Arī Kalnkaziņš nu ir ar mieru uz nedēļu pieciest „cilvēku zemo kultūras līmeni un nekārtības, ko viņi atstāj aiz sevis, atpūšoties brīvā dabā”. Tie esot vienīgie iemesli, kādēļ Kalnkaziņš atbalsta šādu aizliegumu sēdēt zālē.
Viss notiek, tikai Rīgas skolēnu domes pārstāvji nemaz nesaprot, ka lielie Rīgas kungi arī šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, neko negrasās mainīt pēc būtības – viņi nedomā atcelt aizliegumu sēdēt zālē. Tas viss tiek rīkots tādēļ, ka JL iesniedza pieteikumu atļaujas saņemšanai akcijas rīkošanai un kāds (mēra birojā?) nolēma, ka nedrīkst ļaut tiem opozicionāriem rīkoties, ka jāņem pašiem, lasi mēram Birkam, stūre rokās un jādodas „pasēdēt zaļi”!
Līdz šim no Birka puses nebija jūtama ne mazākā vēlme atcelt aizliegumu sēdēt zālē. Nekāda reakcija nesekoja uz pagājušajā gadā savāktajiem Rīgas skolēnu domes 7000 parakstiem, lai atceltu šo aizliegumu! Tāpat uz maniem jautājumiem domes prezidijā, ka vajag aizliegumu atcelt, Birka kungs vienmēr atbildējis noraidoši. Kādēļ lai viņš pēkšņi būtu mainījis savu nostāju?
Bet varbūt es tomēr kļūdos, un Rīgas mērs tiešām ir beidzot izpratis šo zaļo kustību un ideju, jo tā nav tikai sēdēšanas lieta, tas ir jautājums par brīvību un to, kā mēs izprotam šo sabiedrības brīvības ideju, jo aizliegumi, brīvības izpratni nevairo. Un ja tā ir, es piedāvāju – „metam kauliņus kopā” – mēs no JL „paSēžam zaļi!” un TB/LNNK ar mēru priekšgalā piedalās akcijā „Par zāli!” Un beigu beigās visi kopā atceļam aizliegumu par sēdēšanu zālē. Jo tas jau ir tas būtiskākais.
Jo mēs taču vienādi izprotam šo zaļo ideju, Birka kungs?