Šogad festivāla programmā bija iekļauta Džakomo Pučīni Turandota (par godu komponista 100. nāves gadadienai), Engelberta Humperdinka Ansītis un Grietiņa un Riharda Vāgnera Klīstošais holandietis, kā arī Ludviga van Bēthovena Devītā simfonija.
Solidaritātes izpausme
Īpaša uzmanība tika pievērsta ukraiņu mūziķiem – Pučīni Turandotu un Bēthovena Devīto simfoniju atskaņoja 2022. gadā izveidotais Ukrainas brīvības orķestris ukraiņu izcelsmes kanādiešu diriģentes Keri Linnas Vilsones vadībā. Turandotas lomu dziedāja ukraiņu dramatiskais soprāns Ludmila Monastirska.
Ukrainas brīvības orķestris apvieno ukraiņu mūziķus no visas pasaules – viņi aizstāv savu dzimteni, izmantojot mākslas spēku un mūzikas valodu. Šo projektu kopīgiem spēkiem īsteno Ņujorkas Metropoles opera un Polijas Nacionālā opera Varšavā, tādējādi paužot solidaritāti ar Ukrainu. Orķestra mākslinieciskā vadītāja ir diriģente Keri Linna Vilsone. Viņa ir uzaugusi Vinipegā, kur jau vēsturiski ir bijusi vislielākā ukraiņu koncentrācija Ziemeļamerikā. Ideja izveidot šādu kolektīvu pieder viņai.
Orķestrī spēlē gan tie mūziķi, kuri ir pārcēlušies uz ārzemēm pēc kara sākuma 2022. gadā, gan ukraiņi, kuri ir Eiropas orķestru – Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra, Zviedrijas Karaliskās operas orķestra, Roterdamas filharmonijas orķestra, Vīnes Tonkünstler orķestra, Beļģijas Nacionālā orķestra u. c. – sastāvā, gan mākslinieki, kuri turpina darbību dažādos ansambļos dzimtenē. Tie ir instrumentālisti no Kijivas, Ļvivas, Harkivas, Odesas un citām pilsētām, viņi spēlē Ukrainas Nacionālās operas orķestrī, Ļvivas filharmonijas orķestrī, Harkivas operas orķestrī un citos kolektīvos.
Ukrainas brīvības orķestra mākslinieciskā vadītāja ir diriģente Keri Linna Vilsone. Foto – Kšištofs Mistkovskis
Ukrainas brīvības orķestris kopā ar diriģenti Keri Linnu Vilsoni jau ir uzstājies gan Eiropā, gan ASV. "Orķestra iesaiste festivālā ir mūsu solidaritātes izpausme ar ukraiņu tautu, kā arī mūsu sauciens pēc miera. Mēs atbalstām un aizstāvam cilvēku tiesības būt brīviem," uzsver Baltijas Operas festivāla mākslinieciskais vadītājs Tomašs Koņečnijs.
Festivāla īpašais notikums bija koncerts, kas notika 23. jūlijā kuģu būvētavā Crist Gdiņā. Šajās vērienīgajās industriālajās telpās Ukrainas brīvības orķestris izpildīja ukraiņu komponistes Viktorijas Poļevas emocionālo opusu Buča. Lacrimosa vijolei un orķestrim un Bēthovena Devīto simfoniju, kuras pēdējās daļas teksts – Šillera Oda priekam – skanēja ukraiņu valodā. Šajā darbā poļu solistiem – soprānam Izabelai Matulai, mecosoprānam Malgožatai Valevskai un tenoram Pjotram Buševskim – pievienojās ukraiņu basbaritons Andrijs Kumačs, kā arī Podlases operas un filharmonijas koris. Šo koncertu ar savu klātbūtni pagodināja bijušais Polijas prezidents Lehs Valensa.
Bijušais Polijas prezidents Lehs Valensa (centrā) un Baltijas Operas festivāla mākslinieciskais vadītājs Tomašs Koņečnijs (no kreisās) Ukrainas brīvības orķestra koncertā. Foto – Kšištofs Mistkovskis
Vēriens un rezonanse
Operas Turandota un Klīstošais holandietis skanēja leģendārajā Sopotas Meža operas amfiteātrī, kas kūrortpilsētā tika atklāts 1909. gadā. Šai brīvdabas skatuvei ir bagāta un sarežģīta vēsture, šeit tika rīkots Vāgnera festivāls, un to pat dēvēja par "ziemeļu Baireitu". XX gadsimta 20. gados Sopota aktīvi attīstījās, tā bija populāra atpūtas vieta Baltijas jūras krastā. Viesus uz Sopotu vilināja kazino, kas pilsētai nodrošināja "ziemeļu Montekarlo" un "Baltijas pērles" reputāciju. Trešā reiha laikā kultūras aktivitātes un Vāgnera festivāls Sopotas Meža operā tika izmantots propagandas nolūkos. Savukārt kopš 1964. gadā amfiteātrī tiek organizēts Sopotas Starptautiskais dziesmu festivāls, kurā savulaik piedalījušies Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks, kā arī Prāta vētra. 1991. gadā Sopotas konkursā uzvarēja grupa Jauns mēness ar dziesmu Piekūns skrien debesīs.
