Valdība pirmajā vietā, sakarīgs budžets pēc tam…

Ar ko tas beigsies, domāju, katram ir skaidrs.Tikai retais ekonomists nesmīn, izdzirdot valdības prognozes par nākamā gada IKP pieaugumu Latvijā. Laikā, kad tiek runāts par ekonomikas apstāšanos un pat recesiju, valdība prognozē, ka Latvija piedzīvos IKP pieaugumu par 2 procentiem. Visticamāk, valdības sapnis par nereālo izaugsmi novedīs pie tā, ka nebūs iespējams izpildīt pašu pieņemto budžeta deficītu, kas no 1,85 procentiem var pat dubultoties vai palielināties vēl vairāk. Līdz ar to nākamo gadu valdība varētu iesākt ar jaunu budžeta pārskatīšanu un grozīšanu, kas būs vēl sāpīgāks process par patreizējā budžeta veidošanu.Patiešām, gatavojot 2009. gada budžeta projektu, valdība konsekventi atsakās ņemt vērā savu sociālo partneru – arodbiedrību un uzņēmēju ierosinājumus. Bet minētie ierosinājumi ne vien paredz to, kā ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, bet arī sniedz racionālus priekšlikumus, kā ienest papildus naudu valsts kasē. Arodbiedrības ir rosinājušas ar nodokli aplikt kapitāla pieaugumu, palielināt akcīzes nodokli alkoholam un tabakai, aplikt ar nodokli dividendes. Valdošo partiju politiķi atbild, ka šobrīd ir par vēlu veikt šādas izmaiņas nodokļu politikā. Kāpēc tā – valdība nepaskaidro. Pirms pāris gadiem, kad arī tika piedāvāts dividendes aplikt ar nodokli, „gāzi grīdā” ideoloģiju pārstāvošie teicās, ka Latvijā vēl esot par agru nodokļu politiku veidot līdzīgu, kā labklājības valstīs. Kāpēc tā – ir zināms arī bez valdības skaidrojumiem: lai ieviestu nodokļu politiku, kas mūsu valsts miljonāriem beidzot liktu maksāt miljonāru cienīgus nodokļus, vienmēr būs „par agru” vai „par vēlu”. Tā vietā, lai valdība ieklausītos savos sociālajos partneros un nopietni izvērtētu to priekšlikumus, budžeta veidošana no premjera Godmaņa puses tika sākta ar ultimātiem, bet, lai iepazītos ar valdībā apstiprināmo budžeta gala variantu un sagatavotu savus priekšlikumus, sociālajiem partneriem tika dota viena nakts.Lai gan ekonomisti, eksperti un uzņēmēji nemitīgi norāda - lai Latvijas ekonomika labāk pārdzīvotu krīzi, ir nepieļaujami samazināt izdevumus tajās nozarēs, kas stimulē ekonomiku un ceļ valsts eksportspējas, - mūsu valdības vadītājs tika uzdevis visām ministrijām samazināt izdevumus proporcionāli.  Rezultātā budžeta projektā, kas nu jau tiek izskatīts Saeimā, vienu no lielākajiem samazinājumiem piedzīvojušas tieši Izglītības un zinātnes ministrijas pārvaldītās nozares.  Savukārt, daudzu citu valsts iestāžu un ministriju budžeta samazinājums, ja tāds vispār ir  vērojams attiecībā pret 2008. gada budžetu, patiesībā ir niecīgs.Sagatavojot nākamā gada valsts budžetu, kas skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tā veidotājiem manāmi trūkst skaidras vīzijas par Latvijas nākotnes attīstības perspektīvām un virzieniem. Vienīgais mērķis ir saglabāt esošo valdību, jo šī valdība, tāpat kā ekspremjers Kalvītis, esot mūsu „stabilitātes garants”.