Andreja Žagara kruīzs
Andrejam Žagaram — režisoram — V.A.Mocarta opera Dons Žuans ir jau desmitais iestudējums. Tagad, ielicis stāsta varoņus scenogrāfa Andra Freiberga uzbūvētajā kruīza kuģī, viņš neslēpj, ka ilgi vilcinājies, pirms izlēmis ķerties pie šīs operas. Kāpēc?
A.Žagars. Režisori ar šo Mocarta operu krietni nomokās. Es arī. Sevišķi ar otro cēlienu — skatītāji jau ir iepazinuši varoņus un zina, kurš kuru mīl, nīst, grib atriebties. Ir jāatrod veids, kā noturēt skatītāju uzmanību.
Izvēles iespējas ir plašas. Varēji ņemt citu operu!
Es gribēju Donu Žuanu! Man nebija bail. Tikai vilcinājos. Jo vairāk iedziļinos materiālā, jo vairāk pretrunu! Kā raksta Roberts Tikness (The Times Opera Notes), šis ir libreta autora Lorenco da Pontes pa pusei autobiogrāfisks stāsts. Da Ponte bija baudkārs mācītājs, kurš nokļuva Vīnē, bēgot no septiņu gadu cietumsoda.
Uvertīru Mocarts esot sarakstījis paģirains, divās stundās pirms ģenerālmēģinājuma. Man galvenais bija radīt iedarbīgu, dzīvu, juteklisku, emocionālu izrādi! Mūzika provocē uz ciešanām, dusmām. Ja to atrāda banāli vai primitīvi, stāsts iznāk plakans, neinteresants. Skatītājiem pašiem būs jāizvēlas, kam simpatizēt. Man ir prieks, ka kopā radām sarežģītu, nopietnu un skaistu mākslas darbu. Būtiski, ka blakus tādiem pieredzējušiem meistariem kā Inga Kalna var augt jauni solisti. Ir neprāts, ka ir tik daudz solistu, trīs izpildītāju sastāvi! Bet ir laba darba atmosfēra, veselīga konkurence.
Kāpēc visu šo Mocarta "jautro drāmu" risini uz kruīza kuģa?
Gribēju varoņus apvienot vietā, no kuras viņi nevar aizbēgt. Arī dons Žuans. Kuģis ir sabiedrības modelis: no apakšējā stāva, kur nav logu, līdz augšējam klājam ar lielām četristabu kajītēm. Kuģa stāvi ļauj veidot interesantas mizanscēnas, teātra valodu.
Ko uz šī mūsdienu kuģa dara pazīstamie XVIII gadsimta operas tēli?
Man patīk psiholoģiskās studijas: kas īsti ir dons Žuans un tēli, kas riņķo ap viņu? Nav jānolaižas līdz popkultūras līmenim, taču ir svarīgi atrast formu un valodu, ko skatītājs var saprast, sajust. Sākumā gribēju stāstu ielikt vēsturiskā vidē. Tomēr jutu, ka tas nefunkcionē: viss pārāk pūkains, pušķains, spalvains. Dekorējums nomāktu galveno. Viss atdzīvojās uz kruīza kuģa, kurā kāds bēg no pagātnes, kāds meklē piedzīvojumus, bet cits pelna iztiku. Un kuģis var arī nekur nepiestāt, piedzīvot vētras, nomaldīties no kursa!
Tev pašam patīk jūras ceļojumi?
Man visu vajag ātri. Tāpēc priekšroku dodu lidmašīnām. Bet, kad gribu baudīt mieru, nav nekā labāka par ceļojumu ar kuģi. Braucot ar kruīza kuģi nedēļu vai ilgāk, ir tik interesanti vērot cilvēkus, viņu attiecības, minēt, kas kurš ir. Tā esmu ceļojis divreiz pa Vidusjūru un vienu reizi pa Karību jūru. Nav jēgas izrādi taisīt tikai no iztēles. Pieķers, ka tu blefo! Tāpēc, pārceļot Karmenu uz Kubu, divreiz pats turp aizbraucu. Pirms ieliku Pīķa dāmu Pēterburgas vidē, sešus gadus braukāju turp. Gatavojot Donu Žuanu, sapratu, ka galvenais varonis nav tikai galants valdzinātājs, kas ātri "sašņorē" sievietes. Jo vairāk centos viņu konkretizēt, jo vairāk viņš man atgādināja mītu vai zīmolu. Kādam sabiedrībā ir jākļūst par donu Žuanu!
Viņš manipulē ar visiem. Lūk, kā viņu raksturojis austriešu kinorežisors Mihaels Haneke: "Dzīves kāre. Neremdināmas slāpes pēc neaizsniedzamā. Spēles uz augstām likmēm. Grib visu un uzreiz. Ārkārtīgi gudrs un talantīgs, seksuāli agresīvs, tomēr citiem šķiet uzticams un fascinējošs. Viņš vēlas pakļaut. Visus. Sievietes, vīriešus, Dievu, ja tas eksistē. Savas kvēlojošās mīlas un dzīves dziņas dēļ — izvarotājs." Sižetā mijas izvarošanas mēģinājums, slepkavība, atriebības kāre un sieviešu pieburšanas triki, kurus viņš izvērš, līdzko pie horizonta parādās dāma.
Kāpēc esi saģērbis donu Žuanu kā urlu?
Kas ir urla?
Tie, kas slāj pa pilsētu treniņbiksēs.
Labāk paskaties, kā Mišels Fuko Seksualitātes vēsturē izskaidro dona Žuana valdzinājuma noslēpumu. "Zem lielā laulības noteikumu pārkāpēja maskas, sievu zagļa, jaunavu pavedēja, ģimeņu negoda, vīru un tēvu apsmējēja raugās cits tēls. Tāds, kuru pret paša gribu pārņēmis tumšais seksa trakums. (..) Dona Žuana eksistence apgāž gan laulības likumu, gan priekšstatu par iekāru apmierināšanu, jo piepeši parādās uz to robežas. Atstāsim psihoanalītiķu ziņā noskaidrot, vai viņš bija homoseksuālis, narciss vai impotents."
Un kā tev šķiet?
Varbūt impotents? Varbūt kāda sieviete kā Nagisas Osimas filmas Jūtu impērija galvenā varone atriebjoties nokodusi viņam locekli? Un tik izcili viņš pavedina tieši tāpēc, ka nav spējīgs izbaudīt orgasmu? Pavedinot sievietes un manipulējot ar vīriešiem, viņš balansē uz naža asmens, jūtot, ka grib, bet nespēj mainīties. Tāpēc mēģinu atrast mūzikā brīžus, kad viņš jūtas kā izmisīgs, vientuļš vilks, kurš sapņo par mājām un uzticamu, īsto sievieti. Bet vēl svarīgāks ir jautājums: kāpēc tik daudzi cilvēki ļauj ar sevi manipulēt un kāpēc viņi kļūst tik nesimpātiski, vēloties atriebt, nogalināt? Viņi paši sevi šausmīgi degradē, vienīgais kaut cik simpātiskais ir Leporello, kurš grib tikai aizbēgt no šī neprāta.
Cik daudz ļaujam sevi apmānīt! Ticam dažādiem mītiem. Vistiešākais piemērs ir Holivudas kinozvaigznes, kas sevī nes ideālā vīrieša, mīlētāja, seksuālās pievilcības auru. Miljoniem cilvēku tic ne tikai viņu tēliem, bet arī preses aprakstiem. Cik daudzas sievietes droši vien sapņo nonākt Breda Pita, Džordža Klūnija vai Džūdas Lova tuvumā?!
Vai pats esi juties līdzīgs donam Žuanam?
Es ātri iegūstu kontaktu ar cilvēkiem. Sevišķi, ja esmu labā garastāvoklī, pozitīvu emociju vilnī. Tad varu ātri apburt cilvēkus. Vislabāk tas izdodas svešā vidē, kur mani nepazīst. Ārzemēs.
Es arī gribu visu un uzreiz. Man arī visu laiku ir neremdināmas slāpes pēc neaizsniedzamā. Man piemīt dzīveskāre, es mīlu dzīvi un mīlu to sulīgi! Protams, mans ieņemamais amats un sabiedriskās normas liek kontrolēt rīcību. Tomēr bieži nevaru sevi novaldīt un atļaujos būt, kāds esmu. Bet es nepārkāpju zināmu slieksni, ja redzu, ka cilvēki nonāk manā laukā un gaida no manis kaut ko vairāk.
Tad laidies prom?
