Čīlē dzīvojošais latviešu pianists nav biežs viesis dzimtenē, tāpēc katra viņa viesošanās ir kā reta iespēja aplūkot izcili mirdzošu dārgakmeni. Viņš būs solists ungāru romantiķa Franča Lista Pirmā klavierkoncerta atskaņojumā LNSO sezonas noslēgumkoncertos 23. maijā Lielajā ģildē un 22. maijā Latgales vēstniecībā Gors. Pēc tam 2. jūnijā viņš sniegs solokoncertu jaunajā Vidzemes koncertzālē Cēsīs - pilsētā, kurā savulaik apspēlētas eksāmenu programmas un ar kuru viņam saistās ļoti siltas atmiņas. Armanda Ābola solokoncertā Cēsīs līdzās F. Šūberta Ekspromtiem un S. Prokofjeva klavieru svītai Romeo un Džuljeta klausītājiem būs izdevība dzirdēt arī Čīles saulainās skaņas - XX gs. čīliešu komponista Karlosa Lavina Andu svītu.
Lists dzīves pārmaiņām
Raksturojot pianista personību un interpretācijas, kolēģi un kritiķi uzsver mierpilno un apņemošo enerģijas lādiņu, kas plūst, vēl pirms sākusi skanēt mūzika, teicamu skolu (tā gūta leģendārās profesores Ilzes Graubiņas klasē), izcilas dotības un jūtīgu dvēseli. Romantiskā mūzika ir īstā vieta, kur to parādīt. "No vairākiem manis piedāvātiem koncertiem Andris Poga izvēlējās Listu. Šis ir koncerts, ko spēlēju 1992. gadā, kad uzvarēju Čīles Vinja del Maras Dr. Luisa Sigala pianistu konkursā, un tas ir saistīts ar nozīmīgu pavērsienu manā dzīvē," stāsta Armands Ābols. Toreiz Čīlē vēl tikko Dārziņskolu beigušais jaunais mūziķis sastapa savu mūža mīlestību - medicīnas studenti Rositu. Jauniešu mīlestība bija tik stipra un viņi abi tik mērķtiecīgi vēlējās būt kopā, ka tas arī izdevās, lai gan tolaik viņu rīcībā nebija ne e-pasta, ne Skype vai feisbuka, kas ļautu kontaktēties mīlētājiem šodien. Romantiskā dzīvesstāsta iznākums ir tāds, ka Armands Ābols ar ģimeni - sievu, ārsti Rositu un septiņarpus gadus veco meitiņu Bjanku - dzīvo Valdīvijā, turpat arī universitātē māca mūzikas studentus, lieliski runā spāņu valodā un, šķiet, arī pats kļuvis mazliet dienvidnieciskāks - vienkārši piemirst ierasties uz sarunāto fotografēšanos.
Kur veduši pianista koncertu ceļi kopš viņa iepriekšējās viesošanās dzimtenē? "Diezgan daudz nācies spēlēt ar dažādiem orķestriem Latīņamerikā. Izveidojusies sadarbība ar Montevideo Filharmonijas orķestri, tur nupat, pirms dažām dienām, spēlēju Lista 1. koncertu, un šī bija jau trešā mana viesošanās reize. Līdzīgi ar Mendozas Simfonisko orķestri Argentīnā: šogad oktobrī būs jau piektā reize. Spēlēšu Bēthovena 4. klavierkoncertu, kas vēl jāiemācās." Pianists izstāsta, ka 2010. gadā Šopēnam par godu iemācījies visas viņa 24 prelūdijas, un "tas izrādījās daudz grūtāk, nekā biju domājis". Savukārt 2011. gadā spēlējis Lista daiļradei veltītu programmu. Viens no koncertiem noticis Limā Peru, to par godu Latvijas Neatkarības svētkiem organizējis Rauls Losano, Latvijas goda konsuls Peru. Ar īpašu prieku Armands pavēsta, ka šī gada sākumā pirmoreiz muzicējis duetā ar Čīlē dzīvojošu krievu pianisti Svetlanu Kotovu, kopā ar vienu no Čīles orķestriem atskaņojot Sen-Sānsa Dzīvnieku karnevālu.
Tikai mieru
"Bija ļoti jauki, jo koncerts bija brīvā dabā," Armands Ābols priecājas. Bet, jautāts par būtiskākajām pārmaiņām dzīvē, airē dziļumā: "Tagad vēršu daudz lielāku uzmanību, gan pats spēlējot, gan arī kā pedagogs, uz klavierspēles psiholoģisko pusi. Ir neticami, cik tas ir svarīgi! Agrāk tieši pirms koncertiem, kā arī gatavošanās laikā biju stipri nervozs un uztraucies, tagad jūtos daudz mierīgāk un arī brīvāk un vienkārši daudz labāk, spēlēju ar lielāku prieku, it kā spontānāk. Ja kaut kas neizdodas, kā vēlējos, to pārāk nepārdzīvoju kā agrāk. Vairs neliekas, ka ir katastrofa..." Armands teic, ka iemācījies vērst uzmanību uz to, kas izdodas, nevis otrādi. "Tas dod prieku un enerģiju tālāk pilveidoties."
Līdztekus mūzikai Armanda otrā mīlestība ir tehnika. "Aizraujos ar riteņbraukšanu un trenējos, kad vien ir laiks, gan pa šoseju, gan zemes ceļiem. Iemācījos arī apmainīt daļas, regulēt mehānismu. Kalni Valdīvijā ir diezgan pamatīgi, tāpēc pats uzbūvēju elektrisko velosipēdu, ar kuru braucu uz darbu," Armands palepojas, ka viņa būvētais supervelosipēds ir "varbūt visjaudīgākais Čīlē, ap 10 zirgspēkiem, un uzrāviens ir kā 250 kubikcentimetru motociklam. Visvairāk patīk tas, ka netaisa nekādu troksni un iet 65 km stundā". Armands turpina arī darboties ar skaņu ierakstiem, tagad viņš jau rīkojas ar sešiem mikrofoniem un sešu celiņu aparatūru, ar kuru var ierakstīt arī koncertus ar orķestri. Tā, piemēram, pavisam nesen, 13. maijā, ierakstījis savu uzstāšanos ar Urugvajas Filharmonijas orķestri.