Es darbojos starp plaisām – tur, kur balss sāk dejot, kur ķermenis sāk dziedāt, kur teātris kļūst par kino. Tā savu daiļradi raksturo Meredita Monka. Kas viņa ir? Kas ir viņas profesija? Komponiste, dziedātāja, režisore, horeogrāfe, vizuālā māksliniece, kino, operas un mūzikas teātra veidotāja, kuratore. Vai nav par daudz? Nē, noteikti nav. "Man vienmēr ir bijis svarīgs tiešums, tīrība, skaidrība, asimetrija un pāri visam – caurspīdīgums," uzsver Meredita Monka, kura nekad nav pakļāvusies vieglai kategorizācijai. Savā karjerā, kas sākās 1964. gadā, viņa ir izpaudusies visdažādākajās jomās – mūzikā, dejā, teātrī, kino, video un instalācijas mākslā – un meklējusi jaunas takas, kas aizved tur, kur vēl neviens nav bijis.
Izstaigāt šīs takas kopā ar Mereditu Monku un viņas domubiedru – sitaminstrumentālistu Džonu Holenbeku – varēsim 9. maijā kultūras telpā Hanzas perons, kur viesi no Ņujorkas uzstāsies koncertvakarā Uzvedība divatā/Duet Behavior. Mereditas Monkas mūzika skanēs vēl nedzirdētās versijās.
Dzimtas asinis
Mereditu Monku uzskata par pionieri tā dēvētajā starpdisciplinārās performances un paplašinātās vokālās tehnikas jomā. Viņas galvenais instruments allaž ir bijusi balss, viņa ir eksperimentējusi ar balss iespējām radīt dažādas skaņas un bezvārdu vokalizācijas. Meredita Monka ir komponējusi un izpildījusi skaņdarbus balsij bez pavadījuma, kā arī kompozīcijas balsij un taustiņinstrumentiem.
"Balss ir vissenākais instruments. Tas ir cilvēka pirmais oriģinālais instruments. Mani vienmēr ir interesējusi cilvēka agrīnā spēja komunicēt, pirms vēl bija vārdi, – tā ir ļoti spēcīga un sena valoda, mehānisms, kas iziet no ķermeņa centra uz āru. Kad piedzīvoju atklāsmi, ka balss var būt mans instruments, es sajutu, ka atgriežos pie savas dzimtas asinīm," stāsta Meredita Monka. Šo domu viņa turpina sarunā ar laikrakstu The Guardian: "Balss var iezīmēt jūtu nokrāsas. Balss var ietvert ainavas, dzimumus, raksturus, tā var atspoguļot ķermeni. Jau pašos pirmsākumos sāku domāt, kā var skanēt balss, kas griežas, kā var skanēt balss, kas lec, kā balss var kustēties kā mugurkauls vai roka. Es labi apzinājos balss seno spēku, tāpēc centos izvilkt ārā savu diapazonu, atrast neordinārus veidus, kā radīt skaņu, izmantojot visu ķermeni."
Mereditas Monkas mūzika ir senatnīga un laikmetīga vienlaikus. Viņas vokālie skaņdarbi daudziem asociējas pirmām kārtām ar pašas autores balsi un izpildījuma manieri. Foto – F. Skots Šefers
Meredita Monka ir dzimusi Ņujorkā 1942. gadā un studējusi mūziku un deju Sāras Lorensas koledžā Bronksvilā Ņujorkas štatā. Pēc tās absolvēšanas viņa atgriezās Ņujorkā un sāka radīt darbus galerijās, baznīcās un netradicionālās telpās. Tajā laikā pilsētā strādāja Endijs Vorhols un Džons Keidžs un saviem eksperimentiem ļāvās kustības Fluxus pārstāvji.
1968. gadā māksliniece nodibināja trupu The House, kas nodarbojās ar starpdisciplināru izpildītājmākslu, desmit gadu vēlāk izveidoja kolektīvu Meredith Monk & Vocal Ensemble, lai vēl vairāk paplašinātu savas mūzikas faktūru un formu spektru. Meredita Monka ir pirmā māksliniece, kas radījusi darbu Ņujorkas Solomona R. Gugenheima muzeja rotondā – teātra kantāti trijās daļās Sula/Juice (1969).
