs konkrētus grozījumu formulējumus. Tādā gadījumā Saeima balsos par šo grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijās. Ja konkrētu priekšlikumu grozījumiem nebūs, tad Saeimai ir visas iespējas izvairīties un vilkt grozījumu pieņemšanu kaut vai līdz 9.Saeimas darbības beigām 2010. gadā. Arī nepieņemt. Juridiskās komisijas vadītāja V.Muižniece jau izteikusies, ka rudens sesijā grozījumus izstrādāt nevarot pagūt.
Pašlaik aiz nezināšanas plašsaziņas līdzekļos tiek izplatīts viedoklis, ka 3.jūnija vēstulē prezidents Saeimai ir iesniedzis konkrētus priekšlikumus Satversmes grozījumiem un ka Konstitucionālās komisijas ekspertu ziņojums satur konkrētus Satversmes grozījumu formulējumus. Tā nav. Tā ir maldināšana. Prezidents savā vēstulē ir norādījis grozījumu virzienus. Savukārt ziņojums ir pētījums par parlamenta atlaišanas praksi citās pasaules valstīs, par šī jautājuma priekšvēsturi Latvijā un arodbiedrību izstrādātā priekšlikuma vērtējums. Ziņojuma secinājumu daļā ir norādīts uz tiem aspektiem, kas grozot Satversmi būtu jāņem vērā.
No secinājumiem līdz likumdošanas priekšlikumam ir ejams tāls ceļš. Kad grozīja Satversmi 2003.gadā, lai būtu iespējama tautas nobalsošana par iestāšanos Eiropas Savienībā, tad komisija pie šī grozījuma strādāja pusgadu.
Patlaban dienaskārtībā ir divi svarīgi jautājumi. Pirmais – Saeimai strikti jānosaka termiņš, kurā darbs pie grozījumiem jāpabeidz. Vēl būtiskāks ir jautājums par vēlētāju skaitu, kuram būs tiesības Saeimu atlaist. Konstitucionālā komisija iesaka, ka pusei no iepriekšējās vēlēšanās balsojušajiem ir tiesības atlaist Saeimu. Šo normu atbalsta arī PS deputāti.
Ir pamatotas bažas, ka varas partijas mēģinās pacelt slieksni. Jau ir izskanējis viedoklis, ka atlaist var tik vēlētāju, cik piedalījušies attiecīgās Saeimas ievēlēšanā. 9.Saeimas gadījumā nepieciešamais balsotāju skaits būtu lielāks par 900 tūkstošiem cilvēku. Šāds slieksnis ir neparasti augsts. Tātad galvenā cīņa būs par šīs normas noteikšanu.
Varas partijas šoreiz nevar pilnībā ignorēt opozīcijas deputātu viedokli. Satversmes grozījumus var pieņemt tikai ar 2/3 deputātu balsīm. Lai veicinātu viedokļu izlīdzināšanu, būtu svarīgi izveidot īpašu apakškomisiju Satversmes grozījumu izstrādāšanai, kuras darbam frakcijas deleģētu savus pārstāvjus.