Kad pirmoreiz dzirdēju dziesmu Līdz malai, likās, ka Tehnikums ir kādu gados jaunu puišu centieni izpausties atkal modē nākušajā sintpopa stilā, dziedot jocīgās balsīs, bet klipā varēja redzēt, ka patiesībā tie ir divi jau sen pazīstami mūziķi. Kristaps Dubļāns šī gadu tūkstoša sākumā bija tikai pagrīdes aprindās pazīstamās, taču muzikāli ļoti interesantās Valkas avangarda rokgrupas Mala bundzinieks un balss, savukārt Dagnis Neilands bija redzēts aiz bungu komplekta ap to pašu laiku populārajā grupā The Mundane no Tukuma, par kuru arī ilgus gadus nekas nav dzirdēts. Tikai tās solists Gatis Zaķis kļuvis par pieprasītāko producentu Latvijā un tagad arī par grupas Instrumenti trešo dalībnieku. Cits The Mundane un pirms tam arī grupas Caffe (tajā dziedājis arī Intars Busulis) bijušais dalībnieks, savulaik TV seja Andis Grīva tagad kļuvis par populāru solomākslinieku Lietuvā un nupat izdevis albumu kopā ar kaimiņvalsts mūziķiem, kurus nevar nosaukt citādi kā par aizrautīgiem un ļoti radošiem savu instrumentu spēlētprasmes meistariem.
Bungas paliek
Par Kristapa un Dagņa atgriešanos mūzikā Ozols jeb Ģirts Rozentāls smejas, ka varēja satikties divi bundzinieki un uztaisīt grupu, kurā īsto bungu nemaz vairs nav, tomēr Dagņa pamatinstruments joprojām ir kompakts bungu komplekts, ko viņš koncertos spēlē ar vālītēm, kurās ar katru sitienu iemirdzas gaisma un tad lēni izdziest, savukārt Kristaps spēlē sintezatoru un dzied ar tādu sejas izteiksmi, no kuras nepazūd izbrīns par to, ka tas, kas notiek, ir patiesība, bet drīzāk tā ir ironija par visu, kas notiek uz popmūzikas skatuves, kur daudzi citi uzskata par pienākumu būt uzspēlēti dzīvespriecīgiem vai – tieši pretēji – ciešanu pārņemtiem, ja dziesma tāda dvēseles sāpju pilna sanākusi.
No malas (atkal – jau kuro reizi – šis vārds viņus vajā) tas patiešām arī vizuāli ir gana pievilcīgi, kā Dagnis precizē, frīkaini – divi padzīvojuši hipsteri, kuri mūzikā ienākuši laikā, kad hipsteru jēdziens vēl nebija tik populārs, lai to lietotu vietā un nevietā, atkal muzicē, tērpušies tādos kā padomjlaika onkuļu – varbūt arī virinātāju – mētelīšos, un izrādās, ka sanāk. Gan dziedāšana falsetā, gan klišejiskie melodiski izlocītie "O-o-o" piedziedājumos Tehnikuma gadījumā ir ar zināmu ironijas piedevu, jo visa darīšana ar pārnopietnu attieksmi lielākajā daļā gadījumu garlaiko ne vien klausītāju, bet arī pašus.
Dziesmas par dzīvi
"Viņai viņš sākumā interesēja/ Viņa viņam jau no paša sākuma patika..." – skanot sintezatora pavadījumam, dzied tāda kā caur elektroniskiem filtriem vai balss pārveidotājiem izlaista balss. Vai varbūt tā izklausās pieaudzis vīrietis, kad viņš mēģina uzrunāt mazus dzīvniekus vai bērnus un tāpēc mēģina izlikties par tādu kā multeņu varoni? Teksta satura dēļ to varētu uzskatīt par iekšējo jeb teicēja balsi, un tā pieder Tehnikuma dziedātājam Kristapam, tad nāk realitātes tēls Ozola personā un ķeras pie lietas tiešajā un asajā repa valodā: "Viņš viņai mēģina tikt klāt kā trakais, kā apmāts/ Viņa savukārt kā seifā paslēpts karāts,/ Kas pārlieku neliek cerēt viņam par ko tādu,/ Kā, piemēram, uzvaru pār savu veselo saprātu, jā..."
