Tas, kas mani pārsteidz, ir policijas attieksme. Nē, nu, man jau iepriekš likās, ka mēs esam bišķīt kaut kur nošāvuši greizi ar likumu ievērošanas/neievērošanas interpretācijām. Bet šīs divas pastaigas mani tiešām nepatīkami pārsteidza. Pirmais– sestdien, kopā ar Maiju, ejot ar Lāci cauri Vecrīgai, piestājām nofočēt viņu pie Rīgas Domes. Tur tie trīs pakāpieni, tur arī uzripinājām viņu, augstāk ne. Noliekam, es paņemu telefonu un bildēju (lāci blakus uzrakstam "Rīgas Dome"). Pa to laiku no mugurpuses jau ir pienācis pašvaldības policists un jautā, ko mēs te darām. Paskaidrojām, ka fočējam Laimes Lāci. Viņš jautā vai mums šķiet, ka mēs tā drīkstam? Mēs sakam, ka vispār, mums šķiet, ka jā. Jo apkārt ir daudz cilvēku (tūristu), kuri fotografē domes ēku, lāci un viss ir kārtībā. Nākamais jautājums– vai mums ir sankcija, lai tā darītu? Nē. Viss beidzas ar to, ka viņš saka– tikai nekādā gadījumā nelieciet viņas nekur internetā un tā. Jā, protams. Bildes var apskatīt www.premjers.lv. Šodien bija otrā pastaiga. Viss atkal forši, saulīte spīd, mēs četri vīri labā noskaņojumā, visiem labs prāts un viss forši. Esam jau izmetuši loku ap Vecrīgu, dodamies atpakaļ ar plānu noiet gar saeimas namu. Policists, kurš dežūrē tajā krustojumā pie Jēkaba kazarmām ierauga mūs jau pa gabalu un nāk pretī. Mēs jau uzreiz jautājam vai viss kārtībā? Jā, jūs tur droši ejiet, tikai neapstājaties. Ā. Iet mēs varam, bet apstāties pa ceļam tur nē. Jauki. Pat nejautājam kāpēc. Otrs šodienas bija pie Laimas pulksteņa. Bijām apstājušies un atpūtāmies, lācis mums blakus. Un vienā brīdī policisti, kuri tuvāk Brīvības piemineklim, vienkārši uzņem gaitu mūsu virzienā un apstājas tikai tad, kad mēs esam sapratuši, ka nāk pie mums un sākuši kustēties. Un paliek tur stāvot, pavadot ar acīm līdz brīdim kamēr esam nost no laukuma. Viss jau būtu lieliski, bet kāda velna pēc to pieminekli vēl vispār tad sauc par BRĪVĪBAS pieminekli? Jo pēc šādas attieksmes no varas pārstāvju puses es galīgi nejūtos brīvs izvest savu porolona lāci pastaigā. Un ko tas liecina par šīm pašām struktūrām, ja jebkura novirze no normas ir jāaptur un jālikvidē? Tagad man sāk kļūt skaidrāks, kā tas vispār ir iespējams, ka vienu ekonomistu aiztur izolatorā par negatīvākas prognozes izteikšanu un kā tas var būt, ka par vienu joku uz skatuves tāpat aiztur mūziķi. Man šīs lietas galīgi neiet kopā ar jēdzieniem– demokrātija vai brīvība.
Mēs dzīvojam policejiskā valstī un man tas galīgi neļauj justies omulīgi.
P.s. Es spētu saprast, ka mūs aizkavētu un aizrādītu, ja mēs būtu klaigājuši, kaut ko bojājuši vai kā savādāk traucējuši sabiedrības mieru. Bet neko no tā mēs nedarījām. Ja nu vienīgi kādā brīdi kādu aizkavējām uz kāda trotuāra– jo nu tas lācis mums ir liels un plats, nav jau nekāds nīkulis.
Šis pats raksts manā blogā: http://post.ly/xImM