Arnis Mednis atver jaunu džeza klubu
Ejot pa Ģertrūdes ielu, steidzīgs garāmgājējs var pat nepamanīt jaunu kāda nama fasādes elementu - spīgojoši zilu uzrakstu Jazz. Taču tieši tur, starp K.Barona un Tērbatas ielu, šoceturtdien darbu sāks jauns džeza klubs Jazz, kā apgalvo tā izveidotājs Arnis Mednis - pirmais īstais džeza klubs Rīgā.
Pa stāvajām kāpnēm nokāpjot pagrabstāvā, skatam pagaidām paveras nedaudz sirreāla aina. Var nojaust interjera pamatīgumu, trīsdesmito gadu Holivudas stilistiskai atbilstošos sarkanīgi brūnos toņus, kas tomēr nav uzbāzīgi. Taču pagaidām plašās telpas visas vēl putekļos, polietilēna plēvēm klāta grīda, un uz stūrī iekārtotās skatuves vientuļas stāv Yamaha elektriskās klavieres. Brīdis pirms priekškara atvēršanas vienmēr ir tas satraucošākais, taču kluba īpašnieks Arnis Mednis ir apbrīnojami mierīgs un pārliecināts, ka viss izdosies.
Džezs no nulles
Doma par džeza klubu bijusi jau sen, stāsta Mednis, atceroties, kā draugi un paziņas regulāri apvaicājušies - kad tad beidzot Rīgā parādīsies īsts džeza klubs? Ideja gaisā virmojusi jau vairāk nekā piecus gadus, un droši vien ne viņam vien, taču tai bijis jānobriest. Un tad pienācis brīdis, kad kļuvis skaidrs - cik tad ilgi var runāt, jātaisa augšā! "Rīga līdz šim pārējo Eiropas lielpilsētu vidū bija izcēlusies vēl vienā jomā - domāju, būtu grūti atrast miljonu pilsētu, kurā nav neviena īsta džeza kluba," apgalvo Mednis. Kad viņam iebilstu, ka tā jau gluži nav - šur tur manītas kafejnīcas un restorāni, kas savā nosaukumā ietvēruši šo gandrīz vai maģisko vārdu, Mednis sāk skaidrot. "Problēma tāda, ka lielākoties klubus atver cilvēki, kas saistīti ar sabiedrisko ēdināšanu, kādu citu biznesu un vienkārši grib atvērt savu klubu. Un tad vienā brīdī tāds kluba īpašnieks izdomā - O! Vajag dzīvo mūziku," vīpsnā Mednis, jo tas nemaz neesot tik vienkārši. Kā izrādās, lai klubs būtu kvalitatīva mūzikas baudīšanas vieta, jau skiču projektā jāiezīmē vieta skatuvei, savādāk iznāks tā, ka mūziķus iespiedīs tumšā stūrītī un gaidīs no viņiem augsto mākslu. Savulaik viņš pats piedalījies džeza gara ieviešanā klubā Dizzy, kas tolaik piedzīvojis kārtējo īpašnieku maiņu - nekas labs gan tur neesot iznācis.
Tieši tāpēc, atrodot Ģertrūdes ielas 34.nama pagrabu, Mednis pat neesot apsvēris iespēju pirkt, līdz nebija redzējis arhitektes sagatavotās skices - vīziju par džeza klubu, kur bija paredzēta gan skatuves atrašanās vieta, gan izgaismojums. Un, kad sapratis, ka izdosies realizēt iecerēto, ķēries pie darba. "Arī tādā ziņā šis ir pirmais džeza klubs Rīgā, jo tas jau no nulles veidots tieši kā klubs mūzikai," stāsta Mednis, atceroties, kāda "miskaste" viņa skatam pavērusies, pirmo reizi ienākot pagrabā. Tagad, veroties uz tām pašām sienām, grūti noticēt…
Piedāvās sajūtas
Mednis stāsta, ka klubs ne tikai atskaņotās mūzikas ziņā, bet arī dizainā un interjerā būšot līdzvērtīgs pasaulē labākajiem džeza klubiem. "Ieturēsim labākās tradīcijas," sola jaunā kluba īpašnieks, atzīstot, ka centīsies ieturēt viena no pasaules slavenākajiem džeza klubiem - Londonas Ronnie Scot stilu, kam raksturīgs plašums, vienkāršība un akcentēta skatuve. Un šim klubam līdzināties esot vērts, kā stāsta Mednis, jebkuram džeza muzikantam uzstāšanās šajā mūzikas Panteonā esot tik liels gods, ka noteikti tiekot atzīmēts pat biogrāfijā. Pagaidām gan neviens mūziķis no Latvijas uz šī kluba skatuves neesot kāpis.
Viens no pirmajiem uz jaunā kluba skatuves kāps Māris Briežkalns un citi džezisti, kas piedalās festivālā Rīgas ritmi - ik vakaru pēc festivāla koncertiem tikko atvērtajā mūzikas cienītāju tikšanās vietā visi tie festivāla mūziķi, kam vēl pietiks spēka, varēs piedalīties jam session. "Tradicionāls festivāla dienas noslēgums," nosaka Mednis. Taču arī pēc festivāla noslēguma klubā džezs skanēs ik dienu. "Džeza mūzika ierakstos klubā skanēs visu dienu, mūziķi uz skatuves kāps tikai vakaros," stāsta Mednis. Otrdienās spēlēs jaunie mūziķi, par trešdienu vakariem vēl skaidrības neesot, savukārt ceturtdien, piektdien un sestdien spēlēs džeza ansambļi. Biļešu cenas pagaidām prognozēt pāragri, to lielums būšot atkarīgs no konkrētā mākslinieka.
Arnis ir pārliecināts, ka Rīgas klausītāji ir "izauguši līdz džezam". Lai arī samērā elitāra mūzika, tomēr tās cienītāju kļūstot arvien vairāk, uz to norāda kaut vai fakts, ka pēdējos gados biļetes uz Rīgas ritmu koncertiem izpērk arvien vairāk. "Rīgā ir daudz cilvēku ar stila un garšas izjūtu. Un mēs viņiem piedāvāsim tieši sajūtas," saka Mednis. "Arī pasaulē uz džeza klubiem iet ne jau nu tikai simtprocentīgi džeza cienītāji. Tur dodas arī tie, kas vēlas izbaudīt atmosfēru, un tieši to mēs piedāvāsim," apgalvo Mednis. Turklāt cilvēki ir noguruši no komerciālās, mākslīgi radītās mūzikas, šoviem, vienas dziesmas zvaigznēm, visa, kas ir neīsts. Tādēļ džeza sniegtās patiesās emocijas būs kā oāze sintētisko limonāžu pasaulē.
Kvalitātes filozofija
Jaunajam džeza klubam būšot vēl viens "knifs", uz ko tiek liktas lielas cerības - atsevišķā telpā ir iekārtota skaņu ierakstu studija, kas tagad savienota ar skatuvi. Ar tās palīdzību varēs ierakstīt kvalitatīvu "dzīvo" koncertu. "Lielākajai daļai džeza izpildītāju ir tikai studijas ieraksti, taču šajā žanrā tā ir patoloģija!" Mednis ir pārliecināts, ka īsts džezs var skanēt tikai kontekstā ar publiku un klausītājiem, tādēļ gatavs piedāvāt kluba skatuvi visiem džeza māksliniekiem, kas vēlas profesionālus koncertierakstus. Tā kā pieredze mūzikas producēšanas un ierakstu biznesā Mednim ir pamatīga, viņš sola, ka tehniski panāks augstu kvalitāti - pēc tam atliks vien studijā samāsterēt ierakstīto materiālu.
Vēlāk zālē tiks uzstādītas arī trīs kameras, kas gan, kā īpaši norāda Mednis, būšot vērstas tikai pret skatuvi, lai kadrā nenonāktu tie, kuri nemīl, ka viņus filmē. Tuvākajos mēnešos tiks sākta sadarbība ar LMK, kas ik piektdienas vakaru no kluba translēs aptuveni stundu garas tiešraides. "Tas nebūs šovakar vai rīt, taču ir jau visi priekšnoteikumi, lai šādas pārraides notiktu - pagaidām vēl tikai pāris tehnisku jautājumu jāatrisina," pārliecināts ir džeza mīļotājs. Turklāt šīs iekārtas būs iespējams izmantot, lai, piemēram, ierakstītu koncerta DVD.
