Es esmu šīs trases autors – savas personālizstādes C - C - C - C - C - C - C - C jaunākajiem apmeklētājiem jokojot saka topošais arhitekts Pauls Rietums un aicina starp plastmasas plēves pūšļiem skrienošos bērnus nedaudz piebremzēt, jo viņa darbiem vēl ir jāiztur līdz ekspozīcijas noslēgumam. No 26. maija līdz 24. jūlijam kultūrtelpas Tu jau zini kur jaunatklātajā Mazajā zālē norisināsies kuratores Tīnas Pētersones, mākslinieka Rūdolfa Štamera un kultūrtelpas īpašnieka Ulda Trapenciera organizētais izstāžu cikls Artefaktu konstrukcijas, kurā šo vidi ar saviem darbiem apdzīvos kopumā četri jaunie autori.
Pašlaik zāle ir tikusi uzticēta Paulam Rietumam, kurš tikko ir absolvējis Glāzgovas Mākslas skolas arhitektūras nodaļu un turpinās studijas maģistrantūrā. "Kad saskaries ar tik milzīgu telpu, tu pirmajā brīdī sastingsti, jo nezini, ko ar to darīt," par Mazo zāli, kas īstenībā nav maza, stāsta topošais arhitekts. Viņš savu instalāciju ir veidojis kā pseidopētniecisku darbību par pašu telpu – līdzās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālēm tā ir kļuvusi par vienu no retajām vietām Rīgā, kur var eksponēt lielformāta darbus un kuru Pauls ir piepildījis ar gaisu piepūstām siltumnīcu plēves formām. "Tā kā šie objekti neatšķiras cits no cita un katrs no tiem nav ilgi jāpēta, izstādes apmeklētājs sāk vairāk domāt nevis par pašu objektu, bet par sevi attiecībā pret to un pret telpu," norāda Pauls.
Spožums un posts
Par Paula Rietuma izstādes iedvesmas avotu ir kalpojusi Sanfrancisko dibinātās arhitektu grupas Ant Farm tehnoloģisko un konstruktīvo pētījumu apkopojums, kas XX gadsimta 70. gados tika izdots grāmatā Inflatocookbook. Grupa pārsvarā nodarbojās ar piepūšamu instalāciju veidošanu brīvdabas festivāliem. "Ar Ant Farm grāmatu pirmo reizi saskāros Eiropas Arhitektūras studentu asamblejā, kas pirms diviem gadiem norisinājās Šveices kalnu ciematā Villarā," atminas Pauls. Tas ir pašorganizējošs pasākums, kas ik vasaru pulcē piecus sešus simtus arhitektūras studentu no visas Eiropas. "Tur satiekas jauni cilvēki, kuri ir nedaudz vīlušies arhitektūras studijās un vēlas savā starpā apmainīties ar jaunām idejām un kultivēt radikālākas arhitektūras prakses," viņš skaidro.
Triju nedēļu garumā viņi visi ir dzīvojuši cirka teltī kā siļķes mucā, apmeklējuši dažādas darbnīcas, lekcijas un seminārus un ieguvuši jaunas zināšanas. "Vienā no tādām dienām manās rokās nejauši nonāca apbružāts, saskavots grāmatas Inflatocookbook izdruku apkopojums," atklāj Pauls. Jau pēc nedēļas viņš ir izveidojis savu pirmo pūsli, kas uz dažām stundām ir kļuvis par draugu piknika galveno notikumu, līdz pārvērties par četrpadsmit metru garu caurdurtas plēves lupatu. Tā ir nonākusi būvlaukumā, kur godīgi nokalpojusi par pagaidu logu pārsegu. Paula Rietuma jaunākie darbi pēc izstādes beigām tiks izmantoti zemeņu un citu stādu segšanai.
Ekspozīcija ir ne tikai pseidopētnieciska darbība par Tu jau zini kur Mazo zāli un objektu un personu atrašanos tajā, bet arī pārdomas par plastmasas triumfu un postu, arhitektūras grupu Ant Farm un tās aktivitātēm 60.–70. gados. "Varbūt futūristisks plastmasas burbulis tiešām ir funkcionāls veids, kā bēgt no iesaukšanas Vjetnamas karā, garlaicīgas arhitektūras industrijas patiesībām un citām vidusmēra jaunu cilvēku likstām tā laika ASV," sava darba pieteikumā raksta Pauls Rietums. Sarunā viņš piebilst, ka tas ir licis domāt par spiedienu, ar ko saskaras dažāda vecuma grupas mūsdienās (kā tās reaģē uz šo spiedienu vai pilnībā noliedz tā eksistēšanu). Izvairoties no vispārinājumiem, Pauls stāsta, ka kopā ar citiem Glāzgovas Mākslas skolas arhitektūras nodaļas studentiem ir daudz domājis par būvniecības milzīgi negatīvo ietekmi uz klimatu un savu vietu šajā kontekstā.
Rasējumi uz pauspapīra
Pirms dažiem gadiem Latvijas mākslas vidē Pauls Rietums sevi pieteica kā ilustrators un komiksu autors. Viņš ir sadarbojies ar komiksu žurnālu kuš! un piedalījies vairākās grupu izstādēs. Vai tas viss tagad ir pagātnē? "Būtībā viss ir viens! Glāzgovas Mākslas skolas arhitektūras nodaļas pirmajā kursā mums bija jārasē uz pauspapīra ar rapidogrāfiem un jāvelta šai sen aizmirstajai tehnikai vesels gads," saka Pauls un atklāj, ka šajā laikā ir daudz domājis par ilustrāciju tieši saistībā ar rasējumu – tas ir zīmējums, kurš ir ļoti naivs, bet kuram ir jānodod ļoti specifiska informācija no viena cilvēka otram.
Savukārt par iepriekš pieminētajām nedaudz vīlušās studenta sajūtām Pauls Rietums atzīst, ka Glāzgovas skolas arhitektūras nodaļa ir izrādījusies nošķirta no pašas universitātes un aizrāvusies ar ļoti klasisku modernismā balstītu domāšanu par arhitektūru. "Par spīti tam, ka es nemācījos pašā radošākajā nodaļā, atradu veidu, kā interpretēt piedāvātās zināšanas un padarīt tās aizraujošākas sev," akcentē jaunais arhitekts un piemetina, ka arhitektūra ir ļoti plašs jēdziens, kam ir liela saistība ar pētniecību par cilvēku un tam apkārt esošo, un šajā pētniecībā savu vietu var atrast ļoti dažādi dīvaiņi.
Pauls Rietums
Personālizstāde C - C- C - C - C - C - C - C
Kultūrtelpas Tu jau zini kur Mazajā zālē līdz 20. jūnijam