Sers Jesaja Berlins ir viens no izcilākajiem mūslaiku intelektuāļiem un XX gadsimta slavenākajiem rīdziniekiem. Šā gada 6.jūnijā aprit simts gadu kopš Berlina dzimšanas. Par godu šim notikumam Berlina jubilejas nedēļā Rīgā notiks virkne viņa dzīvei un darbībai veltītu pasākumu, kuros īpašu uzmanība būs veltīta Berlina politiskajām idejām, viņa ebrejiskajai identitātei, krievu-ebreju kultūras mantojumam un Berlina agrīnajiem dzīves gadiem Rīgā no 1909.līdz 1915.gadam. Bijusī Latvijas Valsts prezidente Dr.Vaira Vīķe-Freiberga ir laipni piekritusi būt par simtgades pasākumu patronesi, stāsta I.Davidova.
Dzejnieces Annas Ahmatovas un nākamā izcilā filozofa, toreizējā Lielbritānijas diplomātiskās misijas līdzstrādnieka Jesajas Berlina leģendārā tikšanās notika 1945.gada novembrī Ļeņingradā. Berlins bija pirmais cilvēks no dzelzs priekškara viņas puses, ar kuru Ahmatovai laimējās satikties. Tonakt viņu sarunas ilga līdz pat rītausmai: viņi runājuši par Pēterburgu, par Ahmatovas paaudzes likteņiem – par Gumiļovu un Mandelštamu, par viņas draugiem, kuri uz Eiropu bija aizbraukuši jau 20.-tajos gados, un par viņas dzeju, kuras spēja pretoties teroram Berlinam bija īsta atklāsme. Ahmatova jutusi viņu abu absolūto sapratni: Berlina vērtējumi par cilvēkiem un notikumiem bija adekvāti viņas pašas vērtējumiem. Drīz vien Berlins atgriezās Anglijā, bet Ahmatovu gaidīja Staļina dusmas, jo nesankcionētas tikšanās ar ārzemniekiem līdzinājās apsūdzībai spiegošanā. Sekoja komunistiskās partijas Centrālkomitejas 1946.gada lēmums, izslēgšana no Rakstnieku savienības, izsekošana un aizliegums publicēt dzeju. Taču Berlina tēls – Viesis no Nākamības – tika iedzīvināts Ahmatovas "Poēmā bez varoņa", pie kuras viņa strādāja sava mūža divās pēdējās desmitgadēs.
Iespējams, ka tieši traģisma dziņā ir sakņota Allas Demidovas poētiskā lasījuma neatkārtojamā maniere – krievu dzeju viņa lasa, līdzīgi pašiem dzejniekiem, sekojot vārsmu muzikalitātei un, vienlaikus. atklājot arī autoru traģiskos likteņus. Skaistuma iekšējais kults un estētisms, kas piemīt Demidovai, izskaidro viņas pieķeršanos Sudraba laikmeta mākslai. Būdama apveltīta ar filoloģes un pētnieces talantu, viņa no jauna atklāj klausītājiem šā perioda kultūru. Gan Cvetajevas "Fedra", gan Ahmatovas "Rekviēms" un "Poēma bez varoņa" nekad agrāk (pirms Demidovas) nav publiski lasīti. Aktrises personību apvij noslēpumainības oreols. Sekojot senām komediantu tradīcijām, viņa braukā pa pasaules nostūriem ar izrādēm, dzejas vakariem un meistarklasēm. Maskavā viņa uzstājas retumis. Aktrise ir arī lieliska literāte, ir uzrakstījusi jau sešas grāmatas – pārdomas par mākslas dabu un atmiņas par laikabiedriem.