Krīze un bezpalīdzība. No vienas puses var lamāt politiķus un lūgt atlaist Saeimu, bet no otras ir skaidrs—ievēlēt pilnīgi savādāku Saeimu būs ļoti grūti. Kāpēc, tāpēc, ka Saeimas deputātu kandidāti ir sabiedrības spogulis. Nav tāda—korumpēta, sabojāta, samaitāta, mantkārīga un ļauna elite, ir tikai cilvēki no mūsu vidus, kuriem dažbrīd tāpat kā mums nav ne morāles, ne ētikas principu! Sabiedrība vairākas reizes pati ir iekritusi „korumpēto un ļauno“ politiķu izmestajos tīklos, „pozitīvisma“ kampaņu raktajās bedrēs un pati noticējusi tiem, kuriem nu gan nebūtu jātic.
Jautājums, vai mēs iekritīsim šajās „lamatās“ vēl un vēl? Vai mēs spēsim adekvāti izvērtēt šo situāciju un brīdī, kad būs nepieciešams pieņemt lēmumu, mēs spēsim pieņemt to pareizo? Ja, atkal atradīsies padsmit procentu cilvēku, kuri ir gatavi balsot par „visu taisnīgo“ un „godīgo“ aizstāvjiem ZZS vai reklāmas iespaidā par „demokrātisko“ Tautas partiju, tad nu mēs šajā krīzē turpināsim slīgt. Piedodiet, bet Saeimas vēlēšanu iznākums pierādīja cik viegli var manipulēt ar sabiedrību Latvijā. Un nu tas tiek darīts atkal (paskatieties Ventspils Naftas sponsorēto reklāmu vakardienas LNT TOP 10 starplaikā). Sabiedrība pati ļauj sev kāpt uz galvas.
Iedzīvotāju inertums un vienaldzība pret politiku grūž šo valsti vēl dziļākā bedrē. Šis ir brīdis, kad neinteresēties par politiku ir nolaidīgi. Tiem, kuri ir Lemberga „stipendiāti“ vai arī tiem, kuri mēģināja „izbīdīt“ grozījumus drošības likumos, ir nepieciešami neaktīvi un neieinteresēti pilsoņi. Viņiem vajag mierīgu dzīvi. Tas nu reiz ir tas, ko mēs viņiem varam neļaut. Tas ir mūsu pienākums!