Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Venēcijas arhitektūras biennālē Latvija pievēršas pēckara modernismam

Nedēļas nogalē sākas Venēcijas arhitektūras biennāle jeb 14. Starptautiskā arhitektūras izstāde, kurā Latviju pārstāv projekts Unwritten/Neuzrakstītā grāmata.

To kūrē birojs NRJA, un tā mērķis ir aktualizēt jautājumu par pēckara modernisma arhitektūras uztveri, pētniecību un saglabāšanu. "Mēs nesniedzam atbildes," uzsver tā pārstāve Linda Leitāne-Šmīdberga.

Situācijas rekonstruēšana

Venēcijas arhitektūras biennāles kurators ir Nīderlandes arhitekts Rems Kolhāss, kuru žurnāls Time savulaik ierindojis 100 pasaules ieteikmīgāko cilvēku sarakstā. Izstādei ir dots nosaukums Fundamentals/Pamati, un tajā tiks pārstāvētas 66 valstis, no kurām desmit piedalīsies pirmo reizi – Kostarika, Dominikānas Republika, Apvienotie Arābu Emirāti, Indonēzija, Kotdivuāra, Kenija, Maroka, Mozambika, Jaunzēlande un Turcija. Biennāles programmu veido trīs ekspozīcijas: Absorbing Modernity 1914–2014 (tajā iekļaujas valstu nacionālie paviljoni), Elements of Architecture un Monditalia.

"Pēc vairākām arhitektūras biennālēm, kas tika veltītas mūsdienu cildināšanai, Pamati ielūkosies vēsturē, mēģinās rekonstruēt, kā arhitektūra nonākusi pašreizējā situācijā, un prātot par tās nākotni," raksta Rems Kolhāss.

Latvija arhitektūras biennālē piedalās sesto reizi. Pirms diviem gadiem tajā tika piedāvāta ekspozīcija Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā, kuras kuratore bija Ieva Kulakova. "Es esmu priecīgs, ka šogad kurators ir viss arhitektu birojs NRJA, nevis kāds konkrēts cilvēks, jo galaprodukts kļūst labāks, ja visi tajā iesaistās ar pilnu atdevi," sarunā ar KDi saka biroja NRJA arhitekts Uldis Lukševics. Gluži tāpat kā pirms gada notikušajā 55. Starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē Latvijas "vēstniecība" atrodas Arsenālā, kas kopā ar Dārziem/Giardini ir šī pasākuma centrālā ass, un tieši izdevīgā atrašanās vieta mākslinieku Kaspara Podnieka un Kriša Salmaņa veidotajai ekspozīcijai North by Northeast ļāva pārspēt pat visdrosmīgākās prognozes par apmeklētāju skaitu – Latvijas paviljonu mākslas biennālē pērn apskatīja 222 620 cilvēku.

Pievienojieties pētījumam

Latvijas projekts Unwritten sastāv no virtuālās daļas, ekspozīcijas un kataloga. Tā sākumposmā tika vākta informācija par Latvijas pēckara modernisma arhitektūru un izveidotajā interneta vietnē www.facebook.com/unwrittenlv radīta vizuālo datu bāze, kurā jau ir vairāk nekā 500 objektu. "Mēs aicinām cilvēkus iesaistīties šī pētījuma veikšanā un pievienot Latvijas piemērus, kas varētu būt modernisma arhitektūra," teic Linda Leitāne-Šmīdberga. Savukārt ekspozīcija Arsenālā ir šīs digitāli vāktās informācijas attēlojums reālā laikā un telpā. Rāmī, kas piestiprināts pie "vecajām melni nopervētajām koka sijām", tika piekārts 2000 lapu, no kurām tikai ceturtā daļa ir apdrukāta, bet pārējās ir baltas.

Tā kā virtuālā bāze regulāri tiek papildināta ar jauniem atradumiem, ar laiku tukšās lapas tiks aizstātas ar informatīvām, un tādējādi ekspozīcija beigās izskatīsies krietni citāda. Uzmanības fokusēšanai ekspozīciju izgaismo LED gaismekļi, kas, pateicoties kustības sensoriem, ieslēdzas tur, kur ir skatītājs. No skaļruņiem plūst Andra Indāna īpaši šim notikumam radītā skaņu instalācija un angļu valodā ierunātie teksti, kas atspoguļo Latvijas paviljona kuratoru pārdomas par aplūkoto tematu. "Tie ir gan mūsdienu, gan 60., 70. un 80. gadu autoru citāti, kuri, mūsuprāt, perfekti raksturo tā laikmeta garu un problemātiku, kas saistīta ar pēckara arhitektūru un būvniecību," saka Linda Leitāne-Šmīdberga.

