Tā ir atmodas laika māksla, un, kā stāsta kuratore Sniedze Kāle, izstādes veidošanas ierosme ir šogad atzīmētā Baltijas ceļa trīsdesmitgade. Šis notikums ir viens no skaistākajiem piemēriem, kā cilvēku masa spējusi organizēti apvienoties un ar dzīvās ķēdes palīdzību paust savu gribu.
Atmodas perioda trauksmainums un pacilājums, vienlaikus arī nenoteiktība politisko pārmaiņu gaisotnē jūtama arī šī laika mākslā. "Pārmaiņu gaidu sajūta noteikti ir vienojoša, bet tā nav vienīgā, kas šajos darbos atspoguļojas. Izteiktāka par to ir eksistenciālā neziņa jeb krīzes apjausma, ka vecais vairs neder, bet jaunais vēl nav dzimis. Mani interesēja tēlainā veidā apspēlēt dažādās izvēles, kādas cilvēki parasti izdara krīzes apstākļos: pasīvi novēršas jeb aizmieg, pakļaujas un aiziet rindiņā inerces pēc vai gluži pretēji – cenšas izcīnīt savu balsi un panākt pārmaiņas, kas sakrīt ar viņu vīziju," stāsta S. Kāle.
Atmodas laiks sakrita ar neoekspresionisma uzplaukumu mākslā, kuram raksturīgs kliedzošs izteiksmīgums un nepabeigtība formveidē, vērienīgums, mitoloģiski un alegoriski sižeti, daudzslāņains saturs. Izstāde Dzīvā ķēde lielā mērā balstīta uz spilgtākajām virziena izpausmēm Supergrafiķu un Maigo svārstību gleznotāju darbos. Viņi gan noliedz apzinātu sekošanu neoekspresionismam, tomēr uz laikabiedru fona šīs abas mākslinieku apvienības izceļas ar vērienīgumu formātos un grupu atpazīstamību, kā arī simbolizē brīvprātīgu vēlmi apvienoties un pārstāvēt kaut ko lielāku. Supergrafiķu līdzīgie formāti un ekspresīvie žesti var šķist kā viena autora radīti darbi, savukārt Maigo svārstību barikāžu priekšvakarā īstenotā akcija – dzīvs gleznošanas process mēneša garumā tiešā sabiedrības tuvumā – ir kā vēlme pēc nepastarpinātas mijiedarbības ar apkārtējiem, saslēgšanās ar viņiem. Starp izstādē pārstāvētajiem autoriem ir Andris Breže, Sandra Krastiņa, Jānis Mitrēvics, Ģirts Muižnieks, Ojārs Pētersons, Edgars Vērpe, Aija Zariņa, Vilnis Zābers, arī Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Andrejs Kalnačs, Frančeska Kirke, Vija Maldupe, Ivars Poikāns.
Izstādes ietvaros izstrādātas vairākas darbnīcas bērniem. "Pirmsskolas vecuma bērniem ir iespēja papildus izstādes apskatei iemēģināt roku lielizmēra zīmēšanā, iesaistot visu ķermeni, vai "ieiet" gleznā un kļūt par tās sastāvdaļu. Vidusskolēni var iepazīt Baltijas ceļa notikumus ar simulāciju spēli vai diskusijām par protesta veidiem un ķermeņa žestu izpēti izstādē. Nākamgad būs arī pasākumi pieaugušajiem," stāsta S. Kāle.
Plašāka informācija: www.mmsalons.lv.