Šajās Lieldienās iztiksim bez traģiska, asinis stindzinoša stāsta par to, ko cilvēku pasaule izdarīja ar savu pestītāju. Iztiksim bez nebeidzamo sāpju kulta. Latvijas klausītājiem jau labi pazīstamā zviedru diriģenta Ūlas Rūdnera vadībā atskaņojot Johannesa Brāmsa Vācu rekviēmu - iespējams, viscilvēciskāko un gaišāko opusu šajā atvadu mūzikas žanrā -, kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri uzstāsies mūsu jaunā operas dīva, vairāku ievērojamu starptautisku konkursu laureāte Marina Rebeka. Viņas dzidrajam, Itālijā (Romas Santa Cecilia konservatorijā) izskolotajam un par 2007.gada Jauno balsi pasaules dziedoņu konkursā Neue Stimmen titulētajam soprānam šajā koncertā Zaļajā ceturtdienā piebiedrosies arī bass Egils Siliņš un Valsts akadēmiskais koris Latvija.
Starptautiski plaši pieprasītajai Marinai Rebekai, kuru citzemju operteātros un koncertzālēs dzird nesalīdzināmi biežāk nekā dzimtenē, uzstāšanās Brāmsa Rekviēmā būs īsa atelpa dzimtajā pilsētā pirms nozīmīgās debijas Eiropas operas Mekā - Milānas Teatro alla Scala. Uz šīs slavenās skatuves viņa jau 19.aprīlī būs redzama grāfienes di Foļviņas lomā. Vēl pavisam nesen, šā gada februārī, viņa spoži debitēja Adīnas lomā Latvijas Nacionālās operas pirmizrādē - Gaetāno Doniceti operā Mīlas dzēriens. Vēl šogad viņas ceļš vedīs uz Nansī operu Francijā, bet vasarā - uz Zalcburgas festivālu, kur ieplānota debija Džoakīno Rosīni operā Mozus un Faraons ar maestro Rikardo Muti pie diriģenta pults. Neierasti straujā un spožā dziedātājas karjera uzplauka vadošajās lomās Erfurtes teātrī, Berlīnes Komiskajā operā, Vīnes Tautas operā, Kaljari Liriskajā teātrī u.c.
Vācu rekviēmu, ko J.Brāmss 1867.gadā komponējis savas mātes piemiņai, Marina Rebeka izjūt kā "aizejošās dvēseles atvadas no viņai mīļiem cilvēkiem uz zemes": "Tās nav sēras, bet gan gaišas atvadas, uzsverot ka mēs vēl redzēsimies un ka jūsu sirdij ir jāpriecājas, nevis jāskumst. Tā ir kā šūpuļdziesma, kuras laikā dvēsele gūst mieru un dodas savā jaunajā ceļā." Vācu rekviēma liriski apgarotā mūzika, kas Latvijā jau daudzkārt skanējusi dažādos lasījumos, patiešām pauž mierinājumu, mīlestību, līdzcietību un cerību tiem, kuri zaudējuši tuviniekus. Mūzika šajā Brāmsa opusā apvieno smeldzi ar episku varenību un noskaņām, kuras sērojošajiem neizslēdz gaismu tuneļa galā. Brāmss šajā skaņdarbā atteicies arī no tradicionālā mirušo mesas latīņu teksta un daļu ierastās kārtības, tā vietā izvēloties Bībeles tekstus no Vecās un Jaunās Derības vācu valodā. No tā arī cēlies nosaukums Vācu rekviēms.
Koncerts
Johanness Brāmss, Vācu rekviēms
Lielajā ģildē 9.IV plkst.19.30