Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Sinfonietta Rīga aicina uz sezonas atklāšanas koncertu Lielajā ģildē

Lielajā ģildē 27. septembrī kamerorķestris Sinfonietta Rīga aizsāks savu 14. koncertsezonu, diriģenta Normunda Šnē vadībā atskaņojot Haidna un Mocarta mūziku, informēja orķestra pārstāvis Gints Ozoliņš.

Koncertā iemirdzēsies viena no Esterhāzi galma kapelmeistara Jozefa Haidna graciozajām simfonijām, tiks atskaņota Volfganga Amadeja Mocarta Parīzē tapušais dubultkoncerts flautai un arfai, kura atskaņojumā klausītāji aicināti novērtēt divu izcilu viesmākslinieku - Orchestre de Paris pirmās flautas Vensāna Likā (Vincent Lucas) un Berlīnes filharmoniķu vadošās arfistes Marijas Pjēras Langlamē (Marie-Pierre Langlamet) saspēli. Vēl koncertā izskanēs franču impresionista Kloda Debisī sapņainā Mazā svīta, bet Igaunijas atturīgie pieskārieni ieskanēsies Lepo Sumeras opusā laicīgajai pasaulei Musica Profana.

Normunds Šnē: “Kāpēc Mocarts ir viens no visu laiku visatpazīstamākajiem komponistiem? Tā ir viņa ģenialitāte, mūzikas radīšanas brīvība un dievišķais pieskāriens ar neapšaubāmi romantisku krāsu”.

Muzikālā pastaiga trīs gadsimtu garumā – apzīmējums, kas vislabāk raksturo Sinfonietta Rīga 14. koncertsezonas atklāšanas programmu. Un neapšaubāmi, ka dažādo laikmetu un noskaņu bagātās programmas krāšņākais vainagojums solās būt Volfganga Amadeja Mocarta (1756-1791) 1778. gadā tapušais dubultkoncerts flautai, arfai un orķestrim.

Cits klasicisma laikmeta dižgars, par simfonijas tēvu dēvētais Jozefs Haidns (1732-1809) lielā mērā uzskatāms par Sinfonietta Rīga pastāvīgā repertuāra stūrakmeni. Koncertprogrammā iekļautā 102. simfonija daudzu kritiķu skatījumā pieder meistara spožākajiem radošajiem veikumiem. Vienlaikus šis ir arī viens no pēdējiem Haidna simfoniskajiem audekliem - 1794. gadā top 102., 103. un 104. simfonija. Tomēr ja 104. simfoniju varam uzskatīt par sava veida Sinfonietta Rīga atpazīšanas zīmi, tad 102. simfoniju Normunda Šnē vadītais kamerorķestris līdz šim nav atskaņojis.

Blakus majestātiskajiem klasicisma laikmeta pieminekļiem koncertprogrammā likta franču impresionista Kloda Debisī (1862-1918) nelielas formas muzikālā fantāzija četrās daļās Mazā svīta (1886/1889). Skaņdarba oriģinālversija komponēta klavierēm četrrocīgi, bet franču diriģenta un komponista Anrī Bisēra pārlikumā tas kļuvis par iecienītu orķestru repertuāra vienību. Ar atjautību un azartu muzikālo formu un tembrālās iespējas izmantojis arī igauņu komponists Lepo Sumera (1950-2000). Ar viņa opusu laicīgajai pasaulei Musica Profana (1997) Sinfonietta Rīga arī noslēdz savas koncertsezonas atklāšanas koncertu ekskursu trīs gadsimtu garumā.

Berlīnes filharmoniķu vadošā arfiste Marija Pjēra Langlamē (1967) savas profesionālās meistarības augšupeju sākusi Nicas konservatorijā. Jau piecpadsmit gadu vecumā franču mūziķe izcīnija galveno balvu Marijas Korčinskas starptautiskajā arfistu konkursā, bet gadu vēlāk ieguva pirmo godalgu Luīzes Šarpentjē Cité des Arts arfistu konkursā Parīzē. Septiņpadsmit gadu vecumā Marija Pjēra uzsāka darbu Nicas operas orķestrī, bet jau gadu vēlāk devās pāri okeānam, lai turpinātu studijas prestižajā Filadelfijas Kērtisa institūtā. Vienlaikus Langlamē turpināja plūkt uzvaras laurus nozīmīgos mūziķu konkursos – 1986. gadā viņa izcīnīja balvu Ženēvas konkursā, bet 1989. gadā - pirmo vietu Amerikas izpildītājmākslinieku ģildes konkursā Ņujorkā. Jau gadu iepriekš Marija Pjēra stājās Ņujorkas Metropoles operas orķestra rindās. Pēc teju desmit ASV pavadītiem gadiem Langlamē atkal skatu vērsa Eiropas virzienā. Šobrīd Marija Pjēra par savām mājām sauc Berlīni nu jau trīsdesmit gadu garumā. Līdztekus darbam Berlīnes filharmoniķos Langlamē kopš 1995. gada ir Herberta fon Karajana iedibinātās Orķestra akadēmijas mācībspēks. Par ievērojamu ieguldījumu franču mūzikas attīstībā Francijas republikas Kultūras ministrija 2009. gadā ieceļ Mariju Pjēru Langlamē par l’Ordre des Arts et des Lettres ordeņa kavalieri.

Marijas Pjēras Langlamē vienaudzis, izcilais franču flautists Vensāns Likā (1967) šobrīd ir Orchestre de Paris pirmā flauta. Instrumenta profesionālu apguvi sācis Klermonas-Ferānas konservatorijā, bet kā viens no visu laiku jaunākajiem audzēkņiem Likā četrpadsmit gadu vecumā uzsāka studijas Parīzes konsevatorijā. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš izcīnīja pirmo vietu starptautiskajā izpildītājmākslinieku konkursā Concertino Praga, kas jaunajam māksliniekam plaši pavēra durvis tālākajai muzikālajai karjerai.

Viņa pirmais ilgtermiņa muzikālā sadarbība izveidojās ar Tulūzas Kapitolija orķestri, tam seko seši gadi Berlīnes filharmoniķu rindās. 1994. gadā Vensāns Likā atgriežas Parīzē un kļūst par Orchestre de Paris solistu. Šeit viņš pievēršas arī pedagoģiskajam darbam. 1995. gadā Vensāns Likā ieņem Prīzes konservatorijas asociētā profesora vietu, bet kopš 1999. gada viņš ir Parīzes reģionālās konservatorijas vacākais profesors.  Ārpus darba orķestrī un katedrā Vensāns Likā aktīvi nododas kamermuzicēšanai. Viņa skatuves partneru vidū minami tādi izcili vārdi kā pianists Kristofs Ešenbahs, arfiste Marija Pjēra Langlamē, klarnetists Pols Mejērs, pianiste Brižita Anžerē un mežradznieks Radeks Baboraks.

Biļetes uz koncertu nopērkamas visās Biļešu paradīzes kasēs un internetā.

 

 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja