Iespējams, iepriekš nesagatavotam skatītājam varēja radīt mulsumu uz skatuves notiekošais - šoreiz jo īpaši Emīlija un meitenes uzsvērta koncerta burleskas raksturu, risinot divdomīgus un, jāatzīst, arī ironijas pilnus dialogus, kā arī izspēlējot nelielus skečus. Pat radās sajūta, ka mākslinieces vienkārši labi izklaidējas - jo izteikti brīžos, kad savās aktivitātēs iesaistīja koncerta apmeklētājus. Taču arī muzikālais risinājums nelika vilties - barokālie elementi radīja īpašu noskaņu, turklāt šoreiz izvēlētajos skaņdarbos industriālisma iezīmes bija samērā neuzkrītošas. Ja arī ne viss skanēja perfekti, to pilnībā atsvēra enerģija un, jo īpaši, Emīlijas vokāls - maiga čukstēšana apvienojumā ar skarbiem rēcieniem, smagnējām nopūtām radīja to īpašo tēlu, kuram pateicoties trauslā amerikāniete ar vijoli rokās pazīstama jau vai visā pasaulē.
Ja arī lielākoties koncerta muzikālā daļa neatšķīrās no rudenī dzirdētās, tad scenārijs gan bija papildināts - elpu aizturēt lika gan ugunīs zvērojoša riņķa griešana, gan karāšanās tilla trapecē. Šovs bija tas, ko gaidījām, šovs bija tas, ko saņēmām, un par to arī paldies.