Pasniedzēja piekāpjas un jautātājam skaidro - viss esot atkarīgs no tā, kā notikumi attīstīšoties līdz dienas beigām. Ja bankas noturēšoties, sliktāk vairs nepalikšot. Tad viņa steigšus piebilst: „Tas gan uz mums nekādi neattiecas.”
Trešdien vakariņojot uzzinu, ka manas kaimiņienes draugs strādā pēc satricinājuma ASV grūtībās nonākušajā investīciju bankā - Lehman Brothers. Dženija gandrīz visu dienu esot pavadījusi pie telefona, tomēr bažas par nākotni viņā nedzirdu. „Pēdējā mēneša laikā ap 80 000 cilvēku zaudējuši darbu – pārsvarā tādēļ, ka bankas atlaidušas darbiniekus. Arī banka, kurā es agrāk strādāju, slēdza vienu filiāli Londonā, kur strādāja ap 200 cilvēku. Bezdarba līmenis ir izskrējis cauri jumtam,” stāsta Dženija. Jautāta, vai valdība palīdzēs, Dženija parausta plecus un atbild: „Visticamāk, nē – šeit nav tik traki kā ASV”. Pērn esot bankrotējusi kāda mazāka banka – viņa pati savām acīm redzējusi cilvēkus garās rindās stāvam pie bankas durvīm cerībā, ka izdosies izglābt kaut peniju, taču šie cilvēki pazaudējuši visu – uz visiem laikiem. Un ko valdība? Neko.
Ceturtdien mājupceļā pie vietējā supermārketa durvīm ieraugu ar roku rakstītu reklāmu, šķiet, preses izdevumiem: „Bezdarbs sasniedzis augstāko līmeni pēdējos 16 gados”. Mājās uzsāku sarunu ar kādu latviešu draugu, kas Lielbritānijā dzīvo jau trešo gadu. Viņš parausta plecus - nē, viņu notiekošais neuztraucot un viņš jūtoties pavisam droši. Darbs universitātē IT jomā esot stabils un alga ļoti laba.
Ielogojos draugiem.lv, atveru vēstuli no kāda nepazīstama cilvēka: „Cienījamā Z.Dūmiņa! (..) Varbūt arī Jums ir apnicis maksāt īri citam un vēlaties savu nekustamo īpašumu Apvienotajā Karalistē (Anglijā)? Māju cenas ir kritušās pat līdz 30%, tādēļ varu Jums palīdzēt iegādāties īpašumu ar visizdevīgākajiem noteikumiem. (..)”.
Ielūkojos vietējos sludinājumos – māja ar divām guļamistabām šeit Oksfordā maksā ap 200 000 mārciņu, kas ir apmēram 178 000 latu. Nodomāju, nez kāpēc man neviens necenšas pārdot māju Latvijā, atgādinot, ka Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī (pēc Global Property Guide datiem) bijis straujākais mājokļu cenu kritums pasaulē?
Anglijā esmu piekto dienu, plānoju pavadīt šeit gadu, lai mācītos. Par savu 3x2 kvadrātmetru istabu kopmītnē Oksfordā maksāju ap 300 latu mēnesī (cenā iekļauti komunālie maksājumi, virtuvi un vannas istabu divreiz nedēļā tīra apkopēja). Gan studiju maksu, gan pārējos izdevumus sedzu no savas kabatas. Labprāt pastrādātu kādu pusslodzes darbu, ko varētu apvienot ar mācībām, lai apturētu no mana konta strauji aiztekošo mārciņu straumi...
No divām pieejām - „es izputēšu un valdībai jāpalīdz” un „ar mani taču nekas nenotiks un valdībai nav jāpalīdz” laikam ierastās latviešu mantras vietā ir iemesls palikt pie pēdējās – ja jau tā šeit dara visi, pat Lehman Brothers strādājošais kaimiņienes draugs. Droši vien viņš, tāpat kā viņa nākamie darba devēji, pasaules ekonomikas treknajos gados uzaudzējis biezu tauku slāni un vēl piebāzis pilnu pieliekamo... Viņi visi to varējuši darīt garus gadu desmitus... Tikmēr mēs Latvijā savos pirmajos treknajos gados tik vien paspējām kā paēst pirmās kārtīgās pusdienas... Un daudz vēl ir to, kas par maz apēda, un to, kam vājš kuņģis...