Diriģents mūsu gaumē

Neviens cits nozīmīgs vieskoncerts šogad nav izraisījis tādu ažiotāžu kā gaidāmā Marisa Jansona un Bavārijas Radio simfoniskā orķestra vizīte Latvijā (kritērijs – ātrums, kādā tiek izķertas biļetes); piedāvājums ir plašs kā nekad agrāk – tuvākajos mēnešos pie mums atbrauks Vīnes filharmonijas orķestris, Romas Svētās Cecīlijas Nacionālās akadēmijas orķestris, Leipcigas Gewandhaus un Amsterdamas Karaliskais Concertgebouw orķestris. Nekur nav tik labi kā mājās, un Marisam Jansonam vienmēr būs īpaša vieta Latvijas klausītāju sirdīs. Lai gan, protams, mēs zinām, ka viņa mājas jau vairākus gadu desmitus ir Sanktpēterburga.  

Brīnišķīgā mandarīna daiviņa

Šā gada sākumā pasaulē tika plaši svinēta Marisa Jansona 75 gadu jubileja. Kopš 2003. gada viņš ir Bavārijas Radio simfoniskā orķestra galvenais diriģents, nesen Marisa Jansona līgums tika pagarināts līdz 2021. gadam. Mākslinieks turpina sadarboties vēl ar trim labākajiem Eiropas orķestriem – Amsterdamas Karalisko Concertgebouw, kuru vadīja no 2004. līdz 2015. gadam, Vīnes un Berlīnes filharmonijas orķestri. Maestro Jansons ir laimīgs un lepns, ka Bavārijas orķestra vadītāja amatā viņam beidzot ir izdevies panākt Bavārijas valdības lēmuma pieņemšanu par Minhenes jaunās koncertzāles – orķestra mājvietas – būvniecību. Arhitektūras konkursā pagājušā gada rudenī uzvarēja Austrijas biroja Cukrowicz Nachbaur Architekten projekts. Tā īstenošana ilgs vairākus gadus.

2018. gada pavasara turnejā Bavārijas Radio simfoniskais orķestris un Mariss Jansons uzstājas Hamburgā, Frankfurtē, Ņujorkā, Rīgā, Helsinkos, Sanktpēterburgā un Maskavā. 13. maijā Latvijas Nacionālajā operā skanēs Džoakīno Rosīni operas Vilhelms Tells uvertīra, Riharda Štrausa simfoniskā poēma Dons Žuans, Morisa Ravela Valsis un svīta no Bēlas Bartoka baleta Brīnišķīgais mandarīns. Vācu vijolnieks Franks Pēters Cimmermanis būs solists Sergeja Prokofjeva Pirmajā vijoļkoncertā.

2019. gada pavasarī Mariss Jansons un Bavārijas orķestris dosies Eiropas turnejā kopā ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu: koncerti notiks Minhenē, Vīnē, Budapeštā, Luksemburgā, Amsterdamā un Parīzē. Programmā būs Fransisa Pulenka Ērģeļkoncerts un Kamila Sensānsa Trešā simfonija (ar ērģeļu solo).  

Šogad vasarā Mariss Jansons atgriezīsies Zalcburgas festivālā – no 5. līdz 25. augustam viņš diriģēs Pētera Čaikovska operas Pīķa dāma jauniestudējumu, kuru veidos skandalozais vācu režisors Hanss Neienfelss. Orķestra bedrē būs Vīnes filharmoniķi. Pērn Zalcburgas festivālā Mariss Jansons diriģēja Dmitrija Šostakoviča Mcenskas apriņķa lēdiju Makbetu.

Operu viņš dēvē par vienu no savām lielākajām kaislībām un pasaulē sniegtajās intervijās allaž uzsver, ka ir audzis Rīgas operteātrī, kurā strādāja viņa vecāki (diriģents Arvīds Jansons un dziedātāja Iraīda Jansone), un jau bērnībā zinājis no galvas gandrīz visu operas un baleta izrāžu repertuāru.

Maestro un sievietes

Pagājušā gada beigās labsirdīgais maestro Jansons sacēla pamatīgu virtuālo kņadu. Skandālu izraisīja viņa intervija britu laikrakstā The Telegraph. Svarīgs ir konteksts, kurā izskanēja mākslinieka paziņojumi. Diriģents stāstīja par savu dzīvi un darbu, izteica viedokli par izglītību. The Telegraph atgādināja, ka Mariss Jansons gandrīz 30 gadu strādājis Sanktpēterburgas konservatorijā, bieži sadarbojas ar Gustava Mālera jauniešu orķestri un sava Bavārijas orķestra jauniešu spārnu.

