Vai deputāti vēl ilgi būs vienlīdzīgāki par citiem?

Lai arī deputāts kā jebkurš cits Latvijā negaidītu Saeimas aizstāvību vai izdošanu, lai samaksātu, piemēram, sodu par ātruma pārsniegšanu. Vienlaikus tiek piedāvāts grozīt arī Saeimas Kārtības rulli, lai visi deputātu administratīvie sodi tiktu publiskoti – lai sabiedrība tiktu informēta par deputāta pārkāpumu un publiska debate būtu papildu sods pārkāpējam. Pieredze gan liecina, ka koalīcija lielā vienprātībā parasti noraida šo priekšlikumu. Jo kā gan citādi varētu ignorēt KNAB vēlmi sodīt kādu deputātu par interešu konfliktiem, kā vairākkārt noticis iepriekšējā sasaukuma laikā. Saeima ar balsu vairākumu nobalso, ka konkrētais deputāts, piemēram, ieņemot līdzās Saeimas deputāta amatam vēl kādu amatu uzņēmumā (ko viņam liedz likums), nav saucams pie administratīvās atbildības...Nevienai tiesībsargājošajai iestādei nav iespēju pierādīt, ka arī deputātiem nav labi ignorēt likuma prasības. Saeima izlemj balsojot... Nebūšu oriģināla, sakot, ka parlaments šobrīd sasniedzis zemāko punktu sabiedrības uzticēšanās ziņā. Laikam arī maz ko var darīt, lai to mainītu, bet būtu nepareizi nedarīt neko. Ne tikai, lai mainītu priekšstatu par to, kādi esam. Bet galvenokārt – lai pateiktu paši sev, ka neesam ne ar ko labāki par saviem vēlētājiem. Mainot Satversmi, mēs īstenotu principu - viena taisnība un viens likums attiecas uz visiem. Sodu par nesakoptu mājas priekšu vai atrašanos interešu konfliktā saņemtu tiklab ierindas amatpersona kā Saeimas deputāts. Jaunais laiks piedāvā svītrot pantu, kas nosaka, ka Saeimai jābalso par to, lai izdotu administratīvai sodīšanai kādu no deputātiem. Es uzsveru – administratīvai. Pašreizējā Satversmes panta redakcija sargā deputātus no politiskām provokācijām – administratīvas vai kriminālas vajāšanas politisku motīvu dēļ. Administratīvas vajāšanas gadījumā diezgan grūti paredzēt provokācijas no tiem, kam tiesības administratīvi sodīt. Nav taču dzirdēts, ka kāds no tautas priekšstāvjiem taptu vajāts, piemēram, no sava iecirkņa inspektora politiskās pārliecības dēļ...Visbiežāk gan deputātus grib sodīt ceļu policisti par ātruma pārsniegšanu. Un noteicošais ir pārsniegtais ātrums, nevis politiskā piederība. Šis pants patiesībā dzīvē nedarbojas. Tam ir labs piemērs. Pagājušās Saeimas laikā ceļu policija administratīvi bija sodījusi 78 deputātus un tikai piecos gadījumos par to lēma Saeima. Tātad – pārējos 73 gadījumos Satversme tika pārkāpta un netika īstenots arī atklātības princips – ka debate plenārsēdē ir papildus sods pārkāpējam. Arī pēdējais ir atrisināms – ar grozījumiem Kārtības rullī, kas paredzētu, ka deputātu administratīvie pārkāpumi publiskojami.