Tā īpaša vērtība ir no vācu uzņēmēja Koha atpirkta Latvijas mākslinieku atmodas gadu gleznu kolekcija: Edvarda Grūbes, Jura Ģērmaņa, Jura Jurjāna, Eduarda Kalniņa, Vladimira Kozina, Anitas Melderes, Alekseja Naumova, Ritas Valneres, Rūdolfa Piņņa un daudzu citu ievērojamu mākslinieku gleznas, kuru skaits jau tuvojas trijiem simtiem.
Nu kārta atdzimt visam pils kompleksam. 26.septembrī senajā, lielajā klētī, kas ir krietni vecāka par pašu XIX gs. beigās būvēto Dikļu pili, pēc renovācijas vērs durvis jauna izstāžu un koncertzāle. Restaurētās XVI gadsimta klēts 200 kvadrātmetru plašajā zālē ērti izvietosies līdz pat 300 skatītāju un viesu. Vispirms būs skatāma latviešu mākslinieku izstāde ar Jura Jurjāna, Ievas Iltneres, Aivara Vilipsona, Laimas Eglītes, Helēnas, Annas un Ivara Heinrihsonu un citu autoru darbiem. 30.novembrī tur notiks pirmais koncerts — pirmo adventi ieskandinās pianiste Liene Circene kopā ar flautisti Ilzi Urbāni un klarnetistu Intu Dālderi.
"Dikļi, kur notikuši pirmie Dziesmu svētki un pirmā latviešu teātra izrāde, ir kultūras caurausta vieta. Varbūt ikdienā to neredzam, bet te kaut kas ir. Arī braucot pa Valmieras Limbažu šoseju, puse no krustojumiem ir ar ceļa norādi — Dikļi. Tas ir centrs, kurp ved visi ceļi," stāsta E.Mednis. Dikļos viņš tagad sastopams pat biežāk nekā savā bērnības pusē Bērzciemā jūras krastā. "Esmu priecīgs, ka Dikļi pašlaik atkal attīstās kultūras virzienā: tiek kopts Dziesmu svētku parks, bērniem iekārtota Vika dabas taka ar kokgriezumiem no viņa pasaku tēliem. Nav tālu vienmēr zilā dūmakā tītais Zilais kalns. Ar velosipēdu sasniedzami tuvīnie Grebu kalni ar seno Bļodas pilskalnu," stāstījumā skan Dikļu patriota intonācija. Kā viņš līdz tai nonācis, pats būdams jūrmalnieks un viens no Elko grupas — datoru vairumtirdzniecības līdera Latvijā — izveidotājiem — jautāju, iekārtojoties uz solīda, antikvāra krēsla viņa Elko grupas valdes priekšsēdētāja darba kabinetā Rīgā, ko grezno vēsturiskas, smalkiem kokgriezumiem rotātas mēbeles un, protams, gleznas. Starp tām arī Viļa Vizuļa Mednis mežā, kas zīmīgi spēlējas ar kabineta saimnieka uzvārdu.
Klusā daba ar bisi
"Es negleznoju un neesmu mākslas vēsturnieks. Uz eksperta statusu nepretendēju. Deviņdesmito gadu sākumā mēs, četri studenti, nodibinājām Elko grupu — datoru tirdzniecības uzņēmumu, kurš šobrīd pēc apgrozījuma ir Latvijā lielākais uzņēmums. Izdevās trāpīt īstajā laikā un vietā, tas deva ienākumus, kurus ieguldīt Dikļu pils projektā. Otrs solis uz Dikļiem bija mana aizraušanās ar medībām," E.Mednis atklāj savu ceļu uz Dikļiem. Viņš iepazinies ar valmieriešiem, sācis te biežāk apgrozīties. Viens no viņa draugiem reiz, vēl 90.gadu beigās, ieminējies viņam par Dikļu pili: tā iet postā, būtu interesanti to sakopt… Sagadījies, ka tolaik kāds no biznesa partneriem uzaicinājis uz klientiem domātu pasākumu Anglijā. "Dzīvojām vecā muižā, kuras vēsture sākusies XVI gadsimtā. Tur bija iekārtota viesnīca un golfa laukumi. Domāju — var visu ko var uzcelt jaunu, bet vēsturisku celtni un parku ar īpašu auru nav iespējams dabūt ne par kādu naudu. Tas man ļoti palika atmiņā. Droši vien šīs atmiņas vēlāk materializējās Dikļu pilī," — tā E.Mednis. Dažādu apstākļu sakritība vedusi pie tā, ka 2000.gadā viņš kopā ar domubiedriem iegādājies Dikļu pili. Pils bijusi bēdīgā stāvoklī, tāpēc tā bijusi sadūšošanās uz tobrīd diezgan pārgalvīgu soli.
Šobrīd pils izskatās skaisti un jauki, taču toreiz tā bija stāvējusi astoņus gadus bez apkures: bojāti jumti, sapuvušas sijas, pagrabi sliktā stāvoklī. "Izdevās saglābt un restaurēt oriģinālās koka konstrukcijas pirmajā stāvā — griestus, paneļus, logus, durvis. Tā ir šīs pils lielākā vērtība, jo augšstāvi bija pārbūvēti jau Latvijas laikā." E.Mednis aizrautīgi stāsta, ka "restaurācija ir interesanta tieši ar to, ka iepriekš nevar zināt, kas saglabājies zem krāsas un apmetuma kārtām. Piemēram, notīrot apmetumu, izrādījās, ka pagrabs mūrēts ar skaistām akmens sienām.
Kad pils nākusi gatava, E.Mednis ar drauga, prasmīga kamīnu meistara, palīdzību tur izvietojis vairāk nekā 20 krāšņu kolekciju, turklāt tās visas var kurināt. Tieši tolaik Latvijā atgriezusies arī vācu uzņēmēja Koha iepirkto Latvijas mākslinieku gleznu kolekcija — gleznas kas tapušas vēsturiski interesantajā atmodas laikā un uzrunā ar lielu emocionālu pacēlumu, dzīvesprieku, dinamismu. Kolekcija kļuva par pamatu pils ekspozīcijai, tā visu laiku papildinās un ir pieejama ikvienam. "Pirmajā reizē iegādājāmies 80 gleznas. Mums tas likās ārkārtīgi daudz. Taču, kad sākām izvietot pa pils zālēm, gleznas "pazuda" pils plašumos. Pārsteidzoši bija arī tas, kā gleznas pašas atrada savu vietu pils telpās: vienā klusās dabas, citā — ceļojumi, Dāmu salonā — sieviešu portreti," E.Mednis atceras.
Tikmēr pilī četru zvaigžņu viesnīca piedāvā apmeklētājiem gan spa procedūras, gan aktīvo atpūtu no nūjošanas līdz kvadriciklu trasei. "Katrā vietā ir savs valdzinājums, bet liela nozīme ir tam, kā cilvēks pats veido vidi. Plāni Dikļu pilī vēl nav pabeigti. Ir doma atjaunot, savest kārtībā arī Dikļu pils parku, piešķirt tai vēsturisko izskatu. Nākotnē Dikļos vēl būs jaunumi!" — E.Medņa dziesma nav galā.