"Esmu pārliecināts, ka Polija ir pelnījusi starptautiska vēriena festivālu, kurš varētu gūt plašu rezonansi. Ir pēdējais laiks Polijā sākt nopietni izturēties pret kultūru," apgalvo Baltijas Operas festivāla mākslinieciskais vadītājs Tomašs Koņečnijs. "Festivālam ir jābūt atvērtam Eiropai un visai pasaulei," viņš piebilst. Tomašs Koņečnijs ir viens no veiksmīgākajiem poļu opermāksliniekiem. Viņš dzied labākajos teātros pasaulē un regulāri piedalās Baireitas un Zalcburgas festivālā. Tomašs Koņečnijs ir guvis ievērību kā Vāgnera operlomu (to vidū ir Alberihs, Votāns/Ceļinieks, Telramunds, Kurvenāls, Amfortass un Holandietis) interprets.
Baltijas Operas festivāla mākslinieciskais vadītājs – pasaulslavenais poļu basbaritons Tomašs Koņečnijs. Foto – Jegors Jerohomovičs
Ideja par festivāla rīkošanu Meža operas amfiteātrī Tomašam Koņečnijam bija jau vairākus gadus. Pirmais Baltijas Operas festivāls tika sarīkots 2023. gadā. "Nekad nebiju plānojis rīkot kultūras pasākumus. Ideja par festivālu man ienāca prātā pandēmijas laikā. Sākotnējais impulss bija organizēt pasākumu, kas ļautu māksliniekiem uzstāties klausītāju priekšā tajā laikā, kad visi pasākumi tika atcelti," stāsta Tomašs Koņečnijs.
XXI gadsimta festivāls
"Jau pirmā lokdauna laikā es aktīvi iesaistījos iniciatīvās, kas atbalstīja brīvmāksliniekus. Mēs domājām par to, kā uzlabot šo drūmo situāciju, kurā bija nonākuši mākslinieki, paliekot bez darba. Kādā brīdī Vāgnera lomu izpildītājs tenors Pēters Svensons nolēma rīkot brīvdabas festivālu uz Čehijas un Austrijas robežas. Viņam pievienojās daudzi kolēģi, un viņu centienu rezultātā Mikulovas amfiteātrī tika izpildītas operas Tristans un Izolde un Klīstošais holandietis. Tad es atcerējos savu piedalīšanos Reinas zeltā Sopotas Meža operā 2009. gadā un nodomāju – mums taču ir šī fantastiskā vieta ar lielisku akustiku, kas ir ideāli piemērota brīvdabas pasākumu rīkošanai!" atceras festivāla mākslinieciskais vadītājs.
Tomašs Koņečnijs skaidro: "Mēs nevaram ignorēt Meža operas vēstures tumšās lappuses. Pagājušā gadsimta 30. gados un Otrā pasaules kara laikā tur notika Vāgnera festivāls, kuru nacisti izmantoja propagandas mērķiem, bet Sopotas pasākums šajā ziņā nav tik ļoti aptraipīts kā Vācijas Baireitas festivāls. Tomēr Baireitas festivāls ir izpildījis mājasdarbu un rēķinās ar savu pagātni: tas atzīst savu vēsturi, necenšas izdzēst šo briesmīgo nodaļu, bet dodas tālāk un attīstās. Arī pašā pirmajā, pērn notikušajā Baltijas Operas festivāla mēs izpildījām mājasdarbu. Uzaicinājām vācu, austriešu un angļu žurnālistus, kuri rakstīja gan par festivāla vēsturisko kontekstu, gan par jauno koncepciju. Mēs nekad neesam plānojuši atdzīvināt Zoppot Festspiele, kā tika dēvēts Vāgnera festivāls. Mēs necenšamies atgriezties pie "ziemeļu Baireitas" tradīcijām. Baltijas Operas festivāls nav Vāgnera festivāls, lai gan mana kā Vāgnera dziedātāja līdzdalība varētu liecināt par pretējo. Šis pirmām kārtām ir operas festivāls, kas piemērots XXI gadsimtam."
Opera Turandota ar soprānu Ludmilu Monastirsku titullomā tika iestudēta par godu Džakomo Pučīni 100. nāves gadadienai. Foto – Kšištofs Mistkovskis
"2023. gada festivāla galvenais notikums bija Vāgnera Klīstošā holandieša pirmizrāde (šis iestudējums tika parādīts arī 2024. gadā – J. J.). Šogad mums ir Turandota – šādi atzīmējam Pučīni nāves simtgadi un godinām vienu no svarīgākajām operām vēsturē. Jau kopš pirmsākumiem Meža operā skanēja ne tikai Vāgners. 1909. gadā pirmā šeit iestudēta operā bija Konradīna Kreicera Nakts nometne Granadā. Pēc tam sekoja romantisko operu izrādes vācu valodā – tolaik tā bija ierasta prakse iestudēt operas vietējā valodā. Mēs runājam par periodu, kad Sopota bija Vācijas kūrortpilsēta, Gdaņska jeb Dancigas brīvpilsēta bija daļēji autonoma pilsētvalsts, savukārt Gdiņa bija neliels, bet augošs Polijas zvejnieku ciemats, kas drīzumā kļuva par dinamisku pilsētu. XX gadsimta sākumā Meža opera bija vācu, poļu un ebreju kultūras mijiedarbības vieta. Zināms, ka orķestrī spēlēja daudz ebreju izcelsmes mūziķu. Tajā laikā populāra izvēle Sopotā bija gan Smetanas Pārdotā līgava, gan Humperdinka Ansītis un Grietiņa, ko nolēmām iekļaut šā gada programmā. Es vēlējos, lai Ansītis un Grietiņa tiktu iestudēta Meža operā, taču šoreiz tā skan Baltijas operā Gdaņskā."
Aizkustinājuma asaras
Meža operas amfiteātris tika būvēts speciāli operas izrādēm, šeit ir arī orķestra bedre. Tomašs Koņečnijs priecājas, ka akustika ir ļoti laba. "Jau pašā pirmajā 2023. gada vasarā notikušajā diriģenta Mareka Janovska vadītajā Klīstošā holandieša mēģinājumā Meža operā mani pārņēma emocijas. Kad dzirdēju pirmos uvertīras taktus, skanējuma spēks mani aizkustināja līdz asarām," atceras dziedātājs.
Soprāns Vida Miknevičūte atveido Zentu operas Klīstošais holandietis iestudējumā. Foto – Kšištofs Mistkovskis
Klīstošā holandieša iestudējuma koncepcijas autors ir pats Tomašs Koņečnijs. Izrāde veidota partnerībā ar režisori Barbaru Višņevsku, scenogrāfiem Borisu Kudličku un Natāliju Kitamikado un kostīmu mākslinieci Doroteju Rokveplo. Šogad pie orķestra pults bija poļu un ukraiņu diriģents Jaroslavs Šemets. Izrādē piedalījas Gdaņskas Baltijas operas orķestris un koris. Klīstošais holandietis Sopotā skanēja 24. jūlijā, diemžēl Tomašam Koņečnijam, kurš atveidoja titullomu, bija problēmas ar balsi un otrajā cēlienā viņu aizstāja ukraiņu basbaritons Andrijs Kumačs. Zentas lomu izjusti interpretēja lietuviešu soprāns Vida Miknevičūte. Dālandu dziedāja poļu bass Rafals Siveks, Ēriku – poļu tenors Dominiks Sutovičs.
Meža operas amfiteātris ir skaista un romantiska izrāžu norises vieta, atmosfēra šeit ir ļoti patīkama. Turklāt iespaidu paspilgtina vide – par scenogrāfijas daļu kļūst mežs, kas ir redzams apkārt skatuvei. Šis efekts tika veiksmīgi izmantots gan Klīstošā holandieša, gan Turandotas finālā.
Eleganto, krāšņo Turandotu iestudējis režisors un scenogrāfs Valdemars Zavodziņskis. Titulpartiju spoži izpildīja ukraiņu soprāns Ludmila Monastirska, kura izcēla gan varones spēku, gan ievainojamību. Kalafa lomā pārliecinošs bija vācu tenors Martins Mīle. Pučīni partitūru izteiksmīgi interpretēja Keri Linna Vilsone pie Ukrainas brīvības orķestra pults. 20. un 25. jūlijā notikušajās Turandotas izrādēs piedalījās Lodzas Lielā teātra koris un MediaChoir.
Informācija: balticoperafestival.pl