Es izzūdu! Esmu kļuvis vecāks un gudrāks un zinu, ka tā ir liela atbildība, ja pieradini cilvēkus.
Tev izdodas izzust?
Plašajā pasaulē jā. Latvijā?… Lai gan esmu orientēts uz rezultātu, pats sev par pārsteigumu arvien vairāk izbaudu un gūstu gandarījumu no procesa. Man tā patīk mācīt jauniem, talantīgiem cilvēkiem aktiermākslu, viņus burzīt, dažbrīd arī ļoti skarbi, un redzēt, kā viņi aug.
Kas tevi burzīja?
Mani izcilie pedagogi un dzīve. Puni, ko pats dabūju. Man šķiet, ka mācos no savām kļūdām. Tomēr draugi apgalvo, ka es nevis vienu, bet vairākas reizes kāpjot uz tā paša grābekļa.
Pirms gada atvēri jaunu restorānu. Tagad dzird, tas aizvērts?
Restorānu esam slēguši uz laiku, pildām atsevišķus pasūtījumus un to pārprofilējam. Krīzes apstākļos vairs nav pieprasījuma pēc luksusa precēm un pakalpojumiem. Restorāni man ir vaļasprieks, rotaļa. Kā bizness tas mani vairs neinteresē, esmu to jau pārdzīvojis. Kad 1993.gadā sāku ar nelielu kafejnīcu, nenojautu, ka pēc trim gadiem būšu Operas direktors. Būtu zinājis, ietu studēt mākslas menedžmentu, nevis taisītu restorānus un vīnu veikalu.
Kur šodien redzi savu nākotni?
Operas režijā. Svarīgākie nākamie darbi ir R.Štrausa Rožu kavalieris Budapeštā un G.Doniceti Mīlas dzēriens Belenā Brazīlijā — 18.septembrī jau pirmizrāde. Laikā, kad mums LNO būs bezalgas atvaļinājums, Amazones operas festivālā iestudēšu Mīlas dzērienu skaistā, vecā teātrī! Jūtos kā Vernera Hercoga filmā Fickaraldo par apsēstu operas mīļotāju, kurš Amazones krastos džungļos sapņo par itāļu operu. Varēšu identificēties ar Klausu Kinski baltā platmalē, kurš laiviņā kopā ar Klaudiju Kardināli īrās uz izrādi. Mani ārkārtīgi valdzina Dienvidamerikas daba un kultūra.
Ar režisora dubultdebiju Vācijā (Masnē Verters Erfurtē un Borodina Kņazs Igors Esenē) esi gandarīts?
Es labi nopelnīju un guvu ļoti labu pieredzi. Bet neguvu emocionālu gandarījumu, jo katru dienu klausīties mūziku, kas tev nepatīk, kas tevi neuzrunā, ir ļoti mokoši! Bija arī grūti, jo nevarēju pats izvēlēties solistus. Bija jāstrādā ar tiem, kas teātrī ir.
Bet tu pats piekriti!
Tas bija vilinošs piedāvājums: labs honorārs, izcili darba apstākļi vienā no labākajiem Vācijas teātriem un krievu valoda, kuru protu. Sapratu, ka trīs mēnešus būt prom no savas zemes vairs negribu nekad! Man bija mokoši būt tik ilgi projām, kaut gan dzīvoju lielā dzīvoklī un teātrī viss notika laikā un precīzi vāciskā kārtībā. Bet cilvēku vērtību sistēma, jūtu daba ir pavisam citāda. Esmu pieradis strādāt ar jūtīgiem, emocionāliem, apsēstiem solistiem. Vācijā cilvēki orientēti uz prātu, precizitāti. Domāju, ka viņi var ideāli ražot mašīnas. Guvu mācību: neņem darbu, kas tev nepatīk, tikai tāpēc, ka tas ir labs teātris vai laba nauda.
Bet starptautisko karjeru turpināsi?
Tas ir mans nākotnes sapnis. Es gribētu veidot trīs vai četrus iestudējumus gadā, bet starplaiku veltīt sev: valodas un mūzikas teorijas studijām. Nākamo mācīšos itāļu, pēc tam spāņu valodu. Vēl vēlos iemācīties tikt galā ar laika zagļiem, pareizi plānot, netērēt laiku bezjēdzīgi. Vācija man šajā ziņā daudz ko ir iemācījusi. Esmu cits Žagars.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.