Titullomu šajā izrādē, kas nelīdzinās nevienai citai Borisa Godunova interpretācijai, izcili atveido ukraiņu bass Aleksandrs Cimbaļuks, kurš augustā bija dzirdams Dzintaru koncertzālē festivālā Summertime – aicina Inese Galante.
Teātra leģenda Franks Kastorfs ir radījis unikālu iestudējumu, kas fascinē ar ideju vērienu un kontrastu drosmīgumu – šis Boriss Godunovs ir ne tikai monumentāla sava laikmeta glezna (darbība risinās 1598.–1605. gadā), bet arī galvu reibinošs multiverss.
Kā jau visās Franka Kastorfa izrādēs, arī šajā vibrē viņa nepieradinātais mākslinieka gars – to bieži atceras, aprakstot Franka Kastorfa gaitas Berlīnes teātra Volksbühne intendanta amatā no 1992. līdz 2017. gadam. Borisu Godunovu Hamburgā viņš ir sagatavojis kopā ar saviem pastāvīgajiem radošajiem partneriem – scenogrāfu Aleksandaru Deniču, kostīmu mākslinieci Adrianu Bragu-Perecku, gaismu mākslinieku Raineru Kasperu un videomāksliniekiem un operatoriem Andreasu Deinertu un Severīnu Renki. Nenovirzoties no Musorgska operas ritma, Franks Kastorfs iegriež savu multimediālo karuseli un kopā ar varoņiem un skatītājiem brīvi ceļo cauri gadsimtiem – līdz pat mūsdienām. Baznīca un gastronomijas veikals, zemūdenes siluets un kosmonauta smaids, spēļu zāles un Louis Vuitton, Coca-Cola un Strādnieks un kolhozniece, pareizticīgo reliģiskie rituāli un meksikāņu Mirušo dienas atribūtika, Frīdas Kalo ziedi matos un Staļina parūka – izrādē meistarīgi savienoti dažādi laika un telpas simboli.
Gadsimti mainās, bet tieksme pēc varas un atkarība no varas nepāriet. Vienus nemiera laikus nomaina citi, valsts grimst arvien dziļāk korupcijā, valdnieki sapinas apvērsumu un intrigu tīklos, zaudē prātu un mirst. Izrādē ir epizodes, kas atgādina gan Berlīnes kabarē, gan Brazīlijas karnevālu ar visu tā etnisko daudzveidību. Frankam Kastorfam nav bail ne no kiča, ne vodeviļas, ne dzēlīgas, asredzīgas un pravietiskas ironijas – dzīve un nāve viņa izrādēs atklājas pilnā krāsu un emociju spektrā.
Iestudējums ir atsauču un alūziju pilns, katrai detaļai ir sava loma – gan estētiski, gan saturiski. Hamburgā iestudētajā operas versijā nav tā sauktā poļu cēliena, taču izrādē ir iekļauta mēmā filma, kurā viltus Dmitrijs ir pārvērsts par Jāni Pāvilu II un tādējādi tiek atainota katoļu cīņa pret pareizticīgajiem. Slepenie dienesti medī Solidaritātes biedrus... Negaidīti tiek parādīts mūks Pimens (ukraiņu bass Vitālijs Kovaļovs), kurš raksta vēstures hroniku. Sākumā viņš ir redzams ar laikrakstu Pravda, pēc tam fakti tiek salīdzināti ar The New York Times un Le Figaro piedāvāto vēstures interpretāciju, savukārt pēdējā ainā Pimens iegūst Staļina vaibstus un vēro Borisa nāvi pēc izslēgšanas no partijas. Kāpēc Louis Vuitton čemodāns aizsedz katedrāles torni? Vai kokakolas malks ir pēdējais glābiņš pirms revolūcijas? Franka Kastorfa izrāde ir intelektuāla, sarežģīta un aizraujoša mīkla, ko nav iespējams atminēt līdz galam.
Diriģents Kents Nagano rūpējas par visaugstākās klases muzikālo lasījumu. Solistu ansamblī ir daudz spožu mākslinieku: kņazu Šuiski dzied vācu tenors Matiass Klinks, Ščelkalovu – krievu baritons Aleksejs Bogdančikovs, Grigoriju un viltus Dmitriju – vācu un turkmēņu tenors Dovlets Nurgeldijevs, Varlāmu – amerikāņu basbaritons Raiens Spīdo Grīns, Fjodoru – kanādiešu mecosoprāns Kadija Evanišina, Kseniju – amerikāņu soprāns Olīvija Bēne.
***
Ukraiņu dziedātājs Aleksandrs Cimbaļuks atveido Boriss Godunovu Hamburgas Valsts operas jauniestudējumā. Foto – Brinkhoff/Mögenburg
Tiešā runa. Bass Aleksandrs Cimbaļuks – par Borisa Godunova lomu un sadarbību ar režisoru Franku Kastorfu
Borisa loma man ir interesanta ar to, ka tajā var atklāt daudzveidīgas operas dramatiskā satura nianses un krāsas. Musorgskis šo darbu ir uzrakstījis tā, ka melodikas tajā nav daudz, bet ir vairāk drāmas un to var sajust mūzikā. Ir svarīgs ne tikai dziedājums, bet arī krāsas, pārdzīvojumi un dažādi stāvokļi. Dziedot šo partiju, es katru reizi atklāju savu dvēseli un cenšos atrast lomas graudu, kaut ko netveramu – to nevar iemācīties, to var panākt tikai ar sirsnību un domu tīrību, kas palīdz nodrošināt šo smalko saikni un nodot darba vēstījumu un enerģiju klausītājiem.
Šajā lomā ir svarīgi atdot sevi un tajā pašā laikā būt pārraidītājam, kurš aiznes līdz publikai operas ideju, kas tajā ielikta pirms vairākiem gadsimtiem. Tas ir interesants uzdevums, un katru reizi tas ir kaut kas jauns. Šodien pirmizrādē Hamburgā es dziedāju šo lomu kā pirmo reizi. Godīgi sakot, es nejūtos, ka esmu jau ļoti pieredzējis Boriss Godunovs. Šī ir partija, kas tiks pilnveidota visu mūžu. Katru reizi tiks pievienots kaut kas jauns, katru reizi šis varonis tiks iepazīts no jauna – tas ir prieks un gandarījums, ko sniedz mūsu darbs.
Savā iestudējumā režisors Franks Kastorfs ir ieniris ļoti dziļi un radījis teātris teātrī. Izrādē ir daudz alegoriju, kuras, iespējams, pat nav tieši saistītas ar Borisa Godunova stāstu, bet mēs visi kopā cenšamies radīt kaut ko veselu un vērtīgu.
Strādājot ar dziedātājiem, Franks Kastorfs nav atklājis un verbalizējis visas savas idejas. Viņš mums deva mājienus, bija jāieklausās un jāsaprot, ko režisors vēlas panākt. Iestudējumā ir savienoti vairāki laikmeti un slāņi. Režisors parāda, ka Boriss Godunovs iemieso aizejošu laikmetu, tāpēc izrādē ir daudz kontrastu. Finālā mūks Pimens izrādās Staļina prototips un jauna laikmeta vēstnesis. Milzu Coca-Cola pudele arī simbolizē šo pilnīgi jauno laiku, kas Borisam ir nesaprotams, tāpēc beigās mans varonis jūtas pazudis un vairs nesaprot, kur viņš īsti ir.
Mūsu komunikācija ar režisoru notika "neironu tīklu" līmenī, viņš mani vēroja – es pasniedzu savu redzējumu, viņš to vērtēja un skatījās, vai tas sakrīt ar viņa ideju. Franks Kastorfs neatklāj visas kārtis uzreiz.
Ar diriģentu Kentu Nagano es sadarbojos kopš 2013. gada. (Kenta Nagano vadībā Aleksandrs Cimbaļuks ir dziedājis režisora Kaliksto Bjeito iestudētajā Borisa Godunova pirmizrādē Bavārijas Valsts operā Minhenē 2013. gadā; šīs skaudri modernās izrādes ieraksts ir pieejams DVD – J. J.) Dažreiz Kentu Nagano raksturo kā pārspīlēti precīzu un aukstu mūziķi, taču Musorgska partitūru nedrīkst pārāk "muzikalizēt", šeit ir jāievēro visi komponista norādījumi. Kents Nagano ir mūziķis, kurš pilnībā uzticas un seko līdzi komponista rakstītajam. Mēs nenovirzāmies no operas muzikālā teksta, un diriģents mani ļoti atbalsta.
***
Šajā sezonā Borisu Godunovu Hamburgā varēs dzirdēt vēl sestdien 7. oktobrī.
Informācija: staatsoper-hamburg.de