Ozola un grupas Tehnikums kopīgā albuma Semestris pirmā daļa ir stāsts par kāda pāra attiecībām pusgada jeb semestra garumā no paša sākuma līdz beigām, kad puisis ierodas pie meitenes, kura, kā izrādās, jau satikusi kādu citu, kurš pieprot lamuvārdus un gan jau vēl šo to labāk par albuma varoni, un tāpēc no meitenes puses skanošo liktenīgo vārdu "Tu zini, es vairs nevēlos būt ar tevi kopā..." intonācija ir drīzāk priecīga, nevis bēdīga un līdzjūtības pilna, bet tam galu galā vairs nav nozīmes, ja viss sabrucis un durvis ir aizcirtušās. Puisis pārdzīvo, ieraujas sevī un norobežojas no draugiem – šīs lietas ir pazīstamas vai katram cilvēkam. Tātad dziesmas par dzīvi.
Realitāte vai sapnis?
Viss sācies 2016. gada vasaras beigās Liepājā, kad Fontaine festivālā Tehnikums spēlējis mazajā Prison bārā, bet Ozols, kā jau Latvijas mēroga slavenība, uzstājies uz lielākās skatuves. "Biju dažas viņu dziesmas dzirdējis – likās saistoši un patikās. Paklausījos koncertu un pienācu pie viņiem – Dagni bišķiņ pazinu no vecajiem laikiem, sapazināmies ar Kristapu..." atceras Ozols.
Kristaps, atšķirībā no Ozola iedarbinot tikai tādu kā etiķetes ierobežotu viedā un visu no malas (atkal jau) vērtējošā vīra smiekliņu, saka: nākamajā rītā Ozola piedāvājums kaut ko uztaisīt kopā licies kā nakts saruna, par kādām reizēm šķiet, ka tas tikai sapnis, un viņš bijis pārsteigts, ka tā tomēr izrādījusies realitāte un viss turpinās. Ozols par Kristapa grupu Mala neko neesot zinājis, bet Dagnis gan atzīst, ka viņam Ozola sākotnējā grupa Fact kādreiz ļoti patikusi, kad pašam vēl grupas nav bijis: "Kad gāju Tukumā uz Fact konci, nespēju noticēt, ka kaut kas tāds notiek pa īstam – Ozols bija kaut kā ļoti traki saģērbies."
Kristaps atceras, ka Ozols tolaik traucies ar mersedesu pa Vecrīgu, kaut tur iebraukt nebija atļauts. Jāatgādina arī par spožajiem zobu klipšiem, acu lēcām, krāšņo trīsriteni un beisbola nūju pie rokas. 90. gadu intervijās vai katrs piektais Ozola lietotais vārds bija "imidžs", kam sekoja stāsti par tā nozīmīgo lomu uz garlaicīgo T kreklu un zilo džinsu fona,– jā, bija mums kādreiz īsti šovmeņi Latvijā.
Uz galvenās skatuves
Pirmā kopīgi ierakstītā dziesma bija Tu vari tēlot. Sākumā neesot bijis domas turpināt, bet nu Ozola un Tehnikuma albums Semestris nominēts Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai Zelta mikrofons labākā hiphopa albuma kategorijā (apbalvošanas ceremonija notiks 27. februārī Dailes teātrī), kaut Ozols atzīst, ka to patiesībā nevar uzskatīt par hiphopa ierakstu, jo nav tā ierastā šī žanra bīta apakšā – tas nav neviens no klasiskajiem gadījumiem, kad hiphopa mākslinieks savos gabalos pieaicina dziedātājus vai popmūzikas grupas dziesmā pēkšņi atskan reps. Pavadījums ir grupas Tehnikums pārziņā.
Pasaulē ir bijuši neskaitāmi gadījumi, kad hiphopa mākslinieki sadarbojas ar rokgrupām, – Ozols kā visas šīs vēlāk jau ļoti novazātās sintēzes buma sākumu piemin 1993. gadā iznākušo izlasi Judgment Night, kurā Biohazard sadarbojas ar Onyx, Slayer – ar Ice-T, Faith No More – ar Boo- Yaa T.R.I.B.E., Sonic Youth un Pearl Jam – ar Cypress Hill. Savukārt sintpopa un hiphopa saplūsme nav tik izplatīta un plaši pazīstama, vismaz latviešu mūzikā tas ir kaut kas jauns un svaigs.
