Gadam tuvojoties izskaņai, optimisma nesaturētāji mēdz vēstures pētniekus gudri pamācīt, ka neesot jāskatās atpakaļ, bet tikai uz priekšu, jo tur noteikti iespīdēsies gaisma tuneļa galā vismaz ekonomiskās LED spuldzītes veidā. Protams, ar kājām dziļāk zemē iemīcīts sniegs jau kļūst par dubļiem, kas vairs nevar sacensties skaistumā ar vēl krītošām sniegpārsliņām, no kurām katra ir neatkārtojams dabas veidots mākslas darbs. Tas lemts tūlītējai bojāejai, iekrītot dubļos un ar tiem saplūstot, lai pavasarī palīdzētu zemes virskārtai dzīt jaunus asnus pretī gaismai. Arī jebkas, ko esam piedzīvojuši, ieskaitot koncertos gūtos iespaidus, nekur nepazūd, bet turpmāk kļūst par sabiedroto attiecībās ar visu, kas vēl tikai nāks, lai mūs atkal izklaidētu, izglītotu, pārsteigtu, sapurinātu vai nomierinātu.
Spilgtu notikumu vai parādību, saskanīgu muzikālo apvienību, drošu un ērtu patvēruma vietu izbeigšanās fakts ir stingrs atbalsta punkts, par kuru tālāk atpakaļ vairs nekritīsim. Cerams! 2024. gadā notika pēdējais mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls Zemlika Latvijas mazākajā pilsētā Durbē pie Liepājas, kur savukārt par slēgšanu ziņoja arī kā koncertvieta zināmais krodziņš Kursas putni. Iepriekš vēl neapgūtā (arī neizpļautā) brīvdabas koncertplacī Rīgas centrā izskanēja pēdējais rokgrupas Židrūns koncerts, tās solists Klāvs Kalnačs turpmāk biežāk muzicēs ar savu otru grupu Nielslens Lielsliens, kuras skanējumu nu atsvaidzina Vija Moore ar balafonu – senu afrikāņu ritma instrumentu. Pārpildītā un pārkarsušā Ādmiņu ielas 4 zālē no klausītājiem šogad atvadījās arī pēdējos gados pēc kliedzošu meiteņu riot grrrl pankroka izslāpušo radarus izpurinājusī pankgrupa ŠŅK, kuras stafeti ar pagaidām vēl neizpumpētu jaudu pārņēma Depustūtes.
Dažādu saimniecisku apstākļu dēļ slēgti krogi Nemiers un Zobens un lemess – divi galvaspilsētas rokmūzikas kalēju un karsējdvēseļu kartē netālu iededzināti punkti. Pieklususi Vagonu zāle un Noass – vēl divas nesenā laika nogrieznī par klausītāju iemīto taciņu galapunktiem kļuvušas tikšanās vietas. Vecrīgas senākais rokmūzikas klubs Depo tika slēgts, bet drīz atkal atvērts. Pagaidām turpat. To vilcienu nevar uzreiz apturēt – pat noskrienot no sliedēm, tas turpina kustību. Nemiera jauno grupu konkurss pārcelts uz bāru Atmoda.
Arvien biežāk notiek koncerti mēģinājumu telpās Ādmiņu ielā 4, iztiekot bez apkures un bāra. Arī pirms dažiem gadiem atdzīvinātajā un nu vairs neapklusināmajā Vagonu kvartālā koncerti tagad apmeklējami bāros 1983 un Laska V21, kuru cītīgie apmeklētāji zina arī, kur joprojām meklējama Aleponija, Bolderāja, M/Darbnīca un Zebras Daugavas labajā krastā un Ansamblis, Pils un Kalnciema kvartāls – kreisajā krastā.
Latvijā cilvēku ir tikai tik, cik ir, turklāt visi koncertu baudīšanu neliek dzīves svarīgāko lietu sarakstā. Laika gaitā saprotam, ka lielie masu pasākumi, cik nu tādi šeit ir bijuši, ir kā tādi ķeksīši, kas tavas dzīves kalendārā norāda, kurus no slavenajiem esi dzirdējis arī dzīvajā. Par ievērojamākajiem pilsētas lielākajā slēgtajā koncertvietā Arēna Rīga šogad kļuvuši mūsu pašu popmūzikas spīdekļu Instrumentu un Gustavo koncerti. Vasarā pilnu Daugavas stadionu ir sapulcējis Dons.
Pamazām, bet neatlaidīgi nostiprinās to koncertu pozīcijas, kuri ir pa vidu starp lielajiem un iepriekšējā nodaļā apskatītajiem mazajiem. Atjaunotās Mežaparka estrādes Kokaru zāle un Tallinas kvartāla koncertzāle Tu jau zini kur/Angārs piepildās Baložu pilnu pagalmu, Jura Simanoviča, Keitijas Bārbales, Tesas, Nesen un Tribes of the City koncertos. Koncertzāle Palladium Rīga, kas ir jūtami uzlabojusi tehnisko aprīkojumu, ir gana noslogota gan ar vietējiem, gan ārzemju koncertiem, to intensitāte soli pa solim tuvojas tai, ko mēdz uzskatīt par normu Eiropas kultūras pilsētās. Ar lielisku koncertu klāstu un prominentu viesmākslinieku komplimentiem var lepoties Hanzas perons – Godspeed You! Black Emperor, Meredita Monka, Bens Frosts, Rival Consoles, Kolins Stetsons, Devendra Banhārts, Ensemble Nist Nah, Ouens Palets, Unkle, avangarda mūzikas festivāla Skaņu mežs koncerti, Austras balvas pasniegšanas ceremonija un akustisko koncertu sērija Gordoniāde Andra Eglīša iespaidīgās scenogrāfijas "apmežotā" telpā.
Protams, nevar paļauties uz cerībām, ka viss būs labi, ja redzi to gaismu tuneļa galā, jo tas var izrādīties kaut kas pavisam cits ("pazīme, ka esam d***āāā"), kā žurnāla Rīgas Laiks atvadu ballē Reformātu baznīcā akustiskā koncertā kliedza Cēsu panks Normunds Zaķis. Nobeigumā pienākas saldais ēdiens – īsa ziņa par jaunumiem popmūzikas lauciņā. Chris Noah beidzot dzied latviski un drīz gāzīs no troņa visus, kas tur jau par ilgu aizsēdējušies.