Par savām sajūtām, domām un vērtējumu portālam Diena.lv stāsta komponists Mārtiņš Brauns, virsdiriģents Arvīds Platpers, koncerta mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags, kā arī lielkoncerta apmeklētāja Liene un tautas deju kolektīva Pastalnieki dalībnieks Arnis.„Kopumā esmu ļoti apmierināts ar koncertu Meistars. Dziesma. Leģenda. Vienmēr ir patiess gandarījums sadarboties ar Sigvardu Kļavu. Šoreiz esmu ļoti patīkami pārsteigts par Romānu Vanagu – viņa enerģiskums mani pārsteidza. Romānam piemīt ne tikai māksliniecisks, bet, kā izrādās, arī organizatorisks talants, ko agrāk nebiju pamanījis,” stāsta komponists Mārtiņš Brauns.
„Neatturēšos arī no kādas kritiskas nots. Šoreiz Vella kalpu cikls ar orķestri un dejotājiem tomēr bija pārāk garš – publikai tas bija pārāk grūti, un pa to laiku jau bufeti varēja izstaigāt!” smej komponists, atzīstot, ka viņu joprojām dziļi saviļņot spēj Gaismas pils: „Tās teksts ir aktuāla arī šodien. Esmu ļoti gandarīts par Gaismas pili!”
M. Brauns piebilda, ka svētdienas muzikālais uzvedums Krastmalā gan esot bijis stipri vājāks. „Varbūt finansiālie līdzekļi bija ierobežoti vai kādi citi iemesli, bet tas bija „švaki”, traucēja aktieriskā uzspēlētība, izskatījās nepatiesi,” norāda komponists.
Virsdiriģents Arvīds Platpers uzsver, ka nevar salīdzināt sestdienas lielkoncertu ar Dziesmu svētkiem: „Koncerta Meistars. Dziesma. Leģenda uzbūve ir veidota pavisam citādāk – tie bija svētki rīdziniekiem, apzināti šādam mērķim veidots koncerts, kur bija dažāda rakstura mūzika, vairāk orientēta uz izklaides žanru. Bija arī klasiskais bloks, tomēr kopumā uzsvars tika likts uz specifisku festivāla rakstura mūzikas saturu.”
A. Platpers atzinīgi vērtē koncerta režiju: „Režisoriski ļoti pārdomāts koncerts, daudz patīkamu jauninājumu, piemēram, Ēvalda Valtera parādīšanās „virs skatuves”.
Diriģents pastāstīja, ka vairāki viņam pazīstami cilvēki nebija apmierināti ar skaņu, tomēr, kā atzina A. Platpers, tas ir naudas jautājums – būtiski finansiāli ieguldījumi.
„Man pašam nepatika dejotāji džinsa auduma tērpos. Uzskatu, ka tas tomēr ir ikdienišķs tērps, bet uz skatuves nevajadzētu tā ģērbties. Arī sagatavošanās laiks varēja būt pāris mēnešus garāks – tad koncerts mākslinieciski noteikti būtu vēl spilgtāks,” norāda A. Platpers.
„Bet, neskatoties uz to, pārliecinājos, ka dziedāšanas tradīcijas mums ir spēcīgas. Patīkami pārsteidza kori no perifērijas – ļoti labi sagatavoti, īsā laikā spēja apgūt pilnīgi jaunas dziesmas. Rīgas profesionālie kori kopējo skaņu vēl paspilgtināja,” koncerta dalībniekus atzinīgi vērtē A. Platpers.
„Zīmīgi, ka lielkoncerta repertuārā bija dziesmas no Latvijas skolu jaunatnes dziesmu svētkiem, piemēram, Zelta kauss no cikla Teika. Tas nozīmē, ka Latvijas skolu jaunatnes dziesmu svētkiem tiek izvēlēts augstvērtīgs materiāls, un pašiem jauniešiem bija prieks atkal dziedāt šīs dziesmas,” stāsta A. Platpers.
Diriģents pauda neviltotu sajūsmu par vecmeistaru – maestro Imanta un Gido Kokaru – sumināšanu: „Koncertā saviļņoja Imanta un Gido Kokaru fantastiskā darbošanās uz skatuve – viņu gados ar šādu enerģiju! Viņi mums, diriģentiem, dod stimulu darboties un sasniegt profesionālās virsotnes!”
A. Platpers atzina - ja koncerts būtu bijis divas trīs dziesmas īsāks, tas būtu bijis vēl dinamiskāks. „Priecēja tas, ka koncertā vienkopus pulcējās tik daudz diriģentu, arī jaunie - Mārtiņš Ozoliņš, Andris Veismanis, kuriem tā bija zīmīga pieredze tik liela kora diriģēšanā.”
Koncerta mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags atzina - viennozīmīgi - koncerts bija brīnišķīgs. „Kori bija ieguldījuši lielu darbu, un, ņemot vērā ierobežoto laiku, sniegums bija teicams – visu cieņu koristiem! Man personiski bija brīnišķa sajūta sveicot brāļus Kokarus – tas bija patiesi emocionāls un arī vēsturisks brīdis. Visi kopā varējām sumināt cilvēkus, kuri Latvijas kultūrā ieguldījuši un devuši tik daudz!”
R. Vanags augsti vērtē diriģentu darbu un sniegumu. Lai arī bija tikai viens lielais kopmēģinājums, diriģenti esot no sirds strādājuši. „Tā kā bija tikai viens mēģinājums, bija grūti, bet tieši tāpēc tagad gandarījums par paveikto ir lielāks,” uzsver R. Vanags. Arī viņš norāda, ka Rīgas svētku lielkoncertu nevajadzētu salīdzināt ar Dziesmu svētkiem: „Koncerta galvenie uzstādījumi bija brāļu Kokaru sumināšana un Rīgas svētki, tāpēc nevajadzētu šo koncertu salīdzināt ar Dziesmu svētkiem, kur tomēr darbojas citi organizatoriskie principi, ir cits repertuārs.”
R. Vanags atzinīgi vērtē koru atsaucību, kas esot bijusi patiesi liela. Ikvienam Latvijas korim bija iespēja piedalīties Rīgas svētku lielkoncertā. R. Vanags pastāstīja, ka vairāk nekā puse koru bija ieradušies no citiem novadiem un pilsētām, lai kopā ar rīdziniekiem svinētu pilsētas svētkus.
„Jāizvērtē un jādomā arī par uzlabojumiem, piemēram, par apskaņošanas kvalitāti. Jābūt saprotošiem - apskaņotājiem bija tikai šis viens mēģinājums, turklāt gan koristiem, gan apskaņotājiem traucēja lietus. Bet, manuprāt, tās ir detaļas, kas kopējo svētku sajūtu nevar sabojāt. Jādzīvo ar pozitīvām emocijām! Ceru, ka arī pēc desmit gadiem varēsim sarīkot šādu lielkocenrtu,” uzsvēra R. Vanags.
Viena no lielkoncerta apmeklētājām Liene atzīst, ka, lai arī nav liela koru mūzikas mīļotāja, tomēr šo koncertu apmeklēt motivēja tā būtības ideja. „Tas bija lielisks veids, kā uzslavēt un pagodināt Meistarus, kas veido un uztur mūsu kultūras mantojumu, jo tieši viņi ir tie, kas rada šī mantojuma turpinājumu un bezgalību. Bija mazliet neierasti dzirdēt mūsu laiku leģendāras dziesmas koru izpildījumā, bet tieši tas lielkoncertam piedeva īpašo garšu, kas varēja būt vēl piesātinātāka,” stāsta Liene.
„Neskatoties uz tehniskām nepilnībām, guvu emocionālo baudījumu, par ko noteikti jāpateicas ne tikai Meistariem, bet arī režisoriem, organizatoriem, solistiem, dejotājiem un, protams, pašiem dziedātājiem,” uzsver Liene.
„Uzskatu, ka arī turpmāk tādā veidā ir jācenšas popularizēt jaunākos mūsu Mesistaru garadarbus, jo, kā pierādīja šis koncerts, daudzi no tiem jau ir kļuvuši par leģendārām, tautā iemīļotām dziesmām. Jau cauri laiku laikiem pastāv uzskats, ka tieši dziesma ir tā, kas palīdz latviešiem izturēt, noticēt, pastāvēt, saliedēties, cerēt un ‘kopājust’... Meistari, paldies, ka ļaujat mūsu tautai būt!” savu gandarījumu par lielkoncertu neslēpj Liene.
Savukārt Arnis - viens no dejotājiem, kas piedalījās lielkoncerta uzvedumā – priecājas par iespēju svētku koncertā piedalīties kā dejotājam un tādējādi sveikt Rīgu lielajos svētkos. „Domāju, ka tā bija kolosāla dāvana, kas nāca no daudzām jo daudzām sirdīm. Varbūt mazliet traucēja tādi sīkumi kā lietus mēģinājumu laikā un pārāk maz veltītais laiks tieši horeogrāfisko daļu izmēģināšanai, bet tas viss taču pieder pie lietas! Noteikti jāpateicas pasākuma horeogrāfam Agrim Daniļevičam par radošo pieeju un izdomu, kā arī par spēju mūs visus savaldīt. Protams, pateicības un slavas vārdi goda komponistiem un diriģentiem, jo bez viņiem šādu koncertu nemaz nebūtu izdevies izveidot. Novēlu visai radošajai un mākslinieciskajai komandai uzturēt tikpat māksliniecisku un radošu garu gatavojoties nākamajiem lielajiem dziedāšanas svētkiem! Un neaizmirstiet saukt talkā arī dejotājus,” mudina tautas deju kolektīva Pastalnieki dejotājs Arnis.