To lai prāto Reinfelts. Mums te Latvijā svarīgi, ko tad īsti piedāvā Džimmijs Okesons un viņa partija, no kuras tā baidījās un baidās. Izrādās, ka viņi, lūk, esot naidīgi imigrantiem...Tāpat tomēr domā turpat 6% vēlētāju. Un droši vien ne jau tikai Zviedrijā vien; nesen Dānijā apmēram tādas pašas ievirzes partija guva negaidītus panākumus.
Manuprāt, te runa ir par vēlmi savā zemē dzīvot pēc savas zemes ierašām, tikumiem, likumiem. Nedabīgi, nepieņemami? Atrodoties pāris gadus Oslo skaidri redzēju problēmas, kuras radīja pamatīgais pilsētas kvartāls, kur dzīvoja galvenokārt ieceļotāji no Pakistānas. Viņi vēlējās dzīvot pēc islāma likumiem, kuri nonāca pretrunā ar eiropejisko tiesību un pienākumu izpratni. Mans jautājums toreiz un tagad: cik tālu piekāpsimies? Ja eiropietis izvēlētos dzīvot, piemēram, Pakistānā, viņam būtu jāpakļaujas šīs zemes likumiem. Gluži tāpat, manuprāt, pakistānietim, kurš par savu dzīves vietu izvēlējies Eiropas zemi, reliģiskās pielūgsmes objektus gan atstājot viņa izvēlē.
Dzīvē tā tas tomēr nenotiek, skaļi un pat brutāli tiek pieprasītas īpašas tiesības Tādēļ vēlētāji balso par partijām, kuras tiek uzskatītas par „ekstremiskām”. Vai šis uzskats ir pareizs? Es ļoti šaubos.
Zviedru problēmas – Eiropas problēmas?
Tā, līdzšinējam premjeram Reinfeltam pēc vēlēšanām Zviedrijā nu ir pamatīga galvas lauzīšana: ar līdzšinējās koalīcijas izvirzītajiem un ievēlētajiem riksdaga deputātiem nepietiek, lai izveidotu stabilu valdību. 5,7% balsu (20 deputātu vietu) ieguvuši Zviedrijas Demokrāti – labēja partija. Stabilam vairākumam pietrūcis pavisam nedaudz – vēl 4 vai 5 koalīcijas deputātu ievēlēšanas. Ko nu?
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.