Angelikas Kaufmanes izstādē Londonā ir skatāmas vēsturiska satura gleznas, portreti un pašportreti – kopumā vairāk nekā trīsdesmit darbu, daži no tiem uz Lielbritāniju ir atceļojuši pirmo reizi. Ekspozīcija atspoguļo Angelikas Kaufmanes ceļu no brīnumbērna līdz vienai no visvairāk pieprasītajām Eiropas gleznotājām.
Angelika Kaufmane dzimusi Šveices pilsētā Kūrā 1741. gadā, un viņas talants tika pamanīts jau agrā bērnībā. Ģimenei pārvietojoties starp Šveici, Austriju un Itāliju, Kaufmane ieguva gan mūziķes, gan gleznotājas izglītību. Viņa bija apdāvināta dziedātāja un klavesīniste, taču galu galā izvēlējās vizuālo mākslu. Lielu daļu savas dzīves sākumposma Kaufmane pavadīja Itālijā, kur viņai bija iespēja studēt vecmeistaru šedevrus. 1766. gadā viņa pārcēlās uz Londonu un veiksmīgi attīstīja karjeru – ieguva slavu, bagātību un ietekmīgu mecenātu loku (to vidū bija daudz sieviešu). Kad 1768. gadā tika izveidota Londonas Karaliskā mākslas akadēmija, Kaufmane un Mērija Mozere bija divas vienīgās sievietes akadēmijas dibinātāju lokā. Kaufmane bieži izstādīja savas gleznas Karaliskajā akadēmijā gan tajā laikā, kad dzīvoja Londonā, gan pēc atgriešanās Romā 1782. gadā, kur viņa pavadīja atlikušo mūža daļu.
Angelika Kaufmane. Pašportrets Brēgencas meža tradicionālajā tērpā. Audekls, eļļa. 61,4 x 49,2 cm. 1781. Tiroles federālās zemes muzeju Senās mākslas vēstures kolekcija
Izstādi veido četras sadaļas. Ekspozīciju ievada Kaufmanes slavenākie pašportreti, kuros māksliniece atveido sevi dažādos tēlos. Gleznojot sevi, Kaufmane varēja veidot savu identitāti un kontrolēt to, kā viņu redz citi. Nākamajā sadaļā ir aplūkots Kaufmanes studiju periods Romā un daiļrades posms pēc ierašanās Londonā. Lai gan māksliniece aktīvi darbojās kā portretiste, viņa sevi galvenokārt uzskatīja par vēstures sižetu gleznotāju, un tas bija Karaliskās akadēmijas misijas galvenais žanrs. Šajos darbos Kaufmane bieži pievērsās sieviešu tēliem, piemēram, gleznā, kur ir redzama Kleopatra pie Marka Antonija kapa un kura tika iekļauta otrajā Karaliskās akadēmijas ikgadējā izstādē 1770. gadā. Trešā sadaļa iepazīstina ar Kaufmanes saikni ar Karalisko akadēmiju, analizē viņas panākumus un ietekmi XVIII gadsimta vīriešu dominētajā sabiedrībā.
Ekspozīcijas pēdējā sadaļa ir veltīta Kaufmanes darbībai Romā. Kad māksliniece 1782. gadā atgriezās Itālijā, viņas darbnīca netālu no Spāņu kāpnēm kļuva par kultūras elites pulcēšanās centru. Viņas statuss un reputācija turpināja plaukt. 1794. gadā Itālijā Kaufmane radīja Pašportretu mūzikas un glezniecības krustcelēs, kurā atskatās uz pagrieziena punktu savā dzīvē, kad viņa bija nolēmusi pamest mūziķes karjeru un pievērsties glezniecībai. Šis darbs ir viens no visaugstāk novērtētajiem XVIII gadsimta pašportretiem. Izstādi noslēdz viena no nedaudzajām Kaufmanes reliģiskajām gleznām Kristus un samariete (1796) – tas bija viens no diviem audekliem, kas tika svinīgi nests mākslinieces bēru procesijā aiz viņas zārka.
Informācija: royalacademy.org.uk