Tas atkarīgs no vairākiem šobrīd neskaidriem faktoriem.
Svarīgākais no tiem – kāds tad īsti būs LPP/LC mandātu skaits? Abās aptaujās LPP/LC ir saņēmis būtisku atbalstu, ierindojoties otrajā vai trešajā vietā. Taču LETA un Dienas Mediju aptaujā gandrīz ceturtā daļa vēlētāju nav savu izvēli atklājuši un 2/3 no šiem klusētājiem ir latviešu vēlētāji, no kuriem vismaz daļa varētu būt balsojusi gan par Šleseru, gan Saskaņas centru.
Otrs svarīgais jautājumu bloks – kāds būs Saskaņas centra pārsvars pār citiem sekotājiem, kurš no šīs apvienības spārna būs dominējošs ievēlēto deputātu sastāvā, vai SC būs apņēmības pilns pats nopietni pretendēt uz mēra krēslu un gatavs arī skatīties pēc citiem partneriem, nevis vienīgi Šlesera.
Trešais izšķirošais jautājums – kāds īsti būs ievēlēto partiju balsu sadalījums. Abas aptaujas atšķirīgi prognozē ievēlēto partiju skaitu, LETA un DM aptaujā domē iekļūst tikai seši saraksti, no kuriem Tautas partija un PCTVL ar līdzvērtīgu minimālo mandātu skaitu. Savukārt BNS un LTV aptaujā TP un PCTVL paliek aiz borta, toties pie dažiem krēsliem tiek tēvzemieši un ZZS.
Ja 'lielais četrinieks' SC, LPP/LC, SC un JL sadalās divos konkurējošos blokos, kuram nevienam nav vairākuma bez sīko partiju atbalsta, tādā gadījumā TP vai tās aizstājēji tiks pie "zelta akcijas" jaunajā koalīcijā. Ja vien vienkāršāk nebūs piepirkt PCTVL deputātu balsis un paplašināt esošās frakcijas, kā jau tas agrāk ir gadījies.
Svarīgi arī tas, cik lielu balsu skaitu būs ieguvusi Pilsoniskā Savienība – šo vēlēšanu lielākais pārsteigums, kura ietekmi nebija paredzējušas priekšvēlēšanu aptaujas. (Nāk prātā divi skaidrojumi – iespējams, cilvēkiem patika pārliecinošais duelis ar Šleseru LNT tiešraidē, bet varbūt Kristovskis veiksmīgi "uzsēdis uz astes" Kalnietei, kas ieguvusi masīvu pārsvaru Eiropas Parlamenta vēlēšanās). Ja PS izrādās stabils latviešu partiju līderis un kopā ar JL ievērojami pārsniedz LPP balsu skaitu, tad atgriežamies pie otrā jautājuma, kas uzdots bloga sākumā.