Šobrīd pārbūvējam un remontējam mūsu nākamo dzīvokli, un tagad esmu tiešām nopietni pievērsusies tam, lai viss būtu maksimāli videi draudzīgs un pārstrādājams vai gatavots no jau pārstrādātiem materiāliem. Grāmatnīcās ir pieejamas daudzas grāmatas par tēmu „eko-šiks” – kā iekārtot māju ekoloģiski un tajā pašā laikā moderni un skaisti. No tām iedvesmojos.
Dažkārt liekas, ka iekārtot māju ekoloģiski patiesībā ir daudz ekonomiskāk. Ekoloģiskums liek piedomāt pie tā, kā rīkojamies ar lietām – vai tās izmetam ārā vai dodam tām otro dzīvi. Vai labāk ir nopirkt jaunu, skaistu plastmasas krēslu, kura ražošanā izmantota nafta un līdz ar to dabā nonācis piesārņojums, vai arī atrast vecmāmiņas bēniņos krēslu ar īpašu stāstu, kuru var restaurēt vai nokrāsot kičīgi rozā krāsā, piešķirot interjeram neatkārtojamu noti?
Nezinu, vai Latvijā pieejams tāda veida pakalpojums, ka vieni cilvēki var nodot, pretī saņemot samaksu, vecus grīdas dēļus, mēbeles, kas vēl neskaitās antikvāras, bet ir pietiekoši vecas, lai būtu interesantas, dažādas industriālas mēbeles no rūpnīcām, kastes u.tml., un citi var atkal tās nopirkt. Ārzemēs tas ir plaši izplatīts.
Man ļoti gribētos ieklāt mājās grīdu no simtgadīgiem dēļiem – lai tajos redz laika zobu, lai tiem piemīt īpaša aura. Tas būtu veids, kā jaunizremontētā dzīvoklī ienest to sajūtu, ko es kādreiz gribētu savā ideālajā lauku mājā.
Ļoti piedomāju, kādas mēbeles atrodas manā tuvumā. Lai tās nebūtu no skaidu plāksnēm, kas līmētas ar ķīmiskām un telpās izgarojošām vielām. Lai krāsās būtu pēc iespējas mazāk kaitīgu savienojumu. Latvijā ir diezgan grūti atrast pilnībā ekoloģiskas krāsas, un tās arī visbiežāk pieejamas tikai blāvos pasteļtoņos. Tomēr dažkārt man gribas košumu sev apkārt un dažkārt tāpēc sagrēkoju - izvēlos varbūt ne 100% ekoloģiskas lietas, bet tādas, kas man dod iespēju justies laimīgākai.
Taču ideāli būtu, ja varētu it visā izvēlēties Latvijas ražojumu. Tas būtu visekoloģiskāk, jo preču transportēšanas attālums ir mazs un tādejādi vidē nonāk mazāk piesārņojuma. Piemēram, nopirku Latvijā ražotu dīvānu, kuram lūgšu uzšūt pārklāju nevis no sintētiska raiba auduma, bet gan no balta lina (Latvijā ražota, protams). Dievinu, ja mēbeles ir īstas – dabisks audums, īsts koks bez lakas, lai caur pirkstiem var sajust to raupjumu un īstumu. Lai cik smieklīgi tas neliktos, IKEA Vācijā nopirku Latvijā ražotu koka galdu, kas bija bez jebkāda pārklājuma. Pati varēju izvēlēties, kā to apstrādāt. Nez, vai šī izvēle bija ekoloģiska?