Maz esam dzirdējuši, ka šādi pienākumi valstij pret cilvēku ir arī citās jomās. Piemēram, ievērot savu pilsoņu vēlmes, īstenot pilsoņu iecerētās idejas vai ņemt vērā pilsoņu viedokli.Šīs pārdomas man rodas, vērojot jaunbūvju un gigantisku projektu īstenošanu Rīgā, mūsu metropolē, kas gluži kā izmēģinājumu laboratorijā vislabāk parāda visas valsts problemātiku. Formālās sabiedriskās apspriešanas dažu indivīdu biznesa ieceru īstenošanai, organizētas pilsoņu kopas, kas noteikti iestājas „par” kāda megaprojekta realizāciju vai saldi solījumi, ka tagad gan rīdziniekiem būs labāk, vairāk izskatās pēc diezgan prastiem sabiedrisko attiecību gājieniem, kas dāsni apmaksāti no visu šo ideju realizētāju puses. Tomēr tā – pa īstam – nekad rīdziniekiem nav jautāts: ko tad patiešām grib Rīgas iedzīvotājs? Varbūt galīgi nevietā ir nu jau par bēdīgi slaveno Rīgas simbolu kļuvušais Triangula bastions? Varbūt kārtējās stiklotās jaunbūves vietā vajadzīgs zaļš skvērs, jo Rīga taču ir zaļā parku pilsēta? Varbūt vienkārši vajag šim ierindas rīdziniekam pajautāt: kā Tu iedomājies savu pilsētu? Ne velti stāstīju visu iepriekš minēto, jo mani patiešām interesē – ko domā rīdzinieks? Vienkārši tā – kā viņš vai viņa iedomājas nākotnes Rīgu, jo šodienas Rīga jau ir tāda, kāda tā ir. Ne labāka. Un arī ne sliktāka. Vienkārši tāda, kāda tā ir. Kamēr nākotnes Rīgu mēs varam veidot paši. Ja, protams, mūsu viedoklī kāds gribēs ieklausīties. Protams, pilsētai ir jāstrādā tās cilvēku labā. Laikam jau šai visnotaļ triviālajai sentencei būtu jābūt pamatā, piemēram, nākamo pašvaldību deputātu kandidātiem. Turklāt pilsēta var kalpot saviem cilvēkiem ļoti parastā veidā – ņemot vērā savu iedzīvotāju vēlmes, palīdzot realizēt to projektus vai pārvērst idejas īstenībā. Tāpēc sociāldemokrāti ir uzsākuši aptauju – „ Nākotnes Rīga”...Gluži vai gribas vērsties ar uzsaukumu pie rīdziniekiem: nebaidieties un droši veriet vaļā durvis mūsu anketētājiem, aizpildiet anketas un izsakiet savas idejas, vēlmes un ieceres. Ja anketa nenonāk līdz Jums papīra formātā, aizpildiet to interneta mājas lapā www.nakotnesriga.lv . Bet galvenais – nebaidieties sapņot... Varbūt ir reāls viensliežu gaisa tramvajs no Imantas uz Juglu, varbūt ir vērts Lucavsalā ierīkot botānisko dārzu? Jo mūsu Rīgā tomēr ne viss varētu būt atkarīgs tikai no naudas maka biezuma vien... Un galu galā – ja paši nebūsim gatavi piedalīties, ja paši neatmetīsim ar roku (sak, kāda jēga...), tad pamazām vien viss sāks kustēties uz priekšu. Sākot no salabotā daudzdzīvokļu mājas pagalma soliņa. Un beidzot ar lielo „Transrīgas maģistrāli”, kas ļaus šķērsot pilsētu no Vecmīlgrāvja līdz Zolitūdei desmit minūtēs.
Vienkāršais cilvēks nākotnes Rīgā
Mums visu laiku ir mācīts un stāstīts, ka cilvēkam ir pienākums pret valsti. Diemžēl ar to saprotot, ka cilvēkam ir pienākums galvenokārt pret tiem, kas šo valsti pārstāv. Taču maz esam dzirdējuši, ka valstij ir pienākums arī pret cilvēkiem, ja, protams, neņemam vērā elementāras lietas kā tiesības uz pensiju, pamatizglītību vai ātrās palīdzības izsaukšanu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.