Vakara sākumā pie skatītājiem iznācis piecdesmito gadu noskaņās tērpies, izpildīdams Frenka Sinatras par hitu padarīto I"ve Got You Under My Skin, Busulis uzreiz klausītājus paņēma savā varā, liekot bažīties — ja pirmā dziesma ir ar tādu "uzrāvienu", vai arī koncerta gaitā izdosies publiku noturēt uz viļņa. Taču šaubām nebija pamata. Sācis draiskās džeza noskaņās, Intars klausītājus, likdams dzīvot līdzi ik izdziedātajai frāzei, vadīja cauri savai muzikālajai daiļradei. Protams, ne bez pavadošā sastāva — šarmanto fona vokālistu un pavadošā orķestra — palīdzības. Pie taustiņiem atradās arī Busuļa muzikālais līdzgaitnieks albuma Kino mūzikas autors Kārlis Lācis.
Lai arī sākums bija visnotaļ jestrs, koncerts turpinājās uz noskaņu pilnas nots. Skatuve apgriezās ap asi, atklājot skatam… izgāztuvi, iespaidu papildināja klaidoņu drānās tērptie mūziķi. Atskanēja šūpuļdziesma, liekot atcerēties bērnību. Atmiņās par jaunības gadiem nekautrējās dalīties arī pats dziedātājs, un viņa trāpīgie, vienlaikus tik sirsnīgie izteikumi pauzēs starp dziesmām ļāva noticēt, ka, lūk, Busulis uzrunā tieši tevi. Tāpat nevar nepieminēt neviltoto īstumu, kas ļāva noticēt ikvienai pateiktajai frāzei. Pēc dekorāciju maiņas sekoja dziesmas no albuma Kino. Meistarīgi spēlējoties ar balsi, dziedātājs mainīja arī izskatu — vienbrīd Busulis pamanījās samulsināt publiku, kas gandrīz noticēja, ka iemīļotais mākslinieks ļāvies tetovētājiem, vai visu ķermeni noklājot ar zīmējumiem, kas gan beigās izrādījās musturots krekliņš. Neatkarīgi no tā, vai tērpies spīdīgā žaketē, vai kailu vēderu, dziedātājs gluži kā zibens lādiņš ne mirkli neapstājās. Un, izpildot dziesmu kopā ar Sergeju Timofejevu, Kino tekstu krievu valodā autoru, Busulis rokās ņēma instrumentu — trombonu.
Kulmināciju koncerts piedzīvoja pašās beigās — grūti bija noticēt, ka Operā sēdošos iespējams piecelt kājās, lai uzdejotu, taču tieši tas notika, kad sāka skanēt visiem zināmie popmūzikas hiti. Šķiet, pats dziedātājs par notiekošo bija samulsis, atzīstot: "Nu diez vai Operā tā vajadzēja." Bet vajadzēja gan, jo Busuļa atskaites koncerti varētu būt etalons, kādam ir jābūt pasākumam, lai to nodēvētu par Lielkoncertu. Ar lielo burtu.