TP nespēj noslēpt prieku par problēmām KNAB

Viņi līksmo visur, kur tas iespējams – komisijās - slēgtās un atklātās, visos iespējamajos medijos un arī privātās sarunās. Nedomājot par to, ka ar savu neslēpto prieku valsti velk dziļāk purvā un sabiedrību neticībā. Kamēr daži politiķi tikai neslēpj prieku par to, ka beidzot varbūt izdosies tikt vaļā no gadiem nīstā Loskutova, Tautas partija sen jau pārkāpuši robežu, aiz kuras sākas tiesībsargājošo iestāžu ietekmēšana. Ikkatrs, kurš tiek pie medijiem, stāsta, ka Loskutovs jāatlaiž, KNAB jālikvidē vai ģenerālprokuroram jāpieņem tieši tie lēmumi, uz kuriem nepārprotami viņu vedina, piemēram, revanša sajūsmā starojošais Kalvītis. Tas, ko rakstu, ir sabiedrībā plaši pārspriests un daudziem arī pašsaprotams. Bet ir kas tāds, par ko vēl sabiedrība nav sākusi  uztraukties, bet, manuprāt, vajadzētu. Ar to es domāju – kas notiks pēc Loskutova. Neatkarīgi no tā, kad koalīcija tiks no viņa vaļā – tagad vai tad, kad beigsies viņa pilnvaras dabiskā veidā. Kas vadīs KNAB pēc tam? Ir skaidrs, ka politiķi šo situāciju noveduši tik tālu, ka normāls un profesionāls cilvēks nepieteiksies kļūt par šīs iestādes vadītāju. Un ir arī skaidrs, ka TP vairs nepieļaus tādu kļūdu kā iepriekš – pirms apstiprināšanas šajā amatā liks lojalitāti un iztapību sev apzvērēt ar asinīm vai to pašu apņemties, parakstot kādu līgumu ar finansiālām soda sankcijām.Jo citādi var sanākt kā ar Loskutovu, ko tieši TP iecēla amatā un cerēja uz bezierunu paklausību, ko vēlāk nesaņēma. Tāpēc gadiem gaidīja izdevīgu brīdi, kad ļaunā priekā varēs atriebties par visu – ierosinātām lietām, aizturētiem darboņiem un uzrēķiniem par priekšvēlēšanu pārkāpumiem.