Izbeidzoties izstāstītajam attiecību stāstam, albuma otrajā daļā jeb B pusē ir tā sauktie "mešapi" jeb mashup, kuros bītmeikeru apvienības Dirty Deal Audio meistari Ansis (tas pats par labāko savas – nu jau trīsdesmitgadnieku – paaudzes reperi atzītais Ansis Kolmanis) un NiklāvZ samiksējuši jau iepriekš ierakstītās Ozola un Tehnikuma dziesmas, kas likušās saderīgas un papildina cita citu organiski arī pēc teksta satura. Pagājušajā gadā Ozols un Tehnikums uzstājās Liepājas festivālā Summer Sound uz galvenās skatuves. Dagnis atzīst, ka tas noticis, pateicoties Ozolam, jo Tehnikums kā duets, visticamāk, paliktu pazīstams šaurās aprindās. Arī koncertos, kuros Ozols nepiedalās, Tehnikums mēdz atskaņot viņa fonogrammas ierakstu, jo nu jau vairs bez tā nekā.
Kasete nav mirusi
A un B puse albumam ir ne vien saturiski, bet arī taustāmi – albums izdots vecās labās audiokasetes formātā (albums kasetes formātā, kā vēstīts mājaslapā semestris.lv, ir izpārdots!). Ir arī kompaktdiski, bet kasete tiek uzskatīta par šī izdevuma galveno nesēju. Vāciņš padarīts īpašs ar hologrāfisku attēlu, no kura, ja tajā ieskatās, visi trīs varoņi izkāpj ārā un atrodas ar klausītāju vienā istabā. Kas liedz tam noticēt? Ozola veikalā, kur notiek mūsu tikšanās, pilns plaukts ar vecajiem kasešu bumboksiem – pamatīgiem kasešu magnetofoniem ar gana jaudīgiem skaļruņiem, no kādiem uz ielām pavadījumu atskaņoja hiphopa aizsācēji 70. un 80. gados.
"Ja tev ir laba kasete un ieraksts ir kvalitatīvs, skan ļoti labi. Diska līmenī noteikti," par šī pirms gadiem desmit vai piecpadsmit daudzu jau norakstītā formāta atgriešanos priecājas Ozols. Jāpiebilst, ka kasete, ja tā nav pakļauta mitrumam, pārāk augstai vai zemai temperatūrai, kalpo ilgāk nekā jebkurš cits formāts – kompaktdiski bojājas, datoru cietie diski uzkaras, interneta vietnes zaudē popularitāti un var pazust – kurš vairs meklē ierakstus savulaik populārajā MySpace? Varbūt pēc kāda laika pēkšņi pazudīs arī Spotify un Bandcamp?
Nosaukums Tehnikums izklausās nācis no nu jau tālajiem padomju laikiem, taču Dagnis zina teikt, ka tehnikumi esot joprojām, savukārt nosaukums Semestris, kas ir pusgada mācību periods šajās mācību iestādēs, iezīmē arī Ozola un Tehnikuma sadarbības ilgumu dziesmu tapšanas laikā. Turpmāk gan mākslinieki vairāk pievērsīsies katrs savām lietām. "Šī ir forša sadarbība, bet es jau 2016. gada nogalē dabūju pavadījumus saviem jaunajiem gabaliem, ko joprojām neesmu realizējis, jo mēs sākām šo, un tas to visu nostopēja... Ir gatavi treki, kuriem drīz būs gads, bet tie vēl nekur nav parādījušies. Būtu forši tagad katram uzspēlēt savu spēli, un tad laiks rādīs, kas notiks tālāk," stāsta Ozols.
Kristaps piebilst, ka mūsu tikšanās vakarā gatavojas miksēt jaunu Tehnikuma dziesmu. Tātad tā nav, ka viņi tagad būtu kā salaulāti uz visiem laikiem. Taču Ozols un Tehnikums vēl nospēlēs astoņu koncertu turneju, tā sāksies 23. februārī Rīgas klubā One One un noslēgsies 30. martā Liepājas klubā Fontaine Palace. Koncerti notiks arī Cēsīs, Saldū, Valmierā, Ogrē, Tukumā un Jelgavā.