Vai Latvijas valdībai cilvēktiesības ir par dārgu?

Visu cieņu! Labs raksts. Atļaušos tikai izlabot drukas kļūdu ko pamanīju - manuprāt pareizi ir "eiropeisks" nevis "Eiropejisks".

Es neiebilstu pret to, ka cilvēki realizē savas tiesības - gluži otrādi. Es iebilstu pret to, ka par tiesībām tiek izsludinātas cilvēku ambīcijas, un dabiskas cilvēku tiesības tad tiek upurētas šo ambīciju nodrošināšanai. Piemēram, pavisam nesen BBC bija ziņa, ka kaut kur Indijā "cilvēku tiesību" komisija ir izlēmusi, ka cilvēkiem esot tiesības iet uz darbu hindu tempļa ziedojumu telpā apakšbiksēs (apakšbikses tika aizliegtas pirms daudziem gadiem, lai novērstu ziedojumu zagšanu). Komisija izlēma, ka apakšbikšu nēsāšana pieder pie cilvēktiesībām, un ka templim ir jāuzstāda dārgas, modernas ierīces (teiksim, kā lidostā), lai novērstu zagšanu. Kaut gan patiesībā vēlme tomēr iet uz darbu apakšbiksēs tādam cilvēkam, kurš piekrita un uzņēmās darbu ļoti labi zinot, ka tempļa ziedojumu telpas darbiniekiem tās netiek atļautas, ir vienīgi viņa ambīcija :) Ambīcija, kuras nodrošināšana prasa ierobežot tempļa draudzes locekļu tiesības izvēlēties, būt noteicējiem templī, kā arī lemt kā rīkoties ar temļa īpašumu.

Ir klaji redzams – Liepnieks iedevis uzstādījumu gaudot. Štokenbergs – par pensionāriem. Pabriks – par invalīdiem, lomas sadalītas. LPP 8. Saeimas taktika "Mūsu prioritātes ir skumjas...". Drausmīgās rūpes no TP valdības ministriem un vecbiedriem. "500 000 pensionāru pelnījuši nenomirt", ļoti ticami skan no miljonāra un ekonomikas ministra mutes. Un gājiens ar himnu vispār bija vāks.

Jums savas domas arī ir, vai Jūs dzīvojat tikai no citu, kā Jūs pats sakāt, "idiotiskajiem" uzskatiem? Cilvēki maksā nodokļus, nevis lai uzturētu valsts aparātu, bet lai pēc tam varētu realizēt savas tiesības. Valsts ierēdņi lai mācās paši naudu nopelnīt. Citādi mums, uzņēmējiem un strādniekiem, zudīs jebkāda interese maksāt nodokļus. Bet Artis Pabriks ir malacis, ka nebaidās par šīm problēmām runāt. Jo ātrāk mēs apjēgsim ka mūsu valsts pati ir kļuvusi par sava veida invalīdu, jo būs labāk.

Nu ir Latvijā gudri cilvēki, ir! Jums žetons!

*rausta plecus* Jā, es saprotu -- tikai neuzskatu, ka tāpēc vien man būtu jāpiekrīt, ka cilvēku ar speciālām vajadzībām ambīcijām būtu dodama priekšroka pār cilvēku tiesībām. Ka kādam cilvēkam, pretēji viņa uzskatiem par to, kas ir viņa interesēs, kā arī ierobežojot viņa tiesības, ar valsts varas starpniecību būtu radāms prienākums izrādīt "saprātīgu pretimnākšanu" šīm vajadzībām.

Iedomājies situāciju, kad, no rīta ejot uz darbu, tev uzbrauc virsū nakti negulējis cilvis un rezultātā Tu kļūsti par Cilvēku ar speciālām vajadzībām. Vai saproti, ka runa ir par jebkuru no mums, nevis kaut kādiem nedefinētiem "viņiem"?

Jūsu teiktajam varu vienīgi piekrist.Ja viss, ko Jūs savos rakstos publicējat būs partijas program- mā,tad pulcējat domu biedrus un uz priekšu.Programmā vajadzētu iekļaut prioritāti par mūža il- guma pagarināšanu undzimstības pieaugumu.

Ir viena sfēra, kur valsts var leģitīmi aizliegt diskriminēt -- tur, kur nav runa par cilvēka(u) tiesībām pieņemt lēmumus savas privātautonomijas ietvaros, proti, valsts un pašpārvaldes institūcijas pašas. Teikt, ka cilvēku izvēles īstenojot savas tiesības (diskriminācija) noved pie vispārējas mazākumgrupām piederīgo nespējas realizēt savas ambīcijas privātsektorā, nozīmē pieņemt, ka nospiedošais vairākums cilvēku kādā sabiedrībā ir tumsonīgi idioti, kuri rīkojas idiotiski. Tas ir pārspīlējums un loģiskāk ir pieņemt, ka brīvā sabiedrībā vairākums cilvēku izvēlēsies, ko pieņemt darbā, ko paaugstināt amatā, ko apkalpot, kam izrādīt cieņu, balstoties uz informētu un apgaismotu paša interesi -- dabūt prasmīgāko un spējīgāko darbinieku, pārdot iespējami daudz pakalpojumu, utt.

Teorētiski skan labi, bet vai praksē tāda pieeja tomēr nenoved pie mazākumgrupu diskriminācijas, vai arī, pēc šīs teorijas, pats diskriminācijas jēdziens ir nonsenss?

www.parmainas.lv

Un vēl trešā puse: vēl lielāks idiotisms ir ar kāda valsts departamanta starpniecību piespiest idiotu rīkoties pretēji tam, kā viņš uzskata esam viņa interesēs (savu leģitīmo lēmumu sfērā, tai skaitā, būt noteicējam savā privātīpašumā, ko pieņemt darbā; ko apkalpot; ar ko biedroties). Pabrika kunga proponētā konvencija ir idiotiska, jo aizstāv cilvēku ar invaliditāti (kā arī Pabrika un viņa domubiedru) ambīcijas uz cilvēka tiesību rēķina. Un aptuvens Jonasa teiktā pārstāsts: Mēdz būt ļoti cēlas cilvēku ambīcijas, un ļoti neglītas cilvēku tiesības. Arī viscēlākas ambīcijas nedrīkst pārtrumpot visneglītākās cilvēku tiesības, ja sabiedrība vēlas palikt brīva. Ja ambīciju aizstāvība ņem visrsroku, labākajā gadījumā tā kļūst par labo nodomu tirāniju. Labo nodomu tirānija ir labāka par ļauno nodomu tirāniju, bet tāpat ir tirānija. Pēc kāda laika, labie nodomi izplēn, un paliek tikai tirānija.

Izskatās, tur ir racionāls moments, bet es tik dziļi aizracies neesmu, tāpēc , iespējams, vajadzēja no komentāriem atturēties.

Nē, nav oriģināls - ir klasiski liberāls (klassiski - lai nebūt jāasociējas ar modernajiem "liberāļiem"). Daudz kas, kas šķiet oriģināls, patiesībā ir labi aizmirsts vecais. Džordža Jonasa rakstītajam ir arī otra puse - viņš pārliecinoši pamato, kāpēc vērtēt ko citu (ādas krāsu, ar ko guļ, cilvēka ticību, un tamlīdzīgi) kā indivīda spējas un piemērotību, lemjot vai pieņemt viņu darbā, ir idiotisms. Tomēr arī izvēlēties uzvesties idiotiski ir cilvēka tiesības. Ja valsts aizstāvēs cilvēka tiesības (nevis ambīcijas), idioti paliks mazākumā un pastāvēs pietiekami iespēju realizēt visdažādāko cilvēku ambīcijas, arī valstij neielaižoties bezcerīgā pasākumā - mēģinājumos izskaust idiotismu, vai padarot sabiedrību nebrīvu, atņemot cilvēka tiesības rīkoties idiotiski.

Pilnīgi piekrītu, ņirgāšanās par invalīdiem un pensionāriem Latvijā ir nevis populistisks apgalvojums, bet statistiski pierādāms fakts. Tas, ka Latvija kā vienīgā (!) valsts ES nav ratificējusi šo konvenciju, liecina, ka valdības cinismam nav robežu. Vislabprātāk viņi izliktos, ka invalīdu Latvijā vispār nav, ļautu viņiem iznīkt vai iespundētu viņus pansionātos ārpus Rīgas (par to lai maksā tuvinieki). Bet invalīdi ir, viņu ir daudz un viņiem ir jānāk ārā no piesmakušajiem dzīvokļiem un jāprasa savas tiesības - cilvēka cienīgu invaliditātes pensiju, atvieglojumus, vienādas tiesības uz darbu un godīgu samaksu, piekļuves iespējas ēkām (speciālas uzbrauktuves invalīdiem) utt. Aicinu visus atbalstīt invalīdus viņu grūtajā cīņā.