Satversmes tiesa nolēma ierosināt lietu un uzdeva Saeimai sniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Līdz ar pieteikuma iesniegšanu publiskajā telpā aktualizējās diskusijas un, protams, ir izveidojušās divas nostājas "Par" un "Pret". Tomēr jāpiekrīt daudzajiem viedokļiem, kas Lisabonas līguma kontekstā ir izskanējuši Latvijā un Eiropā - cilvēkiem šis dokuments nav pietiekoši izskaidrots. Līdz ar to atļaušos izteikt savu skaidrojumu un viedokli arī es. Mans mērķis ir vienkāršā valodā paanalizēt jucekli ap Lisabonas līgumu pamatojoties uz savu teorētisko un praktisko pieredzi. Juridiskas personas statuss un iespēja izstāties no Eiropas Savienības
Lisabonas līgumam ir 2 daļas - 1.daļa groza Līgumu par Eiropas Savienību; 2.daļa groza Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, pārdēvējot to par Līgumu par Eiropas Savienības darbību.
Eiropas Savienībai līgumā tiek piešķirts juridiskas personas statuss, t.i., Eiropas Savienība turpmāk varēs slēgt starptautiskus līgumus un pievienoties starptautiskajām organizācijām kā vienots veselums (Līguma par Eiropas Savienību 47.pants).
Pirmo reizi vēsturē tiek paredzēta iespēja izstāties no Eiropas Savienības. Šis jautājums diskusijās vienmēr tiek visaktīvāk apspriests, tomēr viennozīmīgi ir skaidrs, ka Eiropas Savienība nav labdarības organizācija un visi lēmumi, kas tiek pieņemti, balstās uz ekonomikas un varas interesēm. Tas pats attiecas uz jaunu dalībvalstu uzņemšanu un arī ļaušanu tām iet prom - līgumā paredzēta vienošanās panākšana par izstāšanās nosacījumiem (Līguma par Eiropas Savienību 50.pants). Naivi ir domāt, ka valstij nebūs jāatlīdzina saņemtie resursi un par to arī būs jāvienojas - cik un kad. Jāatzīst, ka daudzas valstis nemaz nevarēs atļauties izstāties. Šis netiešais faktors būtiski ietekmētu valsts stratēģisko lēmumu pieņemšanu. Pozitīvā lieta ir tāda, ka pagaidām neviena valsts nevēlas izstāties no Eiropas Savienības, tomēr nākotnes izmaiņas nav paredzamas. Viennozīmīgi ir skaidrs tikai tas, ka tuvākajā nākotnē mainīsies pasaules varas sadalījums un daudzas lietas notiks citādi un ir tikai jācer, ka Eiropas Savienība spēs vismaz saglabāt esošās pozīcijas.
Ieguvējas - vecās Eiropas Savienības dalībvalstis
Tiek ieviesta jauna dubultā vairākuma balsošanas sistēma. Eiropas Savienības Padome lēmumus pieņems ar dubultā vairākuma balsojumu, kurā katrai dalībvalstij būs 1 balss. Lēmums tiks pieņemts, ja par to balsojušas vismaz 55% dalībvalstu, kas pārstāv vismaz 65% no Eiropas Savienības pilsoņu kopskaita (Līguma par Eiropas Savienību 16.pants; Līguma par Eiropas Savienības darbību 238.pants). Viennozīmīgi ir skaidrs, ka šis balsošanas mehānisms sniedz priekšrocības lielvalstīm - tām, kurām ir liels iedzīvotāju skaits. Mēs nekad nevaram aizmirst Eiropas Savienības izveidošanās vēsturi un to, ka tās valstis, kuras dibināja Eiropas Savienību ir vienotākas (ieskaitot arī tās, kas pievienojās pirmās sešiniekam), jo teritoriāli atrodas tuvāk un tām ir līdzīgākas intereses. Ja nekad neesat piedalījušies lēmumu pieņemšanas procesos, pat dažādos Eiropas Savienības līmeņos, būs grūti tikai uz teorijas bāzes izprast. Eiropas Savienībā ir tik stipra veco dalībvalstu vara un ietekme un Lisabonas līgums šīm valstīm dotu oficiāli iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu vajadzīgajā virzienā. Turklāt bloķējošajā mazākumā ir jābūt vismaz minimālajam Padomes locekļu skaitam, kas pārstāv vairāk nekā 35 % iesaistīto dalībvalstu iedzīvotāju, papildus balsojot vienam loceklim - tikai dažas lielvalstis var bloķēt priekšlikumu.
Atkal jāsaka - nebūsim naivi, ka Eiropas Savienībā valstis darbosies uz līdzvērtīgiem nosacījumiem. Jaunās dalībvalstis piekāpjas un ļoti bieži, bet, iespējams, ar gadiem tas pāries un valstis, kuras tagad tiek uzskatītas par "jaunpienācējām" iemācīsies spēlēt Eiropas Savienības spēli. Eiropas Savienībā vienmēr ir jāmeklē kompromisi - ja vienā jomā kādam kaut kas tiek, tad otrā jomā kaut kas tiks atņemts, norādot uz iepriekšējo ieguvumu - ir jāmāk šo spēlē spēlēt un padarīt valsti par ieguvēju. Jāatzīst, ka Latvijas pārstāvji šo spēli augstākajā līmenī vēl nav iemācījušies spēlēt - ne mums definētas nacionālās intereses, ne mums stipra sadarbība ar citām dalībvalstīm, ne mums cīņas gars, ne arī interese. Eiropas Savienības fondus mēs pat apgūt lāga nevaram - tikai ~ 60%. Vadoties pēc esošās pieredzes laika posmā līdz 2013.gadam Latvijai ies garām apmēram 2,5 miljardi eiro .
Vai mūsu deputāti tam ir gatavi?
Pārejot no iepriekšējās rindkopas pēdējiem teikumiem, jāsaka, ka Lisabonas līgums paredz palielināt nacionālo parlamentu līdzdalību Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā - diez vai mūsu deputāti ir tam gatavi. Ja jau pēc balsojuma par likumprojektu, daži nemācēja pat paskaidrot, kas ir Lisabonas līgums un ko tas mainīs. Iespējams nākošās paaudzes šim darbam pieies atbildīgāk un spēs izmantot šo Lisabonas līguma normu, lai pārstāvētu savas valsts intereses un darītu to no sirds, iedziļinoties. Tiek paplašināta arī Eiropas Parlamenta loma likumdošanas procesā. Arī Eiropas Parlamentā ir jāstrādā cilvēkiem, kuri ir gatavi aktīvi pārstāvēt un cīnīties par nacionālajām interesēm - diemžēl arī tur mēs "pieklibojam". Nacionālajam parlamentam, nacionālajiem pārstāvjiem Eiropas Parlamentā, lobijiem ir jādarbojas kā pulksteņa mehānismam valsts labā, lai īstenotu cīņu par vajadzīgajiem lēmumiem, resursiem un jāstrādā kā komandai. Mūsu situācijā politiķi, kuriem būtu jāstrādā kopā, savā starpā pat nesarunājas, jo viens apvainojis uz otru, otrs atkal "uzmetis" trešo utt.
Referendumam bija jābūt!
Pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē tiek piešķirta likumdošanas iniciatīvas iespēja Eiropas Savienības pilsoņiem. 1 miljons, kas pārstāv nozīmīgu daļu Eiropas Savienības dalībvalstu, to drīkstēs izdarīt. Protams, pozitīva norma, tomēr praktiski ļoti grūti realizējama - drīzāk tā pielikta "smukumam".
Izmaiņas skar arī struktūru - Eiropas Savienības prezidents ar 2,5 gadu pilnvaru termiņu; Eiropas Komisijas sastāvs no 2014.gada būs 2/3 no dalībvalstu skaita, balstoties uz vienlīdzīgas rotācijas principu (Līguma par Eiropas Savienību 17.pants). Latvijai no 3 sasaukumiem savs komisārs būs tikai 2. Lai arī komisārs absolūti nepārstāv valsts intereses, tomēr tas ir Latvijas komisārs, kas liek mums vairāk pievērst uzmanības Eiropas Savienības aktualitātēm, kā arī nenoliedzami ir informācijas resurss pieļaujamajās amata pildīšanas robežās.
Eiropas Savienībā tiktu īstenota kopējā ārpolitika un drošības politika pamatojoties uz savstarpējo solidaritāti dalībvalstu starpā un uz arvien lielāku dalībvalstu darbības konverģenci (Līguma par Eiropas Savienību 24.pants). Tālu nav jāskatās, lai redzētu kā dalībvalstis spēj realizēt kopēju ārpolitiku - Krievijas un Gruzijas konflikts.
Eiropas Savienības instrumenti sasaista dalībvalstis arvien ciešāk un ciešāk un ne uz labas gribas pamatiem, bet nosacījumu virknes. Protams, ir atbalstāmi, lai Eiropas Savienības "mašinērija" darbotos ātrāk un efektīvāk, bet diez vai tas būtu jāpanāk uz "jauno dalībvalstu" rēķina. Nākotnē tas radīs tikai konfliktus, jo ilgi par statistu nosēdēt nevar un arī "jaunajām" dalībvalstīm ir ambīcijas.
Jautājums par to, vai referendums bija nepieciešams nemaz nav apspriežams, jo ir skaidrs, ka tam bija jābūt un bija jābūt arī sniegtiem skaidrojumiem iedzīvotājiem par Lisabona līguma būtību, izmaiņām un ietekmi. Izdarot secinājumus, es varu teikt, ka LR Satversme ir pārkāpta (2.pants, 68.pants, 101.pants) un tas ir kārtējais apliecinājums, ka mūsu valsts nepieder iedzīvotājiem, bet iedzīvotāji pieder valstij.
LR Satversme:
1.nodaļas 2.pants
Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai.
5.nodaļas 68.pants
Visiem starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.
Slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences. Starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.
Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima.
Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā.
8.nodaļas 101.pants
Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.