Pirmkārt par tā dēvētajiem Praidiem. Erudītais un pietiekami kosmopolītiskais (šī vārda labā nozīmē) "Viss notiek" tomēr nevarēja atturēties no bulvāra avīžu kārdinājuma. Rādot Praidu no kādas vārdā nenosauktas lielpilsētas Rietumos, raidījums parādīja vienu attēlu, kurā bija redzams, ka sapulcējušies daudzi, daudzi tūkstoši cilvēku, bet tad sākās -- 200 kilogramu smags vīrietis ar bārdu vakarkleitā un parūkā, 50 kilogramus smags vīrietis vakarkleitā un parūkā, cilvēks melnās ādās un ķēdēs u.tml. Linda Freimane gan bilda, ka viņas dzimtajā Zviedrijā, piemēram, Praidā piedalās policijas pārstāvji, bruņoto spēku pārstāvji u.tml., bet "Viss notiek" tomēr rādīja ekscesus. Tas ļāva I. Latkovskim pasmīnēt par "bildēm", bet rādīt skaļākos transvestītus un teikt, ka viņi pārstāv kaut vai atsevišķu Praidu, lai neteiktu visu geju un lesbiešu sabiedrību, ir tas pats, kas televīzijā parādīt Nacionālo spēku savienību un Nacionālboļševikus un pateikt, ka viņi pārstāv visu Latvijas sabiedrību. Tik nopietnam raidījumam, kā "Viss notiek", tas tomēr nebija cienīgi.
Otrkārt I. Latkovskis uzdeva to jautājumu, kuru uzdod visi Latvijas iedzīvotāji, kuri it kā grib būt "toleranti" pret seksuālajām minoritātēm, bet kaut kas tomēr visā tajā netīk, proti -- "Vai tad tiešām mēs te Latvijā esam tāaaadi homofobi un tik ļoti neiecietīgi -- vai tiešām, tiešām?" Šis jautājums iet roku rokā ar pārliecību, kāda pausta visnotaļ bieži, arī šeit V-Dienas lapās: "Man nav nekādu iebildumu pret šiem cilvēkiem, bet kāpēc viņiem jāiet ielās/ko viņi īsti grib/kāpēc viņi sev grib priviliģētu stāvokli/kāpēc viņi nepaliek savā guļamistabā, kur nevienu viņi netraucē?" Atbilde uz šo jautājumu ir nē, Ilmār (vai, citā sarunā pirms pāris nedēļām laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze, nē, Viktor Avotiņ), neuzskatu, ka jūs esat homofobs, vismaz ceru, ka tāds neesat. Taču esmu pārliecināts, ka esat pietiekami inteliģents, lai saprastu, ka par priviliģētu stāvokli runa nav, runa ir par to, vai divu personu veidotai ģimenei, ja gadās, ka tajā abas personas ir viena un tā paša dzimuma, 21. gadsimta Eiropas valstī ir tās pašas tiesības, kā ģimenei, kurā abas personas ir dažāda dzimuma. Nav tas viss jāsauc par laulībām, ja tas tik ļoti uztrauc baznīcas (starp citu, tās pašas baznīcas, kuras pērn, kad atsevišķi Dieva bērni apmētāja svētnīcu ar izkārnījumiem, par šo profanāciju neuztraucās nemaz), runa ir par mantojuma tiesībām, nodokļu tiesībām -- par pavisam praktiskiem jautājumiem. Un vēl būtu ļoti jauki, ja valstī būtu noteikts, ka pret gejiem un lesbietēm nedrīkst diskriminēt darba attiecībās, dzīves vietas tiesībās u.tml., jo lai ar ko par to neteiktu minētie Dieva bērni, ir visnotaļ skaidrs, ka cilvēka seksualitāte nav izvēles jautājums, to nevar mainīt kā apakšbikses. Un pēdīgi, būtu ļoti jauki, ja visi tie, kuri ir seksuālajā vairākumā un sevi uzskata par jaukiem un tolerantiem, par šīm lietām aktīvāk runātu tad, kad lielajā politikā notiek homofobiski procesi. Lūk, kā.
Pavasarī pasākums notiks, šogad, kā vakar teica L. Freimane, tas nesauksies Praids, bet tam jau nav nozīmes, kā tas sauksies. Pateicoties Dieva bērniem, kuri pagājušgad mētājās ar mēsliem -- starp citu, vai varat iedomāties sarunu, kurā tas sākās? "Klau, Pēteri! Kaut kur mums jādabū viena čupa sūdu. Saliksim tos maisiņos, vedīsim uz Rīgu!" -- šie ļaudis ir nodrošinājuši tikai to, ka šogad Rīgā uz pasākumu ieradīsies liels bars ārzemnieku, daļēji, lai rādītu atbalstu un daļēji, lai ar izbrīnu paskatītos, kādi tad izskatās šie aptaurētie aborigēni, kuri 21. gadsimta Eiropā joprojām tā ālējas. Kas attiecas uz Ilmāru Latkovski un Viktoru Avotiņu, būtu ļoti jauki, ja arī viņi piedalītos pasākumā, lai visi kopā varētu demonstrēt, ka tik tiešām mēs te Latvijā neesam tik ļoti neiecietīgi, un tik tiešām mēs visi varam dzīvot draudzīgi, viens otru netraucējot.