Divējādā daba

"Ekspozīcija ir kā eksplodējusi grāmata," viņa piebilst. Šādā veidā tiek radīta informācijas mākoņa sajūta, kas atrodas nepārtrauktā kustībā un reaģē uz gaisa plūsmām. Tās pamatā ir frāze There is (no) modernism in Latvia/Latvijā (nav) modernisma arhitektūras, kas ir vienlīdz pareiza gan kā apgalvojums, gan kā noliegums. Ekspozīcijas radīšanas laikā NRJA pārstāvjiem ir radušies dažādi jautājumi un apgalvojumi, sākot ar to, ka modernisms ir necilvēcīgs, un beidzot ar to, ka modernisms ir seksīgs. Interesanti, kad tas beidzās Latvijā? Viena no iespējamām atbildēm ir Skrundas lokatora uzspridzināšana 1995. gada 4. maijā.

Cita versija – Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecības beigas 2014. gadā. Šajā kontekstā ir atzīmējams fakts, ka Latvija Venēcijas arhitektūras izstādē piedalās kopš 2002. gada, kad tajā tika eksponēts arhitekta Gunāra Birkerta Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts Gaismas pils. Šī gada Latvijas ekspozīcijas kuratori cer, ka viņu apkopotā informācija varētu ieinteresēt kādu pētnieku uz tās bāzes radīt akadēmiski respektablu pētījumu par šī laika arhitektūru un tās izvērtējumu. Tas ir ļoti būtiski, jo daļa no būvēm ir sasniegusi valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu – tās ir vecākas par 50 gadiem – un būs jādomā, ko ar tām darīt.

Dažādi piemēri

Līdz šim "veiksmīgas sakritības dēļ" šo statusu ir saņēmusi tikai Modra Ģelža 1959. gadā projektētā ģimenes vasarnīca Pabažos. Vairāki objekti ir atrodami Latvijas kultūras kanonā. "Taču iekļaušana kanonā negarantē objektu saglabāšanu un aizsardzību," akcentē Linda LeitāneŠmīdberga. Var rasties situācija, ka šie objekti mūsu acu priekšā jūk un brūk, jo trūkst finansējuma. Daudzus nozīmīgus pēckara modernisma arhitektūras paraugus mēs jau esam pazaudējuši un turpinām to darīt, dažādā veidā tos "asborbējot" – pārbūvējot vai nojaucot. "Mēs visi zinām, kas ir noticis ar restorānu Jūras pērle, Rīgas Sporta pili un Latvijas pasta bijušo centrālo ēku, – faktiski arī stacijas ēka ir absorbcijas upuris," norāda Linda Leitāne-Šmīdberga.

Par labajiem piemēriem viņa uzskata arhitektes Zaigas Gailes Brīvdienu māju Kaltenē un viesnīcu Albert Hotel Dzirnavu ielā, kurā savu roku pielicis projektēšanas birojs ARHIS, saglabājot ēkas vēsturisko tēlu. "Galvenais laikmetīgās arhitektūras vaibsts atturīgajā ēkas apjomā ir savērptais stikloto fasāžu risinājums, kuru papildina arī neliels balkons bāra daļā," lasāms ARHIS mājaslapā. "Daudzi objekti tiek brutāli iznīcināti, bet daudzi ar iejūtīgu attieksmi ir tikuši rekonstruēti vai pārveidoti un dzīvo jaunu, kvalitatīvu dzīvi," piebilst Linda Leitāne- Šmīdberga.

Latvijas ekspozīcija Venēcijas arhitektūras biennālē oficiāli tika atklāta piektdien, 6. jūnijā. Apmeklētājiem tā ir pieejama no 7. jūnija līdz 23. novembrim.

7. jūnijā starptautiskā žūrija nosauks biennāles galveno balvu ieguvējus. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja