Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 21. septembris
Matīss, Modris, Mariss

Debesis. Zeme. Uguns. Ūdens. Mīlestība

Komponistu, dziesmu autoru pulciņš atkal ir sanācis raibu raibais – diriģents Māris Sirmais saka par nu jau kārtējo programmu jaundarbu pirmatskaņojumu koncertu ciklā Latvijas komponisti Latvijas simtgadei, ko viņš ar Valsts akadēmisko kori Latvija gatavojas celt priekšā tieši Lāčplēša dienas vakarā 11. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē

Šis ir jau trešais jaundarbu koncerts vērienīgajā, Latvijas simtgadei veltītajā projektā, kurā kopā plānotas piecas programmas ar vērienīgu, apliecinošu lielkoncertu jubilejas gadā. Šo koncertu virsvērtība ir Latvijas koru repertuāra bagātināšana ar mūsu komponistu jauniem oriģināldarbiem, jaunas asinis mūsu koru kultūrai. "Komponistus aicinām domāt par kādu no mūsu cikla piecām tēmām: Debesis, Zeme (Tēvzeme), Uguns, Ūdens un Mīlestība, jeb "četri pamatelementi un piektais, vārdos nepasakāmais," diriģents citē Māra Čaklā dzejas rindas no teksta, kuru jau krietni pēc tam, kad šīs tēmas tika izraudzītas, savai dziesmai bija sameklējis Renārs Kaupers.

Gaidām pārsteigumus 

"Vislielākais prieks ir par iespēju šajā projektā piedāvāt rakstīt ne tikai "galma komponistiem", ne tikai mūsu redzamākajiem vārdiem, ar kuriem visi vienmēr rēķinās, bet uzrunāt radīt kora opusus daudzus arī mazāk zināmus profesionāli izglītotos mūziķus, kuri strādā visdažādākajos žanros," Māris Sirmais priecājas, ka atsaukušies visi uzrunātie mūziķi. Radošais pienesums arī šoreiz ir bagātīgs – 11. novembra koncerts būs īpašs ar to, ka tas būs veltījums Tēvzemei un tajā pirmatskaņojumus piedzīvos četrpadsmit Latvijas komponistu Zigmara Liepiņa, Jura Ābola, Ilonas Breģes, Aivara Broka, Līgas Celmas-Kursietes, Jāņa Aišpura, Georga Jura Ķeniņa, Māra Lasmaņa, Vinetas Līces, Imanta Ramiņa, Indras Rišes, Andra Sējāna, Renātes Stivriņas un Valda Zilvera dziesmas.

"Daudzi no viņiem mani pārsteidza, un visā programmā būs daudz atklājumu un pārsteigumu. Kanādas komponists Imants Ramiņš mums uzrakstījis simfoniska līmeņa darbu. Ļoti talantīga komponiste ir Renāte Stivriņa, kura tagad dzīvo Polijā. Daudzi ārzemju viesi, koru mūzikas profesionāļi, kuri Pasaules koru olimpiādes programmmā Rīgā 2014. gada vasarā klausījās latviešu garīgās kormūzikas koncertā Vecajā Ģertrūdes baznīcā, bija īpaši ievērojuši tieši viņas skaņdarbu, kuru diriģēja Jānis Ozols. Mums atsaucies arī Georgs Juris Ķeniņš – slavenā Kanādā dzīvojušā latviešu komponista Tālivalža Ķeniņa dēls. Viņš ieradīsies arī koncertā, jo pašlaik viesojas starptautiskā konferencē Rīgā. Pārsmējāmies līdz histērijai, kad pirmoreiz atšķīrām vienmēr pārsteidzošā Jura Ābola partitūru. Man ir prieks, ka pēc ilgāka laika kormūzikā izpaudies Valdis Zilveris un dziesmu autoru vidū ir ilggadējais Daugavpils mūzikas izglītības pīlārs Aivars Broks. Gaidām pārsteigumus!" Māris Sirmais ieskicē gaidāmā koncerta daudzšķautņaino spektru.

Ārpus rāmjiem

Nosauktajā jaundarbu autoru kompānijā vienīgi Jānis Aišpurs nav akadēmiski izglītots komponists, bet viņa pieredze, degsme un talants rada ievērības cienīgus rezultātus, ir pārliecinājies Māris Sirmais, kurš ar jauniešu vidē ļoti populāro grupas Sound Poets līderi sadarbojies jau iepriekš, aicinot rakstīt Starptautiskajam Garīgās mūzikas festivālam. Diriģents uzsver, ka "šādi cilvēki atļaujas piedāvāt kaut ko oriģinālu, ārpus ierastajiem rāmjiem un mūzikas likumiem un dodoties tādā radošajā teritorijā, kur profesionālie komponisti sarausies, neuzdrošināsies. Bet pēc tam arī profesionāļi pārsteigti konstatē, ka radošā ideja un skanējums ir ļoti interesanti, svaigi, neparasti". Pats Jānis Aišpurs nule radītā jaundarba kontekstā atklāj kādu kuriozu, kas gandrīz novedis pie konkurences ar maestro Raimondu Paulu. "Vēlējos, lai dziesmā ir spīts, latvisks raksturs un stingrums," stāsta J. Aišpurs. Viņa iecerei ļoti atbildis Knuta Skujenieka dzejolis Es nāku no mazas tautas. Brīdī, kad mūziķis ķēries pie komponēšanas, viņš atjēdzies, ka pirms diviem gadiem šo dzejoli veltījumā koriem jau izmantojis Raimonds Pauls. "Konkurēt ar maestro būtu galējais variants, ko es nevēlos, tāpēc meklēju jaunu dzejoli un nonācu līdz Ojāra Vācieša dzejolim Piesaukšana, ko varēsim dzirdēt 11. novembrī," ar smaidu izstāsta J. Aišpurs.

Māra Sirmā un Valsts akadēmiskā kora Latvija uzsāktās radošās laboratorijas trīs gadu gaitā diriģents un viņa vadītais koris jau iedvesmojis Latvijas komponistus radīt ap 70 jauniem skaņdarbiem korim. Tos vērtēt un arī izvēlēties saviem kolektīviem piemērotākos skaņdarbus aicināti Latvijas koru diriģenti. Visaugstāk novērtētie jaundarbi tiks atskaņoti grandiozā svētku koncertā 2018. gada 4. maijā. Komponēt par piecām stihijām: debesīm, zemi (Tēvzemi), gaisu, ūdeni un mīlestību aicināti dažādu žanru pārstāvji, rosinot pievērsties koru mūzikas radīšanai. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Nacionālais teātris dodas viesizrādes pa visu Latviju

Latvijas Nacionālais teātris šī gada rudens un ziemas sezonā ar vairākām izrādēm viesosies Latvijas reģionos. Tuvākās viesizrādes gaidāmas jau šajā nedēļas nogalē Viesītē un Ventspilī, bet vēlāk ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja