Otrā Pasaules kara laikā noziegums pret cilvēci plosīja sešu miljonu ebreju likteņus visā Eiropā. Nacistu okupācijas laikā Latvijā tika izglābti apmēram 450 ebreji, no kuriem 55 dzīvības nosargāja Rīgas ostas strādnieks Jānis (Žanis) Lipke ar ģimeni.
Uz Izraēlas augstākā pagodinājuma Taisnīgais starp tautām medaļas, ko Žanis Lipke saņēma 1977. gadā, ir rakstīts: "Kas izglābis viena cilvēka dzīvību, tas izglābis pasauli."
Lipke nāvei nolemto, ar dzelto zvaigzni iezīmēto cilvēku glābšanas misiju īstenoja Rīgā un Dobelē.
Laika periodā no 1942. līdz 1944. gadam viņa ģimenes īpašumā Ķīpsalā – 3x3 metrus nelielajā bedrē zem malkas šķūņa pastāvīgi uzturējās astoņi līdz 12 cilvēki.
Astoņus, deviņus gadu vecā Lipkes dēla Zigfrīda zīmējums atklāj slēptuvi ar lāviņām, galdu, krēslu un stūrī atslietu plinti, ventilācijas lūku un divām izejām – vienu ziemeļu puses nogāzē, otru – zem suņu būdas.
Suņu būdai līdzās atradās mēslu kaste. Kad vācu kārtībsargi apsekoja Lipkes īpašumu, no šķūņa drošā attālumā tos noturēja suņu riešanās un komposta smaka.
Visu kara laiku slēpnis netika atrasts un Lipke netika nodots.
2005. gadā tika dibināta biedrība Žaņa Lipkes memoriāls (Māris Gailis, Augusts Sukuts un Ārija Lipke); tika uzsākta materiālu izpēte un muzeja koncepcijas izstrāde (Viktors Jansons), kā arī aizsākts darbs pie ēkas projekta (Zaigas Gailes birojs). 2012. gadā objekta būvniecība tika noslēgta.
Aklā Mazā Balasta dambja ieliņa tāpat kā tolaik, tā arī šodien salas nezinātajam ir apslēpta. To neizdosies atrast nedz zīmētajās, ne elektroniskajās kartēs, taču tieši šeit ir izveidots pirmais un vienīgais muzejiskais pieturpunkts šajā Rīgas daļā. Tagad līdzās atjaunotajām koka mājām un Ģipša fabrikai Ķīpsalā rodams vēl viens kvalitatīvas arhitektūras paraugs – Žaņa Lipkes memoriāls.
Pilnu rakstu par Žaņa Lipkes memoriālu lasiet mākslas portālā Arterritory.com.