Meredita Monka rada darbus, kas uzplaukst mūzikas un kustības, attēla un objekta, gaismas un skaņas krustpunktā, – tajos atklājas jauni uztveres veidi. Viņas veiktā balss iespēju izpēte ir paplašinājusi mūzikas kompozīcijas robežas, Mereditas Monkas uzburtās skaņu ainavas iemieso sajūtas, enerģiju un atmiņas, kuras bieži vien nav iespējams izteikt vārdos. Lielākajā daļā viņas vokālo skaņdarbu vārdi netiek izmantoti – autore ir pārliecināta, ka tie var ierobežot mūzikas vēstījumu: "Balss valodai nav vajadzīgs teksts – mūzika pasaka pietiekami daudz." Viņa izmanto putnu dziedāšanai līdzīgus mikrotoņus, jodelēšanu, čukstus, rūcienus, kliedzienus un citus skaņas radīšanas veidus.
Poētiskais aicinājums
Mereditas Monkas filmas, instalācijas un zīmējumi ir bijuši skatāmi daudzos muzejos un galerijās. Viņas darbi ir iekļauti Ņujorkas Modernās mākslas muzeja MoMA kolekcijā. 2023./2024. gada sezonā pirmo reizi Eiropā notika vērienīga retrospektīva Mereditas Monkas darbu skate Aicinājums/Calling divās daļās: viena bija skatāma Minhenes Haus der Kunst, otrā – Amsterdamas laikmetīgās mākslas telpā Oude Kerk, kas ierīkota septiņus gadsimtus senā baznīcā.
"Es strādāju kopš 21 gada vecuma un visu dzīvi esmu veltījusi mākslas radīšanai. Tā ir bijusi brīnišķīga dzīve. Es noteikti iesaku to ikvienam – darīt to, ko mīlat," izstādes Aicinājums Minhenes cēliena ievadā saka Meredita Monka. "Hronoloģiski pirmais darbs izstādē ir instalācija 16 milimetru auskari/16 Millimeter Earrings (1966/1998). Es to radīju, kad man bija 23 gadi. Tā bija pirmā reize, kad man izdevās īstenot savu ieceri, proti, pilnīgi integrētu formu. Šo darbu veido filma, vokālais celiņš ar manu dziedājumu, kustības, attēli un objekti – tā ir sajūtu pasaule, kas apvienota poētiskā formā. Man tas bija izrāviens, es zināju, ka esmu uz pareizā ceļa, un sapratu, ka visu, kas ir manā dzīvē, var izmantot kā materiālu. Mani mati, mana ķermeņa daļas, tas, ko lasu, – jebkas var kļūt par mākslas daļu. Taču tas vienmēr ir jāpārveido, izmantojot atsijāšanas metodi, līdz es nonāku tieši pie tā pareizā elementa, kas būs darbā. Instalācijai 16 milimetru auskari ir imersīvas īpašības, tā iedarbojas uz cilvēka maņām. Tā vēršas pie skatītājiem kā intelektuāliem, garīgiem un jūtīgiem cilvēkiem, kuriem ir ausis, acis, deguns, mute un miesa. Šis darbs ir dzīves apliecinājums." Mākslinieces piedāvātais instalācijas apraksts izskaidro viņas daiļrades būtību un humāno dabu.
"Manas izstādes nosaukums ir Aicinājums. Šī ekspozīcija ir aicinājuma izpausme. Katrs cilvēks dzīvē saņem aicinājumu un izlemj – atbildēt tam vai ne. Ja jums patīk tas, ko darāt, jūs atradīsiet veidu, kā turpināt. Mans vienīgais padoms ir ticēt sev un neļaut nevienam teikt, ka jūs kaut ko nevarat. Tas attiecas ne tikai uz mākslu, bet uz jebkuru jomu. Ja vēlaties kļūt par pavāru vai medicīnas māsu, jūs atradīsiet veidu, kā to īstenot," piebilst Meredita Monka.
"Man vienmēr ir paticis kombinēt dažādas mākslas disciplīnas, kā to darījuši kustības Fluxus mākslinieki. Gleznotāji veidoja interesantus darbus, kuros bija iesaistīta kustība, dzejnieki radīja mūziku, dramaturgi – dejas priekšnesumus, cilvēki pārkāpa savas mākslas formas robežas. Tas beidzās 70. gados, bet es tā arī neesmu pārstājusi savienot visus šos atšķirīgos elementus," viņa atzīstas.
