Taču pasaulslavenais altists un diriģents Jurijs Bašmets - mūziķis, kurš izcēla altu solo koncertinstrumenta saulītē un vada paša izveidoto kameransambli Maskavas solisti, nu jau divus gadus mēdz uzstāties kopā ar populāro aktieri un senu savu draugu Konstantīnu Habenski. Kādā no mākslinieku kopīgajiem koncertiem no nejaušas improvizācijas dzima ideja piepildīt Albēra Kamī Kaligulu ar mūziku. K. Habenskis jau 1998. gadā bija atveidojis Kaligulas tēlu Jurija Butusova izrādē ar tādu pašu nosaukumu, kura tolaik kļuva par Sanktpēterburgas teātra sensāciju. J. Bašmets kopīgajai idejai piedāvāja F. Šūberta stīgu kvartetu Meitene un nāve, kas vēl jo pastiprina Kamī teksta dramatisko iespaidu. Tieši ar šī romantiskā stīgu kvarteta un A. Kamī Kaligulas teksta apvienojumu mākslinieki uzsāks savu pirmo šāda veida uzstāšanos Baltijas valstīs. Tas notiks Rīgā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, kur J. Bašmetam un K. Habenskim piebiedrosies arī Maskavas solisti. Tāpēc arī F. Šūberta kvartets Meitene un nāve varēs izskanēt Gustava Mālera pārlikumā stīgu orķestrim.
Projekta ideja ir "klasiskās mūzikas un teksta veiksmīgs un nepiespiests apvienojums". Vispirms, skanot F. Šūberta mūzikai, Konstantīns Habenskis lasīs fragmentus no Albēra Kamī slavenās lugas Kaligula. Savukārt koncerta otrajai daļai izraudzīta franču vēlīnā romantiķa Kamila Sensānsa svīta Dzīvnieku karnevāls. Šo svītu, kuras personāži ir karaliski maršējoši lauvas, vistas, gaiļi, mūļi, bruņurupuči, zilonis, ķenguri, gulbis, dzeguze meža dziļumā, garauši un pat akvārija iemītnieki un fosilijas, komponists veidojis ar zināmu ironijas devu, kā "lielu zooloģisku fantāziju lasītājam, divām klavierēm un kameransamblim". Tekstu K. Habenskis lasīs tulkojumā krieviski, savukārt J. Bašmets būs pie diriģenta pults. Mākslinieku radīto programmu, kurā Sensānss, Šūberts un Mālers sarunājas ar Kamī, Krievijā 2011. gadā novērtēja ar Oļega Jankovska prēmiju.
Kopīgajā muzikāli literārajā koncertā J. Bašmets uzstāsies arī kā solists, atskaņojot īpašu mūzikas vēstures liecību - F. Šūberta sonāti, kas sacerēta komponista dzīves laikā visai populārajam, bet šodien vēstures retumu kolekcijā iegulušajam XIX gs. mūzikas instrumentam arpedžione (arpeggione). Neparasto mūzikas instrumentu 1823. gadā radīja austrietis Johans Georgs Štraufers, apvienojot tajā čella un klasiskās ģitāras īpašības - čella spēju "dziedāt" un ģitāras priekšrocību spēlēt akordos. Tomēr jaunā instrumenta popularitāte izrādījās ļoti īslaicīga. Tam komponēto Šūberta sonāti (la minorā) J. Bašmets atskaņos pārlikumā alta un stīgu instrumentiem.
Kur, kad: Koncerts Latvijas Nacionālajā operā 15. aprīlī plkst. 19