Vai var salīdzināt, piemēram, līdz zosādai saviļņojošo Emīla Dārziņa Melanholisko valsi koncertā Dzimuši Rīgā ar Vidzemes jauno koncertzāli Cēsis, blīvi talantīgo operu Mihails un Mihails spēlē šahu ar izdevniecības Dienas grāmata sākto vēsturisko romānu sēriju Mēs. Latvija, XX gadsimts? Pirmie izdotie romāni - Osvalda Zebra Gaiļu kalna ēnā un Paula Bankovska 18 - būtiski maina domāšanas paradigmu - tas ir svaigs un oriģināls skats uz XX gadsimta vēsturi un šodienu. Un pateikt kaut ko tiešām jaunu un savu mūsdienu pasaulē līdzinās varoņdarbam.
Tomēr viens notikums man ir īpašs. Pianistes Martas Argerihas un vijolnieka Gidona Krēmera saspēle koncertā Vidzemes koncertzālē Cēsis kā lidmašīna pacēla pāri zemes dzīves sārņiem, jezgai un niekiem. Divu īstu mākslinieku, jaunības draugu, partnerība mūzikā spēlējot kā elpojot, apkampjoties abu dvēselēm, liek izvēlēties sen nelietotu vārdu - katarse.
Vienīgais koncerts notika Cēsīs, pēc kura mūziķi tālāk devās koncertturnejā uz Eiropas koncertzālēm Minhenē, Barselonā, Turīnā, Milānā un Viļņā. Grūti iedomāties, cik tonakt laimīgs, un pelnīti, aizmiga Juris Žagars. Otrreiz uzgavilēju Cēsīm par sarīkoto avangarda kino klasiķa Jona Meka retrospekciju un izstādi, pašam 92 gadus vecajam poētiskajam dumpiniekam klātesot.
Pa īstam atgriešanos Eiropas kultūras telpā personīgi piedzīvoju Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, kad kinoklasiķis režisors Vims Venderss sniedza stundu garu priekšlasījumu. Esmu pārliecināta, ka tieši tā arhitekts Gunārs Birkerts, LNB direktors Andris Vilks un Imants Ziedonis bija iedomājušies Gaismas pili darbībā, ne jau slīkstam nebeidzamos strīdos par formu.
Jāatzīmē Jaunā teātra institūta darbība - tas nedarbojas spazmatiski, bet mērķtiecīgi pārvalda laikmetīgā mārketinga un producēšanas instrumentus. Programma forte forte ļāva Rīgā redzēt gan Alvja Hermaņa Eiropā iestudētās izrādes, gan ievērojamā flāmu mākslinieka Alēna Platēla, gan Rimini Protokoll darbu.
Žēl, ka pasaules tūrē nevarēja doties intelektuāli un emocionāli nevainojami līdzsvarotā izstāde 1914.
Paldies visiem, kas Nacionālajā teātrī uztaisīja izrādi Ezeriņš! Labi, ka mūsu kolēģis Normunds Naumanis paspēja to aprakstīt...