"Tas, kas šodien ir mākslas darbs, rīt var būt pilnīgi kaut kas cits," vēsta Dailes teātra Mākslas telpā Brīvības 75 atklātās XII Baltijas triennāles izstādes devīze, kurā uzsvars tiek likts uz pēdējiem trijiem vārdiem. Šis teikums ir noklausīts intervijā ar amerikāņu mākslinieku Deividu Bernšteinu, kurš runāja par mākslas darbu uztveršanu, kas nepārtraukti mainās. Šo ekspozīciju organizē Viļņas laikmetīgās mākslas centrs (CAC) un Laikmetīgās mākslas centrs kim? sadarbībā ar Dailes teātri.
"Sarežģīti, bet interesanti," izstādes iekārtošanas procesu neparastajās telpās raksturo kuratore Virginija Januškevičūte. Šī ekspozīcija uz Rīgu ir atceļojusi no Lietuvas, kur tā bija skatāma pagājušā gada rudenī. "Izstāde ilga tikai sešas nedēļas, tāpēc radās vēlme to parādīt arī citur," atklāj kuratore, kura akcentē, ka Rīgas versija nedaudz atšķiras no Viļņas, jo daži mākslinieki ir turpinājuši attīstīt savus darbus, daži piedāvā jaunus. Kopumā tajā piedalās vairāk nekā divdesmit autoru.
Dailes teātrī redzamajā izstādē var iepazīties ar mākslinieka Markosa Lutiensa projektu Alphabet Huts. Ar to saistās kāds neparasts stāsts – XII Baltijas triennāles Rīgas versijas publicitātes attēlā ir redzami divi balti šķīvji, uz tiem ar gaiši zilu flomāsteru iemūžināta viņa mākslas darba sākotnējā ideja. "Mēs satikāmies ar mākslinieku 2013. gadā Viļņas restorānā Neringa," atceras Virginija Januškevičūte. "Vienā mirklī viņš apgrieza šķīvjus otrādi un radīja skices savam nākotnes projektam. Mums nācās tos nospert," smejoties piebilst kuratore.
Izstādes dalībnieku vidū ir mākslinieks Miko Kuorinki, kurš dzīvo un strādā Helsinkos. Viņa darbības laukā ir objekti, teksti un instalācijas. Viens no mākslinieka eksponētajiem projektiem saucas Truck Carpets, kas ir dažādu formu, lieluma un krāsu kravas mašīnu paklājiņu sērija. "Man radās interese par to, kā šoferi dizainē savu fūru kabīnes – ar mīkstajām rotaļlietām, aizkariem un citiem elementiem," par pirmo impulsu stāsta Miko Kuorinki, kura tēvs ir bijis kravas mašīnas šoferis.
Māksliniekam pašam nav autovadītāja tiesību. Paklāji viņu interesē kā figūras, kas atradušas savu vietu telpā. "Mani aizrauj strādāt dažādās ēkās un savu darbu padarīt par daļu no tām," atzīst Miko Kuorinki. Viņš sajūsminās par Dailes teātri, kurā ir daudz specifisku detaļu un caur kura logiem laužas iekšā realitāte ar pastāvīgo automašīnu plūsmu Brīvības ielā, un izstādes apmeklētāji ir teātra skatītāji. "Man patīk strādāt šādās eksperimentālās situācijās, kas ir ļoti atspirdzinoši," uzsver mākslinieks.
Sarunā ar Dienu Virginija Januškevičūte atgādina par vēl vienu savu projektu Starpbrīdis, kas pirms dažiem gadiem ir ticis prezentēts starptautiskajā laikmetīgās mākslas festivālā Survival Kit Rīgā. "Pirms laba laika mums kopīgi ar kādu draugu radās ideja pavadīt vakarus, apmeklējot visu pilsētā notiekošo teātra izrāžu starpbrīžus," toreiz sacīja kuratore, kurai partnerība ar kim? piespēlējusi izdevību vēlreiz izbaudīt starpbrīžu kņadu. Izstāde, tāpat kā teātris, sākas ar garderobi, kas šajā laikā atvēlēta vairākiem mākslas darbiem.
Izstāde
Kur, kad: XII Baltijas triennāle. Dailes teātrī līdz 11.VI.