Laikraksts norādīja, ka Mariss Jansons ir izbrīnīts, cik ātri mūsdienās jaunie diriģenti uzņem apgriezienus un stājas orķestru vadošajos amatos. "Mana attīstība notika ļoti lēni, es nesāku diriģēt profesionāli pirms 28 gadu vecuma. Mani pārsteidz daži jaunie diriģenti. Protams, ja viņi ir ļoti talantīgi, viņi spēj to darīt, bet, ja diriģents tiek virzīts pārāk ātri, tas ir slikti gan viņam, gan orķestrim, kas nevar justies pārliecinoši, ja mūziķi jūt, ka diriģents nepārzina savu amatu," teica Mariss Jansons.   

Par "liktenīgo" izrādījās nākamais intervētāja jautājums. Vai maestro Jansonu iedvesmo pēdējos gados vērojamā lielākā pārmaiņa diriģēšanas ainavā – jauno sieviešu diriģentu prominentā klātbūtne simfoniskās mūzikas pasaulē? "Nevēlos nevienu aizskart, es neesmu pret to – tas būtu ļoti nepareizi. Saprotu, ka pasaule ir mainījusies un vairs nav tādu profesiju, kas būtu piemērotas tikai vienam vai otram dzimumam. Tas ir ieraduma jautājums. Esmu audzis citā pasaulē, un redzēt sievieti pie diriģenta pults… Teiksim tā, tas nav manā gaumē." (Marisa Jansona atbildē izmantots teiciens It’s not my cup of tea – J. J.)

Šis citāts saniknoja visas feministes (-us), kuras darbojas kultūras un mākslas jomā. "Seksisma ideju pārņemti maestro, kuri gadu desmitiem atskaņo konservatīvu repertuāru, arī nav manā gaumē," – tāds bija viens no vairāk izplatītajiem mūziķu izteiktajiem viedokļiem sociālajos tīklos.

Nākamajā dienā pēc intervijas publicēšanas Bavārijas Radio simfoniskā orķestra mājaslapā tika ievietots Marisa Jansona paziņojums (nevis atvainošanās): "Esmu no paaudzes, kurā diriģēšana tika uztverta kā profesija, kas paredzēta gandrīz tikai vīriešiem. Arī šodien to izvēlas daudz vairāk vīriešu nekā sieviešu. Taču no manas puses tas bija nediplomātiski, nevajadzīgi un neproduktīvi – uzsvērt, ka es joprojām neesmu pieradis redzēt sievietes pie pults. Es atbalstu katru no savām kolēģēm un katru jaunu sievieti, kura vēlas kļūt par diriģenti. Mums visiem ir kopīgs mērķis iepriecināt klausītājus ar mākslu, kuru mēs tik aizrautīgi mīlam, – mūziku," piebilda Mariss Jansons.

Nezaudēsim modrību

Ievērojamā kanādiešu dziedātāja un diriģente Barbara Hanigena situāciju komentēja tā: "Es šorīt pamodos un ieraudzīju Marisa Jansona atvainošanos. Es to novērtēju. Es mīlu mūziku, kura bagātina mūsu dzīvi, mūziķus, kuri to atskaņo, komponistus, kuri to sacer. Protams, ir skumji, ka viens no mūsu kolēģiem pateicis ko tādu intervijā. Labi, ka esam vienoti skaņā, ja ne redzējumā. Kā Bergs sacījis Gēršvinam, mūzika ir mūzika."

Savukārt ietekmīgais amerikāņu kritiķis, grāmatas Viss cits ir troksnis. Divdesmitā gadsimta mūzikas vēsture autors Alekss Ross pauda sašutumu, ka ar neapzinīgiem izteicieniem viens pēc otra izcēlušies divi latviešu diriģenti – seksa skandālu pārņemtajā Amerikā, kur no troņa 2017. gada nogalē tika gāzti diriģēšanas vecmeistari Džeimss Levains un Šarls Dituā, Bostonas simfoniskā orķestra līderis Andris Nelsons atļāvies apgalvot, ka klasiskajā mūzikā seksuāla uzmākšanās nepastāv, jo "mūzika dara cilvēkus labākus"! Totālā politkorektuma un #MeToo laikmetā šāds naivums un pozitīvisms tiek uzskatīts par aklumu – orķestra bedrē, uz skatuves, operteātra vai koncertzāles aizkulisēs, konservatorijas kabinetā, piesedzoties ar partitūru, var slēpties seksuāls plēsoņa! Par to nedrīkst aizmirst ne mūziķi, ne klausītāji.

Baudīsim mākslu, nezaudējot modrību! Marisu Jansonu un Andri Nelsonu mēs mīlēsim un cienīsim vienmēr.   

Mariss Jansons un Bavārijas Radio simfoniskais orķestris
Latvijas Nacionālajā operā 13.V plkst. 19
Biļetes pārdotas