Viens no lielākajiem 25 gadus vecās Latvijas akordeonistes Ksenijas Sidorovas talantiem ir spēja un vēlme komunicēt gan uz skatuves, gan ārpus tās. Komunikācija mūziķim ir tikpat svarīga kā tehnika, interpretācijas svaigums un savu ideju spēks. Grūti teikt, kur šo prasmi var noslīpēt visspožāk – ģimenē, mūzikas skolā Rīgā vai akadēmijā Londonā –, taču Ksenijai noteikti ir palīdzējis Londonā pavadītais laiks – tā ir pavisam cita, dinamiska vide, kas ļauj apgūt un pieņemt citu uzvedības stilu: jaunam mūziķim ir jābūt ne tikai talantīgam, labi organizētam, nopietni noskaņotam un čaklam, bet arī atraktīvam un spējīgam aizraujoši runāt ar publiku. To visu Ksenija pārliecinoši demonstrēja divos Rīgas festivāla koncertos Spīķeru koncertzālē.
17 gadu vecumā viņa sāka studijas Karaliskās mūzikas akadēmijas klasiskā akordeona klasē un pirms gada saņēma maģistra diplomu. Šogad Ksenijai tika piešķirta Latvijas Lielā mūzikas balva kategorijā Par izcilu sniegumu. Mūsu saruna notika augstu gaisā – lidmašīnā ceļā uz Londonu.
Pasakas bez kompromisiem
Akordeonistei nupat ir iznācis otrais disks Fairy Tales, kuru jau var iegādāties Rīgā. "Šis ir klausītājiem draudzīgāks albums nekā pirmais," viņa saka. Tā centrālais skaņdarbs ir čehu komponista Vāclava Trojana 1959. gadā sacerētais Koncerts akordeonam ar orķestri Pasakas. Ksenija to ierakstījusi kopā ar BBC Velsas Nacionālo orķestri amerikāņu diriģenta Klārka Randela vadībā. "Vāclavs Trojans komponējis ļoti daudz mūzikas kino un animācijas filmām, viņam ir koša, izteiksmīga muzikālā valoda. Es neteiktu, ka tā ir viegla mūzika, tomēr publikas uztverei tā noteikti ir pieejamāka un saprotamāka nekā, teiksim, Sofijas Gubaiduļinas opusi," piebilst Ksenija. Taču tas nenozīmē, ka mūziķe vēlas vienkāršot savu sniegumu un piekrīt repertuāra izvēles kompromisiem. "Nē, tā nav. Trojana Pasakas ir absolūti klasisks darbs, viens no pirmajiem lielajiem akordeona koncertiem, kuram ir stabila vieta daudzu mūziķu repertuārā. Pārējie opusi manā otrajā albumā, kas ir ierakstīti solo izpildījumā, ir klasiskās mūzikas hiti – spilgti, virtuozi un daudzšķautņaini. Tas nav tikai pamatīgs darbs pirkstiem!" viņa stāsta. Spēlēt tos nav viegli: "Jaunajam izpildītājam tā ir liela atbildība un pārbaudījums – ja tu ķeries klāt pazīstamiem opusiem, kritiķi un klausītāji vēl uzmanīgāk vērtēs tavu interpretāciju un vēstījumu šajā mūzikā."
Diskā ir arī divu mūsdienu krievu skaņražu kompozīcijas – akordeonistu vidū populārā Pjotra Londonova Skerco tokāta un Artjoma Vasiļjeva speciāli Ksenijai sacerētais opuss Who's the Puppet?. Ar Artjomu Vasiļjevu viņa iepazinusies Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā: "Es vēl studēju, bet viņš jau pasniedza kompozīciju." Albumā iekļauta arī Morica Moškovska Spāņu kaprīze, Edvarda Grīga svīta No Holberga laikiem, Fēliksa Mendelszona skerco no Sapņa vasaras naktī, kā arī duetā ar vijolnieku Tomasu Gūldu ierakstītais Astora Pjacollas skaņdarbs Oblivion.
Mēs visi esam kaut kur tikušies
Pirms diviem gadiem izdotais Ksenijas Sidorovas debijas albums Eiropā guvis lieliskas kritiķu atsauksmes. "Es ceru, ka klausītājiem iepatiksies arī jaunais disks, kaut gan nezinu, kādu reakciju gaidīt. Man vienmēr ir interesanti izlasīt profesionāļu viedokli – gan par savu sniegumu, gan par instrumentu. Tagad parādās arvien vairāk akordeonistu, kuri strādā dažādos žanros. Es palieku uzticīga klasiskajam repertuāram," uzsver Ksenija. Absolūtu uzticību klasikai demonstrē arī Dānijas akordeonistu duets Mythos; vērts noklausīties tā jauno albumu (ar Stravinska, Borodina, Čaikovska un Musorgska orķestra skaņdarbu interpretācijām), kuru vadošie ārzemju kritiķi novērtē ar piecu zvaigžņu recenzijām.
Pavisam citā – popmūzikas – virzienā dodas 22 gadus vecais lietuviešu akordeonists Martins Levickis, kurš spēlē Lēdijas Gāgas dziesmu pārlikumus. Maijā viņš parakstīja līgumu ar ietekmīgo ierakstu kompāniju Decca Classics. "Jā, tas ir ļoti prestižs līgums, taču tas ir pavisam cits stils un žanrs. Cits vilnis. Tas nav klasiskais repertuārs. Es Martinu labi pazīstu – mēs, akordeonisti, visi esam kaut kur satikušies vai cits par citu dzirdējuši. Martins arī ir studējis Karaliskajā mūzikas akadēmijā, nesen ieguvis bakalaura grādu. Pēc uzvaras talantu šovā Lietuvā Martina karjera sāka attīstīties populārās mūzikas virzienā." Viņa debijas albums Martynas iznāks 1. jūlijā, un tajā līdzās Keitijas Perijas, Bejonsē un Lēdijas Gāgas dziesmu apdarēm būs Hava Nagila, Brāmss, Verdi, Bizē, Bahs, Mocarts, Bēthovens, Vivaldi un Morrikone.
Instrumenta prestižs
Ksenija sānsoļus popmūzikas virzienā nepieļauj un apgalvo, ka vēlas nostiprināt akordeona reputāciju nopietnas klasiskās mūzikas pasaulē un koncertzālēs: "Tādās kā, piemēram, Vigmora zāle Londonā un Vīnes Koncertzāle, kurā es pirms nedēļas uzstājos kopā ar Vīnes kamerorķestri, mēs atskaņojām Astora Pjacollas koncertu Aconcagua. Augusta nogalē man būs koncerti Reingavas festivālā Vācijā – divas dažādas soloprogrammas. Tas viss ceļ instrumenta prestižu."
Jūlija beigās Ksenija dosies uz kamermūzikas festivālu Austrālijā, kur sniegs vairākus koncertus. Programmā – Hindemits, Britens, Bahs, Pjacolla un citi autori, Lēdijas Gāgas viņu vidū nav. "Es to vienmēr esmu zinājusi – populārās mūzikas repertuārā es nejūtos ērti. Man patīk klausīties Gāgu, taču spēlēt viņas mūziku es nevēlos. Jauno mākslinieku dzīvē ir daudz kārdinājumu, un es zinu, ka ir īsāks ceļš uz panākumiem un popularitāti nekā tas, kuru es esmu izvēlējusies. Tu vari iemantot slavu, ja spēlēsi kaut ko vienkāršāku un daudziem cilvēkiem saprotamāku, taču man ir citi ilgtermiņa plāni. Es vēlos, lai mans instruments nostiprinātu savas pozīcijas tur, kur tas tik ilgi rāpojis, kur to centušies pacelt mans pasniedzējs profesors Ouens Marijs un viņa profesors. Mums, jaunajiem, tas jānostiprina, jāsadarbojas ar jauniem komponistiem, jāveido jauns repertuārs. Es pašlaik sadarbojos ar ukraiņu komponistu Artjomu Ņižņiku, drīz satikšos ar britu komponistu Nimrodu Borenšteinu. Tas ir ilgstošs darbs, kas noteikti atbalsosies nākotnē. Man gribas, lai katrs nākamais skaņdarbs būtu sarežģītāks par iepriekšējo, tikai tā var attīstīties."
Reiz Teksasā
Pavasarī Ksenija debitēja ASV – kopā ar slaveno izraēliešu mandolīnas virtuozu Avi Avitalu (viņš ir viesojies arī Latvijā) viņa uzstājās jauno mākslinieku skatē South by Southwest jeb SXSW Ostinā Teksasā. Šis ir viens no lielākajiem globālās mūzikas industrijas forumiem – festivāls un konference, kurā ik gadu pulcējas nozares profesionāļi un jaunie mūziķi no visas pasaules. Savulaik tajā spēlējis Jauns Mēness, Prāta vētra, Instrumenti, Goran Gora, Mona de Bo un Triānas parks. Radošo komandējumu rezultāti bija tādi, ka par tiem grupas publiski neatskaitījās.
Šogad SXSW pirmo reizi tika piedāvāta ne tikai roka un alternatīvās mūzikas, bet arī klasikas programma. "Mēs ar Avi Avitalu Ostinā esam snieguši divus koncertus – baznīcā un kādā tumšā, piedūmotā pussabrukušā garāžā. Klausītāji nebija no klasiskās pasaules – mums apkārt bija daudz alus un ļoti skaļas mūzikas. Man tas iepatikās, un skatītāji koncertos plosījās. Publika bija atvērta, un mums izdevās visus pārsteigt," Ksenija atceras. "Avi pēc būtības ir rokmūziķis – kad viņš uznāk uz skatuves, viņš pilnīgi pārvēršas. Duetā mēs izpildījām Manuela de Faljas Septiņas spāņu tautas dziesmas, Bēlas Bartoka Rumāņu tautas dejas un Astora Pjacollas skaņdarbus. Es vēl nebiju paspējusi atgriezties Eiropā, bet man jau atnāca uzaicinājums uzstāties ar Ostinas simfonisko orķestri 2015. gadā. Orķestri plāno koncertus un programmas vairākus gadus uz priekšu." Ksenija atzīst, ka Amerikas, tāpat kā Krievijas, tirgus ir sarežģīts un specifisks: "Šīs valstis ir milzīgas, tur savu talantu pietiek. Pat tiem mūziķiem, kuri jau ir guvuši atzinību Eiropā, tur nākas pierādīt sevi no jauna."
Zvaigžņu orbīta
Ksenija Sidorova un Avi Avitals paplašinās kopīgo programmu, jo arī turpmāk uzstāsies kopā – rudenī plānoti koncerti Eiropā. "Tas ir aizraujošs salikums – akordeons un mandolīna. Abi ir instrumenti, kurus cilvēki nav pieraduši redzēt uz klasiskās mūzikas skatuves. Labi – Bahs, Vivaldi, baroka repertuārs, taču uz ko vēl ir spējīga mandolīna? To Avi koncertos arī demonstrē. Viņš pilnībā maina priekšstatu par šo instrumentu," priecājas Ksenija.
Viņa turpinās sadarbību ar pasaulslaveno ģitāristu Milošu Karadagliču no Melnkalnes, viņus var dzirdēt kopā gan koncertos (jau divreiz ir uzstājušies duetā Londonas Karaliskajā Alberta zālē), gan ierakstos: "Milošs nespēlē ar citiem akordeonistiem, es – ar citiem ģitāristiem!" Ksenija atkal piedalīsies mūzikas zvaigznes skotu vijolnieces Nikolas Benedeti jaunā albuma ierakstā – viņas ieskaņos Johannesa Brāmsa Ungāru deju nr. 5 un Vitorio Monti Čardašu. "Mums ļoti jautri gāja, kad strādājām kopā pirmo reizi, ierakstot Karlosa Gardela tango Por una cabeza, kas bija iekļauts Nikolas iepriekšējā diskā The Silver Violin. Šoreiz mēģinājumos atkal bija patīkama atmosfēra – sanāk tāds draugu projekts."