Saknes folkmūzikā
"Sākotnēji darbojos viena pati kā soliste ar taustiņinstrumentiem vai a cappella, taču ar laiku sajutu, ka vēlos radīt sarežģītākas muzikālās faktūras. Es vienmēr saku: dejojoša balss, dziedošs ķermenis. Dziedāšanai piemīt kinētisks aspekts. Koncerts un mūzikas teātra izrāde, kurā tiek izmantota kustība un filma, ir kā paraugs un prototips dažādām uzvedības iespējām, tas palīdz saprast, kas ir dāsnums, jūtīgums, rūpes, mīlestība, cieņa un ievainojamība. Uz skatuves esam neaizsargāti, esam kā virves dejotāji. Mūzika ir mūsu izpausme, un vēstījums ir – ko nozīmē būt cilvēkam," savās pārdomās dalās Meredita Monka. Viņai ir tuva budisma filosofija. Daudzus mākslinieces darbus piepilda garīgums, bet viņa nevairās no teatralitātes.
"Meredita Monka ir iezīmējusi pasauli, kas mākslas vēsturē nav eksistējusi. Būdami vienlaikus pamatīgi un ēteriski, neizskaistināti un dedzīgi, viņas darbi izdzēš urbānās dzīves iedomāto sarežģītību un atklāj pazemes civilizāciju, kas dzied, dejo un meditē, pārlaicīgu spēku pārņemta. Jaunajā gadsimtā Mereditas Monkas nozīme var kļūt vēl lielāka, un nākamās paaudzes apskaudīs tos, kas viņu ir redzējuši uz skatuves," raksta kritiķis Alekss Ross žurnālā The New Yorker.
"Viņa ir bezbailīga, unikāla bezkompromisa māksliniece, kura iekodē humānās vērtības savos darbos, kas nekad nav polemiski un uzrunā pāri žanru robežām," Mereditu Monku raksturo laikraksta The Washington Post apskatniece Ena Midžeta.
Mūziķes draugu vidū ir amerikāņu komponisti Stīvs Reihs un Filips Glāss, ar kuriem Mereditu Monku mēdz ievietot vienā žanrā. "Viņi tomēr vairāk pārstāv virzienu, kas tiek attīstīts konservatorijā. Manas saknes ir folkmūzikā un ķermenī. Nekad neesmu bijusi īsta minimāliste – jebkāda atkārtošanās manā mūzikā ir balstīta folkmūzikas tradīcijās," apgalvo Meredita Monka.
"Mani vienmēr ir fascinējusi doma, ka, pirms radās valoda, bija mūzika. Nekad neesmu pētījusi pasaules mūziku/world music, man nepatīk ideja aizbraukt un pētīt kādu kultūru un to izmantot. Iedziļinoties savā balsī, sastopos ar skaņām, ko radījuši cilvēki visā pasaulē, visā cilvēces vēsturē. Katram no mums ir unikāla vokālā valoda, taču mēs arī esam pasaules vokālās ģimenes daļa. Savas balss atrašana ir labā nozīmē vientuļš process. Kad sāku pētīt paplašinātās vokālās tehnikas, mani visvairāk iedrošināja džeza mūziķi Sems Riverss, Kolins Volkots un Nana Vaskonseluss. Viņi bija tie, kas man teica: "Uz priekšu!"," Meredita Monka atklāj sarunā ar The Guardian.
Kad nesen māksliniece bija uzaicināta pasniegt Hārvardā starpdisciplinārās kompozīcijas kursu, viņa pamanīja, ka daudzi studenti visu dienu komponē savos klēpjdatoros. "Es viņiem teicu: tagad jūs iesiet ārā, sacerēsiet a cappella opusu un nofilmēsiet paši savu izpildījumu! Mūzika tiek radīta pavisam citādi, ja to piedzīvo fiziski," stāsta Meredita Monka.
Bjorkas māte
Daudzus Mereditas Monkas ierakstus ir izdevusi prominentā kompānija ECM Records, tie ir iekļauti sērijā ECM New Series, pirmais ir 1981. gadā iznākušais albums Dolmen Music. 2022. gada nogalē par godu Mereditas Monkas 80 gadu jubilejai ECM Records laida klajā visu tās paspārnē 1980.–2015. gadā tapušo mūziķes ierakstu apkopojumu trīspadsmit kompaktdiskos. Šo kolekcijas izdevumu papildina 300 lappušu grāmata, kurā ir publicēta visaptveroša informācija par mākslinieces albumiem, kā arī jauni teksti, intervijas, citāti no plašsaziņas līdzekļiem, arhīva dokumenti un fotogrāfijas.
2022. gada nogalē par godu Mereditas Monkas 80 gadu jubilejai kompānija ECM Records laida klajā visu tās paspārnē 1980.–2015. gadā tapušo mūziķes ierakstu apkopojumu
Albumu Dolmen Music kā vienu no saviem iedvesmas avotiem, kas ir mainījis viņas priekšstatu par mūziku un balss iespējām, ir minējusi pasaulē dižākā avangarda popzvaigzne Bjorka. Kopā ar Brodsky Quartet Bjorka savos koncertos ir izpildījusi Mereditas Monkas dziesmu Gotham Lullaby. Klātienē abas mākslinieces beidzot satikās 2005. gadā American Music Center tiešsaistes radioraidījuma Radical Connections ierakstā – šo sarunu ir vērts noklausīties.
"Estētiskajā ziņā jūtos kā Bjorkas māte. Tas, ko dara Bjorka, ļoti atšķiras no tā, ko daru es, tomēr mums ir daudz kopīgā. Radioraidījuma beigās mēs izplūdām asarās, daloties savās pārdomās par mūziku. Ar Bjorku esam ierakstījušas vairākus skaņdarbus duetā – man joprojām ir šīs lentes. Mums ir doma pabeigt šos ierakstus, bet nevaram atrast laiku. Es viņu ļoti mīlu," saka Meredita Monka.
Man būs skumji!
Līdzās vokālajiem opusiem, mūzikas teātra darbiem un operām Meredita Monka ir sacerējusi kompozīcijas orķestrim, dažādiem kameransambļiem un solo instrumentiem. Darbi tapuši pēc Ņujorkas Kārnegija zāles, Sanfrancisko simfoniskā orķestra, orķestra akadēmijas New World Symphony (Maiami), Kronos Quartet, Sentluisas simfoniskā orķestra un kora Los Angeles Master Chorale pasūtījuma. 2019. gadā Losandželosas filharmonijas orķestris piedalījās Mereditas Monkas darba Atlants. Opera trijās daļās/Atlas: An Opera in Three Parts (1991) jauniestudējumā, ko veidojis režisors Juvals Šārons. Pirms tam savus mūzikas teātra darbus autore iestudēja pati. Komponistes mūzika skan režisoru Terensa Malika, Žana Lika Godāra, Deivida Bērna un brāļu Koenu filmās.
Mereditas Monkas vokālie skaņdarbi daudziem asociējas pirmām kārtām ar viņas pašas balsi un izpildījuma manieri. Pēdējos gados Meredita Monka komponē arvien vairāk opusu, kas viņai nav jāatskaņo pašai. The Guardian vēsta, ka viņas partitūras bieži vien izskatās pēc seismogrammām vai elektrokardiogrammām, kas ir vijīgu līniju un impresionistisku norādījumu pilnas. "Manu mūziku ir grūti pierakstīt notīs. Pirms izpildītājs sāk atskaņot manu mūziku, viņam tā ir fiziski jāizjūt. Tajā ir brīvība, bet ir arī stingri nosacījumi. Kad mākslinieki vēlas izpildīt manu darbu, es uzstāju, lai viņi cieši sadarbojas ar mani vai mana ansambļa dalībniekiem, vēl pirms sāk mēģinājumus. Manas mūzikas nodošana citiem izpildītājiem ir izaicinājums. Domāju, ka mans jaunākais mūzikas teātra darbs Indras tīkls/Indra’s Net, kas komponēts balsīm un kamerorķestrim, var tikt izpildīts arī manā prombūtnē, bet man tas būs skumji!"
Mereditas Monkas mūzika ir senatnīga un laikmetīga vienlaikus. Raidsabiedrības BBC klasiskās mūzikas apskatnieks Toms Sērviss norāda, ka mākslinieces skaņdarbiem nav nostalģiskas smaržas un tie nesola bēgšanu no šodienas pasaules: "Viņas mūzika pieder tagadnei. Kā apgalvo pati Meredita Monka, viņa vēlas, lai viņas darbi klausītājiem sniegtu alternatīvu redzējumu par koncentrēšanos un uzmanības fokusēšanu arvien pieaugošā fragmentētās apkārtējās pasaules ātruma apstākļos."
Meredita Monka un Džons Holenbeks
Hanzas peronā 9.V plkst. 19
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 60–70
Informācija: meredithmonk.org