Tehniskais nodrošinājums ir viens no iemesliem, kādēļ Mednis gaida labu sadarbību ar ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas un Skandināvijas džeza mūziķiem. Protams, esot arī vēl citas idejas, taču par tām pāragri runāt - lai vēl nobriest.
Svarīgi, protams, palutināt ausis, taču par garšas kārpiņām arī aizmirst nevajadzētu - tādēļ mūzikas cienītāji restorānā varēšot ieturēt arī augstas klases maltītes. "Ja klausītāji ir prasīgi pret mūziku - un tādi viņi noteikti ir, savādāk nebūtu nonākuši līdz džezam,- arī prasības pret pārējo būs augstas," pārliecināts ir Mednis un stāsta, ka tieši tādēļ esot nolēmis izveidot restorānu, kas darbosies arī dienā. Lai būtu pārliecība par kvalitāti, viņš nolīdzis slavenu šefpavāru - Stīvenu Seliko, kurš pēdējos gados darbojies kā restorānu un viesnīcu konsultants, vien retu reizi klājot galdus dažādām prominencēm, to skaitā Latvijas prezidentam. Pirms tam pavārs skolojies un strādājis vai visos pasaules nostūros, līdz nolēmis, ka šai nodarbei jāmet miers - šefpavāra amats tomēr ir grūts un atbildīgs. Taču, uzzinājis par džeza kluba ideju, Seliko nolēmis atkal likt galvā šefpavāra cepuri. "Ēdienkarte jau ir sastādīta, personāls atlasīts," stāsta kluba īpašnieks, "viss būs augstā līmenī!" Cenas uzskrūvētas nebūšot, galvenā filozofija - lai cilvēks par savu naudu saņemtu maksimālo iespējamo kvalitāti.
Labi spēlēt priekam
"Nekādas producēšanas, studijas darba - nekā tāda vairs nebūs," strikts ir Mednis un piebilst, ka pie albumu ierakstīšanas diez vai kādreiz atgriezīšoties, turklāt lielā skatuve arī viņu nevilina. "Iemesli? Neredzu sev vietu. Varētu vecos hitus spēlēt, braukāt pa korporatīvajām ballītēm… Esmu atteicies no šādas peļņas un pat nezinu, cik liela summa būtu jāpiedāvā, lai es to atkal darītu," saka savulaik ar hitiem Saulains laiks, Hei mazā un citiem populārās grupas Odis mūziķis. Odis pirms pāris gadiem apvienojās, taču nospēlēja vien dažus koncertus - nevienam no mūziķiem neesot bijis motivācijas spēlēt tālāk. Un neesot arī bijis kur - Latvijā tolaik bija vien pāris klubu, taču "kotlešu vakaros", ko glauni dēvē par korporatīvajiem pasākumiem, mūziķi kategoriski nevēlējās spēlēt. Odis lielāko hitu albums tolaik tika ierakstīts, izdots gan vēl neesot. "Ja nu kāds vēlas to izdot, lai dod ziņu," smej Mednis - viss muzikālais materiāls esot pilnībā gatavs, noproducēts, vien diska vāciņa trūkstot, taču tā nudien neesot problēma.
Uz lielās skatuves sevi Mednis vairs īsti neredzot. "Vienā brīdī sapratu, ka šādi komunicēt ar publiku vairs nevēlos," saka Mednis. Taču muzicēšanu pavisam pie malas viņš metis nav - ar džeza kvartetu spēlējot paša rakstītās kompozīcijas ar Ojāra Kalniņa vārdiem, tas vairāk savam priekam - albumus izdot negrasoties, turklāt katrs no kvarteta puišiem spēlējot vēl vairākos projektos. "Tieši ar šādu attieksmi, kad nav jādomā, kā mūziku pasniegt - kā to iepakot, kā veidot publicitāti, kā ieinteresēt cilvēkus… Sajūta ir laba!!!"