Vērtības

Neko konkreetu gan nepateici, bet kas par varenu bljaavienu!

Nekāda aizsardzība mūs vairs neglābs. Jo dižā Eiropa atcels vīzu režīmu ar Krieviju. Lieģim vajadzētu pamosties un apskatīties apkārt... Nezinu, no kurienes viņš ir uzradies Latvijā, bet par mūsu situāciju viņam nav ne mazākās sajēgas...

Ir 2 karavīri. Viens - gatavs ziedot dzīvību. Otrs - gatavs vērtēt situāciju, gatavs apgūt teoriju, gatavs attīstīties fiziski, gatavs sekot politiskajiem procesiem pasaulē un - gatavs nosargāt savu un cīņasbiedra dzīvību... Divas dažādas vērtības... :)

Par jums ",Lieģa kungs, ir amerikaņu terminoloģija : "toxic leadership" . jums stedzīgi būtu jaiet prom no amata, jo vēl pēc pieciem gadiem atceresies ka "tā Lieģa laikā tas un šis tika nolaists,likvidēts, apmēlots utt.. vai jums vajag tadu reputāciju?

Sunjus, kas nevietaa spiiteejas un kozh visiem, ko var aizsniegt, parasti nosauj. Diskusiju daliibniekus, kas ar paaugstinaatu spiitiibu kompensee argumentu truukumu, noveeree kaa mulkjus.

"vai tu proti izliekt muguru, pieglausties pie kajas un mīļi ņaudēt?" jautāja kaķēns. "Nē", atbildēja sargsuns,kurš dzīvoja ārā, sētā. "Nu tad nestrīdies ar tiem, kuri ir pieredzējušāki par tevi,nespītējies kad es spītējos. Jo tu iekodīsi pakaļā, kad vajag laizīt roku..."

Klausies, altruist, man tev viens piedaavaajums. Uztaisi man maajaas kosmeetisko remontu savaa briivajaa laikaa, ar saviem darba riikiem un materiaaliem, bez algas protams :D :

Tavaa gadiijumaa tiesaam ir taa, ka amerikaanji kaa Latvijas sabiedrotie domaa par tavaam vajadziibaam vairaak nekaa tu pats un labaak taas saprot. Kaa to izskaidrot? Varbuut nemaz nejuuties piederiigs Latvijai, bet kaadai citai valstij? Kurai? PSRS paarpalikums vai no kjeedes notruucis peecpadomju cilveeks, kurs veco identitaati zaudeejis, bet jaunu nav papuuleejies izveidot? Un seez komentos taada nelaimes cupinja ar padomju cilveeka informatiivo baazi, papildinaatu ar pasizdomaatu "algotnja" jeedzienu, un laad pats savu valsti un taas sabiedrotos.

Nevajag striideeties un spiiteeties, vajag argumenteet, bet ja argumentu nav, tad vajag klausiities tos, kuriem ir. Speciaali spiitiigajiem un analfabeetiem otro reizi - taadas noziimes terminam "algotnis" nav. Algotnis ir cilveeks, kurs nav savas valdiibas suutiits un kalpo svesaa armijaa vai partizaanu fomeejumos. Bet viduslaiku armiju, kuraas "algotnji" bija norma, sodien vairs nav. Par ko striidies? Kartaagas un Romas gadiijumaa vispaar nav runa par "labajiem un sliktajiem" un ja Kartaaga uzvareetu, tad starptautisko vaardu pamataa buutu nevis griekju un latiinju, bet fenikjiesu vaardi un nebuutu Zamas kaujas apraksta, bet buutu apraksts, kaa Hanibals Romu iesturmeeja. Un Spartaku uzvareetu nevis Krass, bet kaads Hanibals Jaunaakais. Taatad nekas buutisks nemainaas. Ap 5. gadsimtu Eiropa barbarizeejas, bet atlikusos kartaagiesus nolauz islamisti. Pareizi, karaviiram maksaaja - pat PSRS karaviiram maksaaja kabatas naudu. No kaut kaa cilveekam jaapaartiek. Ja biedrs spiitnieks piemirsis, tad arii PSRS laikos zinaaja, ka impeerijas pagriumuma laikaa legioni vareeja iecelt imperatoru, bet taa bija iekseejaa ciinja par varu pasaa Romaa un atkal nekaadu aarzemju algotnju tur nav. "Nacionaalas" valstis pirmo reizi radaas 19. gadsimtaa, bet monarhijas, pat absoluutaas, taadas nebija. Monarhs vareeja izplesties tik taalu cik tika un vinja valsts vareeja buut raiba kaa lupatu dekjis, vislabaakais piemeers - Austrija, veelaak Austroungaarija. Napoleona iebrukums "atduuraas" pret sliktu apgaadi un to, ka ar Napoleonu neviens nesleedza mieru. Taa kaa uzvareet neizdevaas (pie Borodinas izdevaas tikai izmociit taktisko uzvaru) tad naacaas pasam atkaapties. Starp citu, Napoleons vienmeer ir njeemis visas galvaspilseetas bez kaujas - un nevienas galvaspilseetas ienjemsana pati par sevi nav devusi vinjam uzvaru. 1805. gadaa mieru nosleedza tikai peec Austerlicas, 1809: peec Vagramas, bet 1806. gadaa pruusu armija krita jau pirms Berliines. Atlika izsist no kara Krieviju, kas izdevaas peec vairaakiem meeginaajumiem, uzvarot pie Fridlandes. Anglija nebija nekaadu "Francijas rojaalistu bastions", jo Francijas rojaalisti veel sekmigi valdiija pasaa Francijaa :P Bet Balkaanos mees redzam to ko redzam, kari beigusies, saakusies mierlaika dziive, dazas valstis (Sloveenija) jau ir ES, citas iestaasanaas procesaa (Horvaatija). Kam tas ir slikti? Kliiniskiem lielvalstniekiem varbuut. Kad nav ko atbildeet uz argumentiem, tad vislabaak ir iespiiteeties un turpinaat bljaut savu, neskatoties uz faktiem, kas raada preteejo? Un veel interesanti - biedris, kurs no citiem pieprasa "altruismu", pats ir tipisks mietpilsonis apreekjinaataajs (neko nezina un reekjinaat arii neprot, bet tas cits staasts).

