Ir, protams, interesanti pavilkt ar pirkstu pa daudzajām skaitļu ailēm un salīdzināt, cik runīgs vai gluži otrādi, mazrunīgs bijis viens vai otrs priekšstāvis. Jāpiekrīt arī, ka zināmu priekšstatu tas rada. Jautājums tikai – cik objektīvu un vai tiešām šāda statistika ir veids, kā izmērīt deputāta darbu Latvijas interesēs.Atļaušos apšaubīt. Tikai daži piemēri. Mazliet simptomātiski, ka divi no visvairāk runājušajiem deputātiem ir bijušais un pašreizējais EP priekšsēdētāji Josē Borels un Hanss-Gerts Poterings. Varbūt tomēr ir tā, ka šie vīri vairumā gadījumu runājuši EP vārdā sava pienākumu ietvaros? Citu “runas līderu” vidū ir politisko grupu vadītāji un komiteju priekšsēdētāji: plenārsēdēs, starp citu, šie cilvēki pārsvarā runā savu politisko grupu vai komiteju vārdā. Nosaukt statistiku par “ļoti nozīmīgu” kritēriju EP deputātu darba kvalitātes vērtējumam var vienīgi EP darba nepārzinātājs. Ja tā nebūtu, būtu jājautā, kāpēc Latvijas deputātu “ārkārtīgi svarīgās runas” nedrukā avīžu pirmajās lapās. Neiegrimstot tālākās debatēs par publicēto statistiku, velētos tomēr atgādināt – EP, lai arī, protams, politisks veidojums, tomēr ir likumdevējs! Tieši ES likumdošanas darbs ir viena no būtiskākajām “deputāta vērtības” kritērijiem. To netieši atzīst arī interneta vietnes, kurā apkopota statistika, veidotāji, vienā no ailēm sniedzot informāciju, cik ziņojumiem katrs deputāts iesniedzis labojumus uz balsojumu plenārsēdē. Taču arī šis skaitlis “visus vēžus saliek vienā kulītē”. Tas tāpēc, ka Parlamenta ziņojumi mēdz būt (vienkāršoti ņemot, jo procedūras ir dažādas) divējādi: vieni, ar kuriem Parlaments maina likumdošanu ES un Latvijā tajā skaitā, bet otri – tādi, kas nav juridiski saistoši, kuri ir “tikai viedoklis”. Ir vēl arī rezolūcijas, kurām, protams, ir politiska nozīme. Lai vēlētājiem būtu redzama ne tikai deputātu darba “virsējā puse”, bet arī šī darba auglīgums, statistikas apkopotājiem būtu vajadzējis atspoguļot arī deputāta iesniegto labojumu skaitu ziņojumos komitejas (ne tikai plenārsēdes) stadijā, kā arī deputāta iesniegto labojumu skaitu likumdošanas aktos (direktīvās, regulās) un to labojumu skaitu, kas tikuši pieņemti un iekļauti (piemēram, kompromisa sarunās) dokumentu gala redakcijās.Piemēram, deputāte Tatjana Ždanoka pārsvarā iesniegusi labojumus Parlamenta t.s. pašiniciatīvas ziņojumiem, kuriem nav juridiska spēka, un liela daļa no labojumiem tikuši noraidīti - gan atbildīgo komiteju balsojumos, gan plenārsesijā.Pretēji Ždanokas skaļo rezolūciju birumam, Transporta komiteja ir viena no tām, kurā EP tiek izstrādāta Latviju skaroša likumdošana un kurā darbojas deputāts Roberts Zīle. Pieminēšu tikai dažus no būtiskākajiem lēmumiem. 2012.gadā Eiropā sāks CO2 izmešu kvotu tirdzniecību aviokompānijām. Kvotu rēķināšanas princips bija neizdevīgs Latvijai kā jaunai un tobrīd strauji augošai ekonomikai. Taču R. Zīlem kā vienīgajam Latvijas deputātam šajā komitejā izdevās pierādīt izaugsmes nozīmi kvotu aprēķinos, kā rezultātā direktīvas gala tekstā tika iestrādāts 3% īpašais rezerves fonds jaunajām, kā arī strauji augošām aviokompānijām, tajā skaitā - airBaltic. Deputāta R. Zīles ierosināti labojumi ietverti arī t. s. Eirovinjetes direktīvā, kas regulē ceļa nodevas piemērošanu smagajām automašīnām, direktīvā "Par lidostu nodevām" un virknē citu regulu un direktīvu, kas skar galvenokārt transporta jomu.Cita EP deputātu iespēja - lobēt ES budžeta naudas piešķiršanu valstij vajadzīgiem projektiem. Pēc R.Zīles ierosinājuma ES budžetā piešķirta nauda pilotprojektam, lai risinātu kravas automašīnu rindu problēmas uz ES Ziemeļaustrumu ārējās robežas, tajā skaitā – problemātisko situāciju Latvijas pusē pie Terehovas – Burački kontrolpunkta. Ierosinājums izmērāms pavisam konkrētos skaitļos: 2008. gada budžetā projektam paredzēti 3,5 miljoni eiro, bet 2009. gadā - gandrīz 2,5 miljoni eiro.Šie, protams, ir ļoti tehniski un nezinātājam grūtāk atrodami fakti, taču noteikti izšķirīgāki Latvijas interesēm par vairumu vienas minūtes uzrunu plenārsēdēs. Pirmkārt, no salīdzinoši nelielām atrunām un izdevīgākiem formulējumiem bieži vien ir atkarīgs regulas vai direktīvas izdevīgums Latvijai, un otrkārt – tieši šāda it kā tehnisku labojumu iekļaušana likumdošanas gala versijās ir ļoti būtisks ieguvums Latvijas ekonomikai, jo pavisam tieši ieguvēji šajā vienotajā Eiropas ekonomiskajā telpā ir attiecīgajā sektorā strādājošie uzņēmēji - vai tā būtu aviācija vai sauszemes kravu pārvadājumi vai ostās strādājošie uzņēmumi.Un treškārt. Parlamentā nav neviena cita deputāta, kā tikai mūsu Latvijas deputāti, kuri varētu sekot tam, ko Latvija iegūs vai zaudēs no kādas ES prasības. Tāpēc tas ir tiešs deputātu pienākums - ne tikai runāt par politiski skaļām lietām, bet sekot bieži vien nebūt ne vienkāršajai ES likumdošanas veidošanai.Iepriekš minētais tikai pierāda: tieši šādi dati un nevis norunāto minūšu skaitīšana ir viens no būtiskākajiem kritērijiem, kā vērtēt EP deputātus, to, vai šie cilvēki bijuši spējīgi lobēt konkrētus likumdošanas priekšlikumus un tādējādi aizsargāt Latvijas intereses. Ja jau reiz šādi dati un skaitļi tiek izmantoti par argumentiem.
(Sagatavoja Guna Zaķe-Baltā, Eiropas Parlamenta deputāta R. Zīles asistente)