5. jūlijā ierakstu kompānija Deutsche Grammophon laidīs klajā velsiešu komponista Karla Dženkinsa albumu Adiemus Colores, kurā līdzās citiem solistiem – ģitāristam Milošam Karadagličam, tenoram Rolando Viljasonam, trompetistam Pačo Floresam un fadu dziedātājai Kukai Rozetai – būs dzirdama arī Ksenija Sidorova. Drīz viņa piedalīsies izcilā maltiešu tenora Džozefa Kalejas albuma ierakstā – viņas spēlētais akordeons skanēs dziesmā La vie en rose un dažās ārijās. Ksenijai nav nekas pretī to, lai kopā ar spožo dziedātāju ieskaņotu šansonu no Edītes Piafas repertuāra: "Tas ir tikai viens skaņdarbs, turklāt tas nav mans soloalbums, tā būs ļoti kvalitatīva apdare. Es nebūtu piekritusi ierakstīt veselu albumu, kurā būtu tikai popdziesmas. Galu galā arī kopā ar basbaritonu Brīnu Tērfelu mēs reiz koncertā izpildījām Stinga kompozīciju Roxanne, taču mans pamatdarbs, kurā es ieguldu visu savu enerģiju, ir un paliek akordeona klasiskais repertuārs."
Septembrī Ksenija filmēsies televīzijas raidījumā Stars of Tomorrow/Rītdienas zvaigznes, kuru vada tenors Rolando Viljasons un kuru demonstrēs Eiropas mūzikas kanālos. "Tur vajadzēs uzstāties gan solo, gan ar orķestri. Rolando Viljasons ir guvis lieliskus panākumus televīzijā. Viņš bija redzams britu ITV ēterā: Rolando bija realitātes šova Popstar to Operastar žūrijas loceklis, popzvaigznēm tajā raidījumā bija jākļūst par operas zvaigznēm," atgādina Ksenija.
Lai vasara nebeidzas
Šī vasara Ksenijai ir koncertu pilna, un viņa par to ir priecīga: "Es vēlos, lai vasara nebeidzas! Lai man arī turpmāk būtu daudz interesantu koncertu, lai augtu izpildījuma līmenis. Jo vairāk koncertu sniedz, jo vairāk nogursti un jo grūtāk ir uzturēt līmeni, taču es cenšos variēt programmas – uzstājos gan solo, gan ar kameransambļiem. Protams, man gribētos vairāk koncertu ar orķestri – katru reizi ir aizraujoši pievienoties jaunam kolektīvam, uz dažām dienām ienākt tā dzīvē. Tas veicina izaugsmi un palīdz saglabāt možumu."
Cēsu Mākslas festivāla koncertā 29. jūnijā akordeoniste uzstāsies ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga. "Man ļoti patīk uzstāties ar Sinfonietta Rīga – uzcītīgiem, talantīgiem mūziķiem, turklāt viņi spēlē daudz jaunās mūzikas. Mēs jau esam sadarbojušies divos koncertos, kurus diriģēja Normunds Šnē. Šoreiz būs Jānis Liepiņš, mana vecuma diriģents. Par Sinfonietta Rīga esmu dzirdējusi labas atsauksmes Eiropā," teic Ksenija. Cēsīs viņa kopā ar orķestri interpretēs Astora Pjacollas Bandoneona koncertu. "Bandoneons un akordeons pieder vienai instrumentu ģimenei," skaidro Ksenija.
Rīgā viņa būs dzirdama 8. augustā Hermaņa Brauna fonda rīkotā jaunā festivāla Artissimo koncertā kopā ar Tallinas kamerorķestri un diriģentu Andresu Mustonenu. Klausītājiem tiks piedāvāta jaunā britu komponista Dankana Vorda opusa pasaules pirmizrāde – tas būs solodarbs akordeonam.
Ksenija Sidorova
Koncerts ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga Cēsu Mākslas festivālā Cēsu sporta kompleksā 29.VI plkst. 20
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā Ls 5–10
Koncerts ar Tallinas kamerorķestri festivālā Artissimo Rīgas Sv. Jāņa baznīcā 8.VIII plkst. 19
Biļetes Biļešu servisa tīklā Ls 5–25