Adam Bomb: kad rokenrols ir darbs

aprīlī vērojot, cik neieinteresēts par šeit notiekošo izskatās Ņojorkā dzīvojošais vakara varonis un pārējie viņa trio dalībnieki, katrs vienatnē klīstot pa kluba telpām, liekas, ka tūliņ _Adam Bomb _ar gariem zobiem kāps uz skatuves atspēlēt savu programmu, tomēr notiek brīnums. Brīnums, uz kuru spējīgi mūsu pašu _Inokentijs Mārpls_ vai _Rūsa_, ar savu rokenrolu aizraujot pat klausītāju, kuram šis repertuārs svešs. Koncerts ir patiesi aizraujošs smagā rokenrola paraugdemonstējums — _Adam Bomb _piemīt roka monstra šarms un enerģija, kas iekustina diemžēl pašķidro auditoriju, un tā kā transā ļaujas sakultajiem emociju viļņiem. Atšķirībā no citiem ģitāras virtuoziem, kuri mēdz nogurdināt ar gariem solo paraugdemonstrējumiem, Adams šīs savas spējas rāda tikai retumis, jo šoreiz viņš ir arī lielisks dziedātājs un šovmenis/pirotehniķis — trīsreiz koncertā viņš pārvērta savu ģitāru ugunsmetējā, šim nolūkam piespraužot grifa galā kaut ko līdzīgu gadu mijā spridzināmām pieaugušo rotaļlietām, bet benzīna šķiltavu degviela lieti noder, lai ar to aplietu savu ģitāru un aizdedzinātu. Banāli? Lielām zvaigznēm arēnās, kur pārdomāta katra sekunde un pirms dedzināšanas «darba ģitāra» tiek nomainīta pret neskanīgu pagali, varbūt, bet šeit viss notiek pa īstam un pēc izjūtas — kā ģitāras pazinējam Adamam netraucē arī saplīsusī stīga un viņš turpina spēlēt, ko noteikti nedarītu spēli matemātiski apguvis ģitārists. Arī iepriekš sastādīta dziesmu saraksta neesot —_ The Kinks_ un _Kiss _dziesmas mijas ar paša dziesmām no soloalbumiem, kuri piecpadsmit gadu laikā viņam iznākuši vienpadsmit. «Es vienkārši spēlēju pēc attiecīgā brīža sajūtām. Šajā turnejā es sāku ar _Kiss_ dziesmām, jo tās ir manas saknes — tā bija viena no manām pirmajām mīļākajām grupām, kuras iedvesmots vispār sāku spēlēt ģitāru. Es cenšos spēlēt dziesmas, ko cilvēki zina, lai padarītu viņus laimīgākus, jo ne visi ir dzirdējuši manus albumus. Un man ir pilnīgi vienalga, cik lielā klubā spēlēju un cik daudz cilvēku manī klausās,» — pēc koncerta savā nesen_ e-bay_ nopirktajā turnejas busā ar stūri labajā pusē, kūpinot hašiša kāsi, stāstīja mūziķis un atzina, ka viņam ir pilnīgi vienalga, kur gulēt šo nakti un vislabāk viņš izguļoties busā. Iespējams, dzīve būtu iegrozījusies citādi, ja Aksels Rouzs 1983.gadā tomēr būtu saņēmies un aizgājis pie Adama aicināt viņu savā tolaik topošajā grupā. Gribējis, bet sakautrējies, baidoties, ka Adams viņu atraidīs. «Es zinu, ka es spēlēju ģitāru kā neviens. Man patīk mans darbs — es to mīlu,» saka Adams, un viņa darbs neaprobežojas ar ģitāras spēlēšanu un dziesmu dziedāšanu kādā grupā vai projektā. Viņa darbs ir rokenrols ar visu no tā izrietošo kompleksu — skatuvi kā stihiju, dzīvi uz riteņiem, neviena ārsta neieteiktu apreibinošo vielu diētu un skarbu, bet pievilcīgu izskatu četrdesmit sešu gadu vecumā.Šopiektdien, 24.aprīlī, _Adam Bomb _savu koncertu priecēs arī Liepājas kluba _Fontaine Palace_ apmeklētājus. Tāpat kā Rīgā, iesildītāji būs grupa _Rebel Yell_.