Partijas „Visu Latvijai” sauklis ir „Rīga – latviskas un taisnīgas Latvijas stūrakmens!”, kura ievērošana liekama arī Rīgas izglītības politikas veidošanas pamatā. Tajā akcentējams audzināšanas mērķis – izaudzināt personību, kura spētu izdarīt izvēli un valdīt pati pār sevi. Latvijas sabiedrībā prioritāte līdz šim ir bijusi nevis audzināšana, bet materiāltehniskās bāzes nostiprināšana, kā jau to pieprasa patērētāju sabiedrība. Skolai jaunus logus ielikt vai jumtu saremontēt (pat jaunu skolu uzcelt) ir daudz vienkāršāk, nekā izaudzināt labu cilvēku. Zinātkāri, degsmi, godīgumu, skaistuma, tiesību, pienākuma un atbildības izjūtu, nacionālo un pilsonisko pašapziņu, dzimtenes mīlestību, uzticību Tēvzemei, attieksmi pret sevi, citiem, dabu, darbu un kultūru ieaudzina, nevis iemāca. Tam arī tiks koncentrēti partijas „Visu Latvijai” spēki pašvaldībās.
Mēs apzināmies, ka Rīgas domei, vienlaikus kā pirmā, tā otrā līmeņa pašvaldībai, ir jānodrošina pirmsskolas, sākumizglītības, profesionālās ievirzes, vidējās vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības (t.sk. vakara un neklātienes formās), kā arī interešu izglītības nodrošinājums visu paaudžu iedzīvotājiem mūža garumā un pēc iespējas tuvāk dzīves vietai.
Problemātiskākais ir tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un tās vadība šajā krīzes situācijā ir izsmēlusi savu darboties spēju jau tiktāl, ka paziņojusi, ka katra pašvaldība, neatkarīgi no tās deputātu izglītības un intelektuālās pieredzes, turpmāk veidos pati savu izglītības attīstības stratēģiju. Šī brīža haosu sekmē fakts, ka pašvaldībām ir it kā atstātas neierobežotas tiesības pie ļoti ierobežotiem finansu līdzekļiem. Taču kas būs turpmāk? Vērojot Starptautiskā valūtas fonda aizsegā veikto pretizglītības reformas gaitu, ir pamatotas bailes, ka drīzumā nebūs ne naudas, ne tiesību.
Izglītības ministre Tatjana Koķe masu medijos nepārtraukti izplata pretrunīgu un melīgu informāciju par plānoto izglītības sistēmas reformu, taču viņas teiktajam nav ne zinātniska pamatojuma, ne Latvijas skolotāju uzticības. Vieni meli prasa citus un beidzot sabiedrība melus jau nevar vairs atminēt un pretrunas novērst. Tāpēc partija „Visu Latvijai” iestājas par to, ka bez nopietnas pedagogu diskusijas nav veicamas kārtējās nepārdomātās un neizdiskutētas skolu pārvaldības un izglītības pakāpju reformas, kas skar kā bērnudārzus un 5 – 6 gadīgo bērnu izglītību, tā augstskolas un viņu neattaisnoto autonomiju.
Kāds ir pašvaldības darba plāns izglītības jomā?
1. Pirmais darbs, kas būtu veicams ir samazināt nelietderīgās birokrātiskās procedūras, novērst ierēdņu patvaļu, korupciju un to skaitu, tādejādi uzlabojot darbu izpildvaras institūcijās, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošinātas savlaicīgas un izsmeļošas atbildes pēc būtības uz ierosinājumiem un sūdzībām, lai pilsētas izpilddirekcijas nodrošinātu Rīgas domes pieņemto lēmumu izpildi un ieviešanu dzīvē.
2. Nodrošināt Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta (IJSD) un Kultūras departamenta (KD) apvienošanu vienotā Izglītības, kultūras un sporta departamentā, lai, ņemot vērā pastāvošo valsts pārvaldes sistēmu, arī pašvaldību līmenī šie jautājumi tiktu koordinēti risināti vienas struktūras pārziņā, analogi tam, kā tiek skatīti jautājumi LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
3. Bez nopietnas sabiedrības, pedagogu, kultūras darbinieku un sporta speciālistu diskusijas neveikt nepārdomātas un neizdiskutētas skolu pārvaldības reformas, ieviešot regulārus lokālos referendumus kā mikrorajonos, tā pilsētā kopumā.
4. Pašvaldības darbs izglītības nodrošināšanai sākas līdz ar valsts pilsoņa piedzimšanu, ko mēs saucam par pirmsskolas izglītības posmu. Tāpēc bērnu dārzu samilzušās problēmas ir viena no partijas „Visu Latvijai” prioritātēm. To risināšanā nepieciešams ieviest vienlīdzības principus attiecībā pret visiem Rīgas pilsētā dzīvojošajiem:
• izveidot vienotu bērnu uzskaiti un likvidēt mākslīgi izveidotās rindas bērnudārzos, neradot privilēģijas krievu bērnu dārziem, kuros pašlaik gan rindas ir 10 x mazākas, gan finansu līdzekļu vairāk, kā rezultātā latviešu ģimenes nereti ir spiestas bērnus sūtīt uz krievvalodīgajiem bērnudārziem;
• palielināt vietu skaitu bērnudārzos, ierīkojot jaunus bērnudārzus ar skolu telpu un privātās partnerības palīdzību;
• samazināt bērnudārzu izmaksas, atceļot līdzšinējo smagnējo pārvaldības un uzraudzības sistēmu un skaitliski nesamērojamās normatīvās prasības;
• ieviest principu „nauda seko bērnam uz bērnu dārzu”, nosakot to cik par bērnu dārzu maksā vecāki (aizbildņi), kuru nodokļi tiek pārskaitīti citu pašvaldību kontos;
• nodrošināt, lai visiem Rīgas bērniem ir iespēja apgūt Latvijas valsts valodu un kultūras tradīcijas – jau ar 2010./ 2011. mācību gadu;
• ar sociālā dienesta starpniecību, izmaksāt Rīgā deklarēto bērnu vecākiem pabalstus, ja viņu bērni vecumā no 3. līdz 6. gadiem neapmeklē bērnudārzus;
• rīkoties, lai šajos krīzes apstākļos ikviens bērns, ja ne ģimenē, tad vismaz bērnudārzā vai rotaļu grupā, saņemtu ne tikai nepieciešamās zināšanas un sirds audzināšanu, bet arī uzturu, apģērbu un iespēju vismaz dienas lielāko daļu pavadīt siltumā.
5. Apzināties, ka pirmo socializācijas iemaņu apguve pašlaik jāuzņemas sākumskolai, jo ne visi bērni līdz skolai ir saņēmuši labu pirmsskolas izglītību, iestājoties pret mazo skolu slēgšanu un nostiprinot sešgadīgo skolu statusu.
6. Nelikvidēt nevienu skolu, jo vismazāko skolu ir iespējams pārvērst par lielākas skolas filiāli, vienlaikus samazinot skolvadības administratīvās izmaksas un optimizējot esošos pedagogu resursus darbam apvienotās klasēs, kā arī pieļaujot iespēju šo skolu telpās izvietot bērnudārzus.
7. Iestāties par principa „nauda seko skolēnam uz skolu” ieviešanu, lai palielinātu skolu konkurēt gribu un izglītības kvalitāti.
8. Pārskatīt izglītības iestāžu administratīvās izmaksas uz vienu skolēnu, bet ne pedagogu skaitu.
9. Profesionālās ievirzes jomā saglabāt bērniem iespēju apmeklēt mākslas un sporta skolas;
10. Apzināties, ka mācību saturu palīdz veidot mācību grāmatas un metodiskie līdzekļi, kuru iegāde gulstas uz pašvaldības pleciem, nodrošinot visās Rīgas skolās konkursa rezultātā vienotu mācību grāmatu un periodikas iepirkšanu, lai:
• vecāki varētu izsekot līdzi prasībām, kā arī būtu pārliecināti, ka skolēni tiek sagatavoti daudz maz vienādā līmenī, atšķirībā no šī brīža situācijas, kad zināšanu līmeņu sadalījums pa skolām ir ļoti atšķirīgs;
• ģimenēs, kurās ir vairāki bērni, katram bērnam vai vienam un tam pašam bērnam pārejot no vienas Rīgas skolas uz otru, nevajadzētu pirkt citas grāmatas;
• lai pedagogiem būtu pieejami profesionāli, bet nepolitizēti preses izdevumi.
Nosakot, ka mācību grāmata ir obligātais minimums, pēc kura jāpamāca skolēni, un vienlaikus atļaujot skolām izmantot visdažādāko papildus literatūru, kas nav obligāta, tiktu sekmēta papildus zināšanu ieguve konkrētajā mācību priekšmetā, tiktu atgriezta ierastā lietu kārtība mācību satura sekmīgai apguvei. Daudz izdales materiālu varētu veidot un kopēt arī paši skolotāji.
11. Turpināt pilnveidot izglītības iestāžu telpas un materiāli tehniskās bāzes uzlabošu.
12. Paredzēt skolās datortīklus apkalpojoša tehniskā darbinieka štata vietu.
13. Palielināt atbalstu skolēnu vasaras nometņu rīkošanai.
14. Rīkot talkas izglītības iestāžu teritoriju labiekārtošanai, tādejādi veicinot skolēnu un vecāku tiešu iesaistīšanos skolas teritorijas kārtības uzturēšanā.
15. Kultūrizglītības jomā:
• noslogot pēcpusdienās brīvās skolu telpas vispārizglītojošās skolās, kuras pašvaldība tāpat uztur un apkutina, nodrošinot skolēniem iespēju pavadīt brīvo laiku skolā līdz plkst. 18.00, lai skolotāju vadībā tiktu dota iespēja pildīt uzdotos mājas darbus un interešu pilnveidei piedalīties daudzpusīgās ārpusstundu nodarbībās;
• jaunās paaudzes audzināšanā atbalstīt dažādas sabiedriskās organizācijas (skauti, gaidas, mazpulki un mākslas ievirzes vienības), ja tās organizētu pulciņu darbu ar saviem resursiem; • apmaksāt ārpusstundas nodarbības valsts valodas apguves sekmēšanai;
• apmaksāt ārpusstundas nodarbības Latvijas vēstures, ģeogrāfijas un kultūras vēstures padziļinātai apguvei;
• apmaksāt ārpusstundas nodarbības 2. sporta stundas ieviešanai nedēļā ikvienai mācību iestādei vispārizglītojošā skolā.
16. Novērst pašreizējās Rīgas Dome uzturēto pedagogu nepilnīgo prēmēšanas un piemaksu sistēmu, kā rezultātā atsevišķas personas saņem līdz pat 80 % piemaksas, pie tam ne jau vienmēr par kvalitatīvāki veikto darbu. Tā vietā pedagoga pašcieņas veidošanai izstrādāt taisnīgu un caurskatāmu darba piemaksu aprēķināšanas un piešķiršanas sistēmu, atbilstošu pedagogu kvalifikācijas līmeņiem.
Cik, kādas un kuras skolas pašvaldībā būs, tiks vai netiks slēgtas nākamajā mācību gadā?
Atbildot uz šo jautājumu, Izglītības ministre Tatjana Koķe ir atbildējusi, ka šis lēmums būs jāpieņem pašvaldībām, nevis ministrijai, lai gan pašvaldību teritorijās esošās arodizglītības iestādes nav pašvaldību iestādes. Tātad lēmums par skolu slēgšanu netiks pieņemts ne līdz pašvaldību vēlēšanām, ne līdz brīdim, kad pedagogiem būtu jādodas atvaļinājumā. Partija „Visu Latvijai!” jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka Latvijā nav likvidējama neviena skola, jo vismazāko skolu ir iespējams pārvērst par lielākas skolas filiāli, vienlaikus samazinot skolvadības administratīvās izmaksas un optimizējot esošos pedagogu resursus darbam apvienotās klasēs, kā arī pieļaujot iespēju šo skolu telpās izvietot bērnudārzus.
Aicinot iestāties par Latvijas sabiedrības attīstību, kurā tiktu stiprināta nacionālā pašapziņa, pašcieņa un audzināta patriotiska paaudze, partija „Visu Latvijai!” pieprasa valdībai noteikt moratoriju, aizliedzot izpārdot izsolēs vai ar nomas izpirkuma tiesībām no skolas kolektīviem atbrīvotajām kultūrvēsturiskajām celtnēm.
Izglītība jau kopš jaunlatviešu darbības laika ir bijusi priekšnoteikums tautas pašapziņas attīstībai. Tāpēc partija „Visu Latvijai!” atgādina, ka arī turpmāk jo aktīvi iestāsies par izglītības sistēmu, kur izglītība nebūs kļuvusi par luksus preci tikai dažiem izredzētajiem.
Dr. paed. Edgars Kramiņš
Latvijas Skolotāju kongresa priekšsēdētājs,
„Visu Latvijai!” deputāta kandidāts uz Rīgas domi