Vai arī Valsts prezidentam drīkstēsim „pateikties”?

Tas, ka prezidentu vēlēs tautas priekšstāvji, saglabā intrigu līdz ceturtdienai. Ja analizējam attieksmi pret pretendentiem atsevišķu Saeimas partiju atbalstītāju vidū, tad līderi ir TB/LNNK, kurā Endziņa atbalstītāju ir 10.0 reizes vairāk nekā Zatlera atbalstītāju. Seko: JL – 3.2 reizes, LPP/LC – 3.0 reizes, SC – 2.0 reizes, ZZS – 1.9 reizes, PCTVL – 1.7 reizes un arī TP – 1.2 reizes. It kā viss pilnīgi skaidrs – ja partijas ieklausītos savu vēlētāju viedoklī, tad pat Tautas partijai būtu grūti paskaidrot saviem vēlētājiem, kāpēc valdošā koalīcija joprojām atbalsta Valdi Zatleru.Interesanti, vai deputāti, kas gatavojas ceturtdien balsot par Zatleru, apzinās, ka ievēlēšanas gadījumā Valsts prezidenta reputācija visu prezidentūras termiņu varētu būt viens no Latvijas publiskā tēla elementiem, un ka ar šādu „pūru” Valsts prezidentam būs ļoti grūti spodrināt Latvijas tēlu Eiropā un pasaulē, jo šī fona informācija viņu pavadīs katrā solī.Ir, protams, ļoti labi, ka Dr. Zatlers neslēpj faktu, ka pateicības formā ir pieņēmis naudu no pacientiem, nav to deklarējis savās valsts amatpersonas (kā slimnīcas vadītājs) deklarācijās un no tās nav maksājis nodokļus. Slikti ir tas, ka Valsts prezidenta amata kandidāts Zatlers un viņa virzītāji neapzinās, ka šī fakta esamība nozīmē pretendenta neatbilstību likuma Par Valsts prezidenta ievēlēšanu prasībām, jo nav savienojama ar nevainojamu reputāciju.Ja, saskaņā ar VID skaidrojumu, ārsts drīkst pieņemt finansiālu pateicību par labu darbu, un viņam, vienlaikus esot valsts amatpersonai, tā nav jādeklarē un nav jāmaksā nodokļi, tad arī universitātes profesors un vienlaikus Saeimas deputāts tikpat labi drīkstētu pieņemt slepenu finansiālu „pateicību” no studentiem, kuriem sniedzis labas zināšanas mācību priekšmetā, kuras pats novērtējis ar labu atzīmi. Patiesībā nāk prātā vēl briesmīgāks secinājums – „aplokšņu algas” tādā gadījumā arī nav nekas nelikumīgs – tā ir tikai uzņēmēja pateicība darbiniekiem par labu darbu, un nekādi nodokļi no tām nav jāmaksā.Diemžēl mums jāapzinās, kamēr Latvijas valdība un Latvijas likumdevēju vairākums nesapratīs vai sev vien zināmu mērķu dēļ izliksies nesaprotam interešu konflikta un ētiskās problēmas būtību, mēs nevaram cerēt, ka tiesiskā apziņa Latvijas sabiedrībā, it īpaši jaunatnes vidū, augs un mūsu jauniešiem veidosies nacionālā lepnuma jūtas un noturīga emocionālā saite ar Latviju – tas, ko mēs, vidējā paaudze, saucam „vecmodīgajā” vārdā – patriotisms.