Sacensības azarts
Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles ir viens no pašiem interesantākajiem pasaules ērģeļbūves pieminekļiem ļoti daudzos aspektos – to lielums, tapšanas vēsture, vizuālais un muzikālais skaistums jau gadsimtiem ilgi saista gan ērģelniekus, gan ērģeļmeistarus, gan arī klausītājus. Tās ir pasaulē lielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles: tām ir 131 reģistrs, četri manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu. Slavenajām Sv. Trīsvienības katedrāles ērģelēm ir interesanta vēsture. Savā pirmajā, Kurzemes hercoga ērģeļbūvētāja Johana Heinriha Joahima radītajā veidolā tās bija gatavas reizē ar 1758. gadā pabeigto baznīcu. Tobrīd tām bija vien 36 reģistri, un draudze nebija apmierināta ar skanējumu, ko tolaik jau kurlais meistars nespēja kontrolēt. Tādēļ 1773. gadā uz Liepāju tika aicināts viens no izcilākajiem sava laika ērģeļbūvētājiem Heinrihs Andreass Konciuss, kuru augstu vērtējis un citiem ieteicis pat Johans Sebastiāns Bahs. Nu ērģelēm bija jau 38 reģistri un augsta skanējuma kvalitāte. Taču, kad pēc Rīgas rātes aicinājuma 1882. gadā E. F. Valkera firma Ludvigsburgā uzbūvēja Rīgas Domam lielākās un modernākās ērģeles pasaulē, Liepājā iedegās sacensības azarts, un, sacenšoties ar Rīgas Doma instrumentu, 1885. gada decembrī Barnims Grīnebergs pabeidza kārtējo ērģeļu paplašināšanu. Nu tām ir 131 reģistrs (Rīgas Domā tikai 119!). Šis instruments pasaules lielāko ērģeļu statusu saglabāja līdz 1912. gadam, kad Hamburgas Miķeļa baznīcā uzbūvēja vēl lielākas ērģeles.
Senajam instrumentam ir daudz vajadzību, tāpēc viens no koncertu skanēšanas iemesliem ir papildināt finansējumu tā uzturēšanai un rekonstrukcijai.
Netveramā brīnuma dēļ
"2017. gadā ieviestais koncerta formāts, kurā ērģelnieks uzstājas kopā ar dziedātāju vai instrumentālistu, ir klausītāju iemīļots un ļauj baudīt ievērojami plašāku repertuāru. Ērģeļu skanējums turklāt ir tik krāšņs, ka mākslinieki koncertu izskaņā bieži norāda uz skaisto ērģeļu portālu balkonā, tādējādi paužot – šī netveramā brīnuma dēļ esam šeit…" stāsta koncertcikla producents Gundars Venens. Aizvadītajos gados katedrālē uzstājušies teju vai visi Latvijas redzamie, aktīvi koncertējošie ērģelnieki kopā ar izciliem dziedātājiem un instrumentālistiem. Ik gadu ērģeļmūzikas vasara meklē arī jaunus vārdus – mūziķus, kas koncertciklā Mūzika dievnamam vēl nav uzstājušies. Šādas satikšanās koncertprogrammās klausītājus gaida arī šajā vasarā.
Koncertciklu Mūzika dievnamam 7. jūlijā atklāja ērģelniece Ilona Birģele un soprāns Ilze Grēvele-Skaraine un nu turpinās viesis no Polijas – starptautiski atzītais, lieliski improvizējošais koncertērģelnieks un muzikologs, mūzikas mākslas doktors Mihails Šostaks. Viņš 14. jūlijā muzicēs kopā ar Liepājas simfoniskā orķestra mežragu grupas koncertmeistaru Ingu Novicānu. Duets no Zviedrijas – ērģelniece Ligita Sneibe un flautists Hokans Sundīns –, kas uzstāsies 21. jūlijā, savai programmai izvēlējies nosaukumu Dziesmas sirdij un priekam.
Latviešu ērģelnieks Jānis Pelše 28. jūlijā muzicēs kopā ar Liepājas simfoniskā orķestra trompešu grupas koncertmeistara vietnieku un daudzu Latvijā zināmu mūzikas projektu autoru Jāni Ivuškānu.
Koncertērģelniece Līga Dejus gatavo programmu, kuru viņa atskaņos 4. augustā kopā ar Hamburgas un Vācijas austrumu reģiona ev. lut. baznīcas jaukto kori Ostinato, kas sava diriģenta Georga Mogvitsa vadībā uzstāsies arī vairākos Kurzemes dievnamos.
Pēc ilgāka pārtraukuma liepājnieki dzirdēs ērģelnieci no Vidzemes – Līgu Ivāni. 11. augustā māksliniece kopā ar soprānu Katrīnu Paulu Felsbergu, kura šogad saņēma Lielo mūzikas balvu, atskaņos skaistu un daudzveidīgu koncerta programmu Es ticu tev…. Jaunais daudzsološais soprāns Katrīna Paula Felsberga Liepājas koncertciklā uzstāsies pirmo reizi.
Debiju koncertciklā Mūzika dievnamam piedzīvos arī jaunais ērģelnieks Jānis Karpovičs un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vijolniece Ilze Kirsanova. Šis koncerts notiks 18. augustā.
2024. gada vasaras ērģeļmūzikas koncertciklu vainagos programma Zelta baroks 25. augustā. Šādu koncerta virsrakstu, kas tik ļoti izceļ Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles interjeru un krāšņo instrumentu, izvēlējušies ērģelniece Diāna Jaunzeme-Portnaja un Latvijas Nacionālās operas solists basbaritons Rihards Millers. Programmā baroka laikmeta zelta repertuārs – Bahs, Hendelis, Vivaldi. Apmeklētājiem pieejams arī katedrāles 55 metrus augstais tornis, no kura var aplūkot pilsētas panorāmu visos virzienos.