Irākā naids, kura saknes ir neizprotamas, pieņemas spēkā ik dienas, un šītu—sunnītu slaktiņš vairs nav ļauns murgs, bet gan naida iemiesošanās sabiedrībā. Nāvessods Sadamam Huseinam vēl vairāk padziļina naidu starp sunnītiem un šītiem, kas arī bija Sadama bendes. Ar mobilo telefonu uzņemtā nāvessoda izpilde draud padarīt situāciju Irākā par pilnībā nekontrolējamu, un kāda bendes sacītais Huseinam, īsi pirms atvērās lūka zem Sadama kājām, „ej ellē“ tiek uztverts kā atriebības un naida sauklis.
Sadama bende nav pirmais, kurš sūta savu ienaidnieku „ellē“ jeb mūžīgajā nāvē un sadegšanā. Elle ir universāla mūžīgā nāve gan kristiešiem, gan jūdiem, gan musulmaņiem, un sūtīšana ellē ir pēdīgais arguments un naida izpausmes veids tad, kad vairs nav ko teikt un dialogs ir kļuvis neiespējams.
Vakar nejauši uzdūros 1672.gadā izdotai grāmatai, kuru sarakstījis poļu katoļu teologs ar mērķi aizsargāt patieso ticību un cilvēkus no protestantu herētiskajām mācībām. Savas grāmatas beigās tās autors Joannicijušs Galatovskis raksta, ka tas, kurš savu iegribu dēļ kļūst par luterāni, kalvinistu vai cita veida protestantu, tas kopā ar viņiem „ar zirgu nojās ellē“. Kāds nezināms grāmatas īpašnieks 18.gadsimtā, vēlēdamies papildināt autora domu, pēc drukātā teksta ar roku ir pierakstījis: „Un tu [tas, kurš esi luterānis vai kalvinists] tur [ellē] būsi pašā velna d****s dibenā.“
Skarbi, bet patiesi un naidpilni ir šie vārdi, ko rakstījis, kāds Galatovska lasītājs. Tie ir tikpat naidpilni vārdi kā Sadama bendes vārdi „ej ellē“ uz karātavām esošajam diktatoram. No laika uz laiku, no kultūras uz kultūru naida seja tikpat kā nemainās un vēstījums— „iejāj ellē velnam d****ā“ ir vēl aizvien aktuāls, un patiesībā vienalga, kas to pasaka - Galatovska 18.gadsimta anonīmais lasītājs vai Huseina bende maskā.