ir protams grūti strīdēties ar pārliecinātiem boļčevikiem, pat ja viņi tadad lamā komunistus... Domāšana paliek tā pati. Algotnis ir katrs, kurš karo par naudu. Pat savas valsts robežu iekšienē.. Šodien tev PSRS slikts ASV labs. Bet afgaņiem vienmēr visi svešzemju iebrucēji ir slikti. Gan no austrumiem , gan no citām debess pusēm. Piemērs par Romu ir ļoti precīzs. Senāts jau konsuliem nedeva karaspēku, tik ļāva tādu pulcināt. Jā, no pilsoņiem, bet par naudu. Un karaspēks klausīja ne senatu, bet to, kurš to algoja. Tas patiešām deva ļoti lielas iespējas kļūt par imperatoru, pat pretēji senāta gribai.( tas protams šobrīd tev nesakrīt ar padlaikos iemācīto... ko darīt). Pie tam tas nebija viens vai divi gadījumi. Bija periodi kad bija vienlaaicīgi trīs -četri imperatori..., Kārtāgas gadījumā varbūt tev taisnība ka Kārtāga bija sliktie un Roma tie labie.. bet ko tuteiktu ja Hanibals būtu uzvarējis? Jo visi vēstures avoti runātu nedaudz savādāk... NATO spēki ieviesa pareizo sistēmu Balkānos? Ja tu to varetu vel ieskaidrot tiem tur.. Balkānos dzīvojošiem... Padomju laikos ģimenes strīdos arõ partkoms un profkoms nāca "pareizi " regulēt. Tik kaut kā tās ģimenes no tā laimīgas nekļuva. Laikam visiem trūka tavas izpratnes... Jā , persiešu gadījumā grieķu pilsētas-valstis nosledza līgumu. Un karoja par kopēju nacionālu - Grieķijas vajadzību. Bet pašas idejas par Grieķiju vēl nebija, bija vel daudz kauju starp pilsētvalstīm. Pirmo reizi nacionālās valsts idejas virzītajs bija kardināls Rišeljē, pārejot no feodalisma uz absolutismu. Vēl jau var protams pieminēt Orleānas jaunavu, tur arī dominēja šī nacionālā ideja, kaut arī jau toreiz bija vairāk feodu lietas, ne virs nacionālais. Arī Napoleona iebrukums Krievijā atdūrās pret nacionālo, ne feodālo. un liekas tas bija agrāk par 100 gadiem... ASV saņēma no Francijas atbalstu pret Angliju, kas tobrīd bija Francijas rojālistu bastions. Nekāda altruisma. Jeb tu patiešām tici lielvalstu augstajiem morāles principiem un altruismam? Te es tev palīdzet nevaru. Es seit vairāk ticu Angļu politiķiem, kuri sen jau definēja to, ka politikā nav draugu-nedraugu. Ir tikai intereses. Un viss tiek risināts šo interešu apmierināšanai. Sliktā pieredze ar PSRS ir tieši tāda pat , kā ar jebkuru impēriju pasaules vesturē. Atšķiras tik izpildījums... Var jau būt ka taisnība tev un amīši nedomā par savām vajadzībam, tik vien kā par visas pasaules darbaļaužu laimi... var jau būt... Nu negāz visu vienā kaudzē. Un nemekļē altruismu lielvalstu darbībā. Pastāvošo valsti es pats esmu veidojis un neuzskatu ka ļoti labi būtu sanācis.Gribējās labāk, un varēja jau būt labāk. Nesanāca. es nesūdzos par sevi, man viss OK. Bet ar valsti nav viss kārtībā.

Cereeju, ka tieshaam buus raksts par veertiibaam, bet ir tikai baalgans bloa, bla.

Taadu mazu valsti kaa Izraeela, kas nevar suudzeeties par lielvalstu atbalsta truukumu, nemaz nepiemineeju. Pasi zinaasiet.

Skaidriibas labad. Romas karaspeeks sastaaveeja no Romas pilsonjiem, bet aarzemju algotnji ("sabiedrotie") labaakajaa gadiijumaa paliidzeeja. Un laikam pat visspiitiigaakais komentaaru striidnieks nenoliegs, ka romiesi ciiniijaas par Romu, seviskji saakumaa, kad Romai vajadzeeja karot ar speeciigiem kaiminjiem (Kartaagu bet ne tikai). Tas, ka viens karavadonis, izveidojot sev uzticiigu armiju, vareeja padziit valdiibu, arii tajos laikos nebija nekaads paarsteigums. Veel Napoleons Buonaparte daliija savu gvardi vairaakaas daljaas un nekad taas neuzticeeja vienam komandierim, lai nerastos valsts apveersuma iespeeja.

1. Joprojaam par Ameriku spried peec PSRS naida propagandas materiaaliem? Ja nebuutu rietumu atbalsta 1991. gadaa, ja tavi laadeetie amiisi nebuutu izmetusi pacifistiem miiljo Sadamu Huseinu no Kuveitas ar maziem zaudeejumiem un aatri, tad tev sodien nebuutu iespeejas dziivot valstii, kur tu vari runaat visu, pat nepamatoti laadeet pastaavoso valsti. 2. Ja nezini veesturiskos notikumus, varbuut par tiem nespriedelee? Un varbuut beidz spiiteeties un noskaidro terminus? "Algotnis" muusdienaas ir cilveeks, kurs karo citas valsts armijaa (vai valstij nepakljautaas briunjotaas vieniibaas) un nav savas valdiibas suutiits, bet tu esi iespiiteejies mulkjis. 3. Nacionaalajai idejai vispaar nav vairaak par 100 gadiem, pirms tam bija nevis valstis, bet monarhi. Un griekji ljoti labi sadarbojaas, kad paraadiijaas aareejais ienaidnieks, piemeram, persiesi. 4. Vai kolektiivaa drosiiba pasaulee ir Latvijas interesees vai nav? Tev vajag pasauli, kuraa teroristi juutas nesodaami, etniskais un rasu naids ir norma, bet tresaas pasaules diktatori sacensas kurs noslaktees vairaak savu pilsonju? 5. Romaa ar pilsonjiem bija viennoziimiigi, vismaz republikas un agraas impeerijas laikaa, kameer Roma paplasinaajaas. 6. Atkal mulkjiibas. Liela valsts var ljoti labi paliidzeet mazai valstij vai pat taadiem, kam savas valsts veel nav. Amerika neatkariibas karaa sanjeema atbalstu no Francijas. Abos pasaules karos Francija aizstaaveeja Belgiju un Luksemburgu (un peec kariem neuzraadiija nekaadas teritoriaalas pretenzijas siim valstiim), Latvija neatkariibas karaa sanjeema britu un francu atbalstu (un ne briti, ne franci neprasiija no Latvijas ne teritorijas, ne divvalodiibu ne veel kaut ko). 1991. gadaa daudznacionaalaa koaliicija, pamataa ar ASV speekiem bet ne bez citu paliidziibas, atjaunoja Kuveitas neatkariibu (un netiesi veicinaaja Baltijas neatkariibas atguusanu - ja kars ievilktos un buutu smags, PSRS nekas netrauceetu izreekjinaaties ar baltiesiem un mees te sodien nesarakstiitos, bet varbuut nemaz nenodziivotu liidz sodienai). NATO speeki paartrauca Balkaanu karus, atrisnot gan Bosnijas, gan Kosovas kriizi. Tie pasi NATO speeki nodrosina arii Baltijas neatkariibu laikos, kad austrumu kaimins kljuust jo dienas jo agresiivaaks. Slikto pieredzi ar PSRS un Krieviju nevar un nedriikst bez domaasanas paarnest uz starptautiskajaam attieciibaam vispaar. Dolaars nav prece, bet nauda.

Vismaz viens normāls cilvēks tajā valdībā. Nemelš pārgudrības un necenšas būt par korķi visām pudelēm.