Situācijas vēsture ir vienkārša. Dažādu valdības lēmumu rezultātā Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību valdes locekļi jeb direktori pēdējos mēnešos (kopš 1. maija) jau pirms dramatiskajiem šā gada budžeta grozījumiem ir piedzīvojuši neproporcionāli lielu – vidēji 60% – darba samaksas samazinājumu. Faktiski valsts sektorā ar retiem izņēmumiem neviens līdz šim nebija piedzīvojis šādu darba samaksas kritumu, un nav saprotams, kāpēc, teiksim, teātru direktori būtu tie, kam atalgojums jāsamazina visvairāk no visiem. Vairāki no samazinājuma skartajiem direktoriem vērsās pie ministrijas ar mudinājumu šo situāciju risināt, norādot, ka šāds atalgojuma kritums nav saprātīgs arī tāpēc, ka algas direktoriem tiek lielākoties maksātas no iestādes pašas ieņēmumiem, no pašu nopelnītās naudas. Tādēļ Kultūras ministrija maijā sagatavoja lēmumprojektu par saprātīgu atalgojuma samazinājumu (40%).
Kā jau Latvijā pierasts, šī iecere publiskajā telpā tika interpretēta kā algu “palielināšana” un šai interpretācijai sekoja kritika un sašutums par Kultūras ministrijas “cinismu”. Neizpalika arī viedokļi, ka šāds lēmumprojekts esot iesniegts ar nolūku “sanaidot sabiedrību ar teātriem” un/vai “šūpot valdību”.
Saprotams, ka šīs ažiotāžas fonā nevēlēdamies kļūt par “grēkāzi” visās valsts problēmās, direktori publiskajā telpā apstiprināja savu gatavību turpināt darbu, saņemot par to samazinātu atlīdzību. Pamatojoties uz direktoru nostāju un vadoties pēc apstākļiem, kas pēc budžeta grozījumiem ir būtiski mainījušies, jautājuma izskatīšana tika atcelta.
Atrodoties ministra amatā no daudziem ārvalstu vēstniekiem un sadarbības partneriem esmu saņēmis apliecinājumus par mūsu kultūras institūciju augstvērtīgo darbu un pakalpojumu kvalitāti. Opera, teātri un koncertorganizācijas ir viena no vērtībām, ar ko Latvija var pamatoti lepoties starptautiskā līmenī. Es ļoti ceru, ka algu samazinājums nedos ieganstu direktoriem pamest darbu un tiks rasta iespēja veiksmīgi strādāt arī samazinātā budžeta apstākļos.
Visbeidzot vēlos vērsties pie žurnālistiem ar lūgumu būt atbildīgiem par informācijas, kas tiek izplatīta publiskajā telpā, patiesumu un atbilstību būtībai. Sensācijas nenāk par labu nevienam laikā, kad mums jābūt vienotiem